EK plāni izbeigt Krievijas mēslojuma importu satrauc vairāku Eiropas valstu lauksaimniekus

Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienība kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā daudzās jomās izbeigusi vai mazinājusi savu atkarību no agresorvalsts, ir lietas, ko Eiropa no Krievijas turpina importēt. Viena no tām ir mēslojums. Eiropas Komisija piedāvā pakāpeniski izbeigt mēslojuma importu no Krievijas un Baltkrievijas, taču daļa lauksaimnieku turīgākās Eiropas valstīs tos atbalstošie Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka nozare cietīs un Eiropas atkarību šajā nozarē nedrīkst risināt uz lauksaimnieku rēķina. Vairāk nekā ceturto daļu no Eiropas Savienībā importētajiem slāpekļa mēslošanas līdzekļiem, dalībvalstis importē no Krievijas. Pērn Eiropas Savienība no Krievijas vien importēja 6,17 miljonus metrisko tonnu mēslojuma 2,12 miljardu eiro vērtībā. Tas ir lielākais apjoms kopš 2022.gada. Eiropas Komisija vēlas mēslojuma iegādi no Krievijas un Baltkrievijas pakāpeniski izbeigt un izstrādājusi piesardzīgu plānu. Brisele vēlas, lai muitas nodoklis mēslojuma produktiem pakāpeniski pieaugtu, sākotnēji no aptuveni 40 eiro par metrisko tonnu līdz pat 430 eiro pēc trim gadiem. Un galu galā tiktu sasniegts pilnīgs importa aizliegums. Tas atņemtu daļu līdzekļu Krievijas karamašīnas kasei, atbalstītu vietējos ražotājus Eiropas Savienībā un mazinātu bloka atkarību no Krievijas, ko Maskava pašreiz var izmantot kā ietekmes sviru. Eiropas Parlamenta deputāte no Jaunās Vienotības Inese Vaidere telekanālam Euronews uzsvēra, ka Komisijai šāds piedāvājums - izbeigt mēslojuma importu bija jāpiedāvā jau pirms trim gadiem.