Dženas Andersones "Dadži" un Aivara Kļavja "Avota laiks"

Dženas Andersones stāsti atklāj gan sarežģītās upura un varmākas attiecības, gan nemīlestības cēloņus un sekas, gan vienlaicīgi arī to, cik milzīgas ir ikviena cilvēka alkas pēc sapratnes, pieņemšanas un mīlestības. Grāmatas nosaukums "Dadži" ņemts no tāda paša nosaukuma stāsta, kura galvenā varone ir pusaudze Zane, kas ir spiesta uzņemties atbildību par savu mammu, kura pati nespēj būt atbildīga ne par sevi, ne savu ģimeni. Dadži visas grāmatas kontekstā ir ietilpīgs simbols, bet stāstā par Zani tiem ir arī tieša nozīme, ar dadžiem aplipusi ir Zanes mammas kleita un mati, kad Zane sadzērušos mammu sastop ciemata centrā pie avīžu kioska. Arī Dženas Andersones stāsti pieķeras lasītāja apziņai kā dadži uz ilgu laiku, liekot daudz ko pārdomāt un izsvērt arī savā dzīvē un attieksmē pret līdzcilvēkiem. Stāsti ir skarbi, taču ne bezcerīgi. "Grāmatu stāstos" - plašāka saruna ar Dženu Andersoni. Savukārt ciklā "Vērtē lasītājs" aplūkojam Aivara Kļavja grāmatu "Avota laiks".