Edvardas Šmites "Aleksandrs Romans. Ceļš uz tālo pili" un Tatjanas Tolstajas "Lūška"

Edvarda Šmite. "Aleksandrs Romans. Ceļš uz tālo pili" Erudītā, pieredzes bagātā un nenogurdināmā mākslas zinātniece Edvarda Šmite atkal ir paveikusi neiespējamo. Proti, viņa uzrakstījusi izvērstu pētījumu par mākslinieku Aleksandru Romanu (1878-1911). Arī nepiederot pie vecmeistaru paaudzes redzamākajiem vārdiem, Aleksandrs Romans ir gleznotājs, kurš radījis darbus, kas dažbrīd izvirzās priekšplānā, raksturojot kādu zīmīgu parādību mūsu mākslas vēsturē. "Grāmatu stāstos" uzklausām pašu grāmatas autori Edvardu Šmiti. Tatjana Tolstaja. "Lūška" Tatjanas Tolstajas "Lūškas" radioaktīvā pasaule ir asprātīgs Krievijas feodālā un padomju laikmeta sajaukums, kurā tiek apspiesti dzimtcilvēki, pastāv obligātais valsts dienests un literatūra tiek stingri regulēta. Draudošās briesmas tomēr ir laikmetīgākas: dienvidos - čečeni, bet uz rietumiem - civilizācija, kura šķiet daudzsološa, tomēr tās locekļi "neko par mums nezina un nesaprot". "Lūška" rāda degradētu pasauli, kas pilna ar Krievijas pagātnes cildenās literatūras atbalsīm, tas ir smīnošs cilvēka necilvēcības portrets, veltījums mākslai gan tās varenumā, gan bezpalīdzībā un vīzijas par pagātni kā nākotni, kurā nākotne ir šodiena. Raidījumā ieklausāmies rakstnieka un tulkotāja Arvja Kolmaņa teiktajā.