Dramaturģe Justīne Kļava: Teksts ir tikai instruments, kas palīdz veidot izrādi

„Man šķiet, ka tas ir ļoti pareizi – apgūt dažādus noteikumus un pēc tam mēģināt iet PRET tiem. Jo tikai tā mēs varam radīt kaut ko jaunu”, - tā sarunā ar teātra zinātnieci Ievu Struku saka dramaturģe Justīne Kļava. „Visiem iesaistītajiem ir skaidrs, ka teātris ir kopīgs radīšanas process, kura galā ir izrāde, nevis teksts, kuru esmu uzrakstījusi (..) Teksts nav pašvērtība. Protams, tas var par tādu kļūt, taču, manuprāt, tas ir tikai instruments, kas palīdz veidot izrādi”. Justīnes Kļavas lugas kalpojušas par instrumentiem režisores Ingas Tropas-Fišeres iestudētajām izrādēm „Dāmas” (2016, Teātris TT) un „Dvēseļu utenis” (2017, DDT) , Toma Treiņa Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajiem „Latviešiem” (2019, pēc Garlība Merķeļa darba), Dailes teātra izrādēm „Planēta nr.85” (2018, režisors Dmitrijs Petrenko) un „Sidraba šķidrums” (2020, režisore Paula Pļavniece), kā arī Paulas uz Daugavpils teātra skatuves liktajām Justīnes Kļavas lugām „Jubileja’98” (2017) un „Lutišķi. Simtgade” (2018). Pavisam nesen Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvojusi Gata Šmita režisētā Justīnes luga „Desmit iemeslu apciemot Kauci”.