Dzīves sliedes un tramplīni – filmas "Citas izvēles nav" un "Vilcienu sapņi"

Šīs nedēļas fokusā dienvidkorejiešu zvaigznes Čanvuka Parka jaunākā kapitālisma sistēmas kritika filmā “Citas izvēles nav”, kā arī režisora Klinta Bentlija poētiskā amerikāņu sapņa analīze “Vilcienu sapņi”, kas ir izrādījies par šīs "Oskaru" sacensības sezonas "tumšo zirdziņu". "Citas izvēles nav" iepazīstina ar Dienvidkorejas sapņa pussabrukšanas periodu. Filmas galvenais varonis, ilggadējs papīra fabrikas darbinieks, uzzina par savu atlaišanu, un, nespējot samierināties ar pārmaiņām, sper aizvien drastiskākus soļus savas konkurētspējas uzlabošanai. Čanvuks Parks ir viens no Dienvidkorejas kinematogrāfa spožākajiem vārdiem un viņa jaunākā filma pierāda, ka šo slavu nenodrošina vien izkopts stils, bet arī spēja spert drosmīgus mākslinieciskus soļus. Epiozodē apspriežam filmas attēla un skaņas sintētiku, vēršanos pret vidusšķiras pārticības ideāliem un to, kādēļ filma, ko sākotnēji paredzēts uzņemt ASV, tik labi strādā arī režisora dzimtās zemes kontekstā. ASV filmdara Klinta Bentlija liegi poētiskais darbs "Vilcienu sapņi" ("Train Dreams") ir viens no pagājušās sezonas lielākajiem pārsteigumiem. Režisors savā otrajā pilnmetrāžas darbā meistarīgi savij kopā vesterna tekstūras un taktilu vizualitāti, kas caur viena varoņa prizmu atklāj vesela laikmeta garu. Epizodē apspriežam, kādēļ citu darbi, kas tiecas aptvert veselu mūžu, nereti iekrīt patosa lamatās un atšķetinam iemeslus, kuru dēļ filmas šķietami lakoniskā forma atstāj tik spēcīgu emocionālo iespaidu.