Ekonomists: Zemākais lejupslīdes punkts Latvijas tranzīta nozarē ir sasniegts

Latvijā jau vairākus gadus pēc kārtas strauji sarucis kravu apjoms ostās un dzelzceļā, un, iespējams, lejupslīdes zemākais punkts jau sasniegts. Tranzīta nozares kritums sākās vēl pirms 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga karu Ukrainā. Nozares pārstāvji atzīst — Krievijas un Baltkrievijas kravu apjomu aizstāt nav iespējams, taču joprojām pastāv iespējas attīstīt jaunus kravu veidus un maršrutus. Vai nozare spēj pielāgoties pārmaiņām un saredz nākotnes perspektīvas? Jānis Mauris: „Kopumā dzelzceļā un ostās mums tā situācija ir ļoti bēdīga. Faktiski mums kravu apjomi šobrīd ir nonākuši vēsturiski zemākajā līmenī, jo tik mazs kravu apjoms mums dzelzceļā un ostās nav bijis.” Latvijas bankas ekonomists Jānis Mauris stāsta, ka zemākais lejupslīdes punkts Latvijas tranzīta nozarē ir sasniegts. Latvijas ostu kopējais kravu apgrozījums 2024. gadā bija 36 milj. t., kas salīdzinot ar 2022. gadu ir kritums par 25,1% . Satiksmes ministrija Latvijas Radio norāda, ka Latvijas ostās Krievijas kravu apjoms sāka sarukt no 2014.gada. Proti, svarīgākās Krievijas energoresursu kravas – ogles un naftas produkti - pakāpeniski samazinājās. Tas notika Krievijas politikas dēļ, kad tā sāka novirzīt savas stratēģiskās kravas uz Krievijas ostām. Tāpat Eiropā saruka pieprasījumam pēc fosilā kurināmā. Uz Latvijas Radio jautājumu, vai ir iespēja nākotnē izrāpties no kravu apjoma lejupslīdes bedres? Jānis Mauris teic šādi. Jānis Mauris: „Ja mēs runājam atsevišķi par dzelzceļu, tad ir jāsaka, ka tas sliežu ceļš ir fiksēts, un to iespēju piesaistīt jaunas kravas, ir ļoti ierobežotas. Līdz ar to mēs sagaidām, ka, visticamāk, tie kravu apjomi saglabāsies ar lejupvērstu tendenci. Bet, protams, ja mums sankcijas vai dažādi ierobežojumi nepaplašinās, tad droši vien tā lejupslīde kļūs aizvien mērenāka.”