DZĪŠMU STUOSTI - “Sveicynojam, vielejam”

Pasaulī zynoma i populara tradiceja ir cylvākam svātku dīnā veļteit kaidu dzīsmi. Vysaiduos pasauļa volūduos pazeistam “Happy birthday” jeb “Daudz laimis dzimšonys dīnā” variantus. Latvejā literarajā volūdā asam dajiukuši dzīduot “Daudz baltu dieniņu”, “Augstu laimi prieku” voi kaidu cytu. Tok i latgalīšim ir sova apsveikšonys – voi kai latgaliski lobuok saceit “sveicynuošonys” – dzīsme. Tei dzīsme ir “Sveicynojam, vielejam” voi variantūs atrūnama ari kai “Šai gūda dīneņā”. Literaturviesturnīks, volūdnīks Mikelis Bukšs dzīsmi “Sveicynojam, vielejam” pīskaita pi tautys dzīsminīku anonimuos dzejis. Jis roksta, ka itei dzīsme dzīduota kuozuos i cytuos gūdeibuos, kod kaidam juonūvielej kas lobs. I kas tod ir tys lobuokais, ka na lītys kas zemnīka sātu padora skaistuoku i boguotuoku. “Sveicynojam, vielejam” dzeja – voi dzīsme kaidu mes tū zynim niu – teik skaiteita par interesantu i originalu ari izbyuvis ziņā, jo panta pyrmuos divejis ryndys ir ritmiski vīnaidys, bet trešai sovs pādu skaits. Vys tik, ka meklej autoru, ir nūruodis, ka “Sveicynojam, vielejam” varātu byut literata i gruomotu izdevieja Andryva Jūrdža sacarāta dzīsme. Ūtra verseja, ka tuos sacarātuojs var byut Jūrdža laikabīdrys nu Varakļuonu pusis – Juoņs Salinīks, kurs asūt bejs lels puorsoku stuosteituojs, tautys dzīšmu zynuotuojs i ari pats saceriejs dzīsmis.