Dzīve kā ceļš, kurā veidojas mūsu attiecības ar Dievu

"Šī pasaule ir kā tāds neizmērojams un daudzveidīgs, gaišs un tumšs klēpis, kurā norisinās cilvēka radīšana un pilnveidošana caur prieku un caur grūtībām. Un es savā cerībā saku, ka rītdiena būs labāka par šodienu, jo tāda ir Dieva mīlestības loģika, kas virzās uz labāku, ne sliktāku, uz dzīvība, ne nāvi, uz sazināšanos un vientulību. Uz laimi, nevis uz asarām. Tādēļ, kad būšu izkļuvis no šīs pasaules klēpja, es paraudzīšos uz zemi, kas man ir dzemdinājusi un teikšu beidzot. Ceļš līdz galam ir jāveic ikvienam no mums, un tas tad arī ir tas attālums, kas mūs šķir no īstās piedzimšanas, no tās dienas, kad es izeju no redzamo lietu gultnes, lai ar skaidru apziņu izrunātu vārdus mans tēvs un ieietu viņa namā," tā saka misionārs Karlo Kareto savā grāmatā "Vēstules no tuksneša". Raidījumā Pāri mums pašiem saruna ar priesteri Ilmāru Tolstovu par dzīvi kā ceļu, kurā veidojas mūsu attiecības ar Dievu, kurā mēs uzdodam bieži vien neatbildamus jautājumus un mēģinām saklausīt atbildes. Runājam par attiecībām ar Dievu, kāpēc tās dažkārt vienkāršojam vai arī varbūt pārlieku komplicējam, secinot, ka varbūt šādas attiecības katram piedzīvot nemaz nav lemts.