ES vēstnieks Moldovā: Daudzu moldāvu skepse pret Eiropas Savienību ir iracionāla

Moldova šajā priekšvēlēšanu kampaņā pieredzēja bezprecedenta iejaukšanos no Krievijas puses, tomēr tai izdevās sarīkot demokrātiskus balsojumus, kas ietekmēs valsts turpmāko kursu. Tā pēc Moldovā aizvadītās prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas un konstitucionālā referenduma, kurā neliels vairākums pilsoņu atbalstīja virzības uz Eiropas Savienību (ES) noteikšanu par valsts stratēģisko mērķi, intervijā Latvijas Radio sacīja ES vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks. Latviešu diplomāts norādīja, ka Moldova līdz šim ir strauji virzījusies uz priekšu sarunās ar ES un viņš cer, ka šāda dinamika saglabāsies arī turpmāk. Uldis Ķezberis: Ko Jūs secināt no aizvadīto prezidenta vēlēšanu un referenduma rezultātiem? Jānis Mažeiks: Pirmkārt, ir skaidrs, ka referendums un vēlēšanas ir notikuši un šie balsošanas procesi ir bijuši labi organizēti. Pašā vēlēšanu organizēšanā nav bijis nekas tāds redzams, kas būtu bijis problemātisks. Tas, kas ir bijis redzams, tā bija dezinformācijas kampaņa, ir bijusi informācija par nelikumīgu ārvalstu finansējumu politiskajā procesā. Ir izskanējusi tiesībsargājošo iestāžu informācija par masveidīgu balsu pirkšanu. Tas, ka referendums un vēlēšanas ir organizētas tā, ka būtībā gan prezidentei, gan valdībai situācija ir bijusi sarežģīta, liecina par to, ka šis process ir bijis demokrātisks, jo nav pamata domāt, ka tas ir bijis ietekmēts par labu vienam vai citam rezultātam no valdības puses. Skaidrs, ka ir bijusi bezprecedenta iejaukšanās no Krievijas puses. Šāda informācija ir izskanējusi jau daudzus mēnešus un arī mēs esam dzirdējuši daudzus dezinformācijas vēstījumus par Eiropas Savienību. Un ir skaidrs, ka ir daļa sabiedrības, kuru šī dezinformācija ir īpaši uzrunājusi. Protams, ka ir daži reģioni un atsevišķas sabiedrības daļas, kuras vienmēr ir bijušas skeptiskas par Eiropas Savienību vai par proeiropeisko kursu. Un tāda šī realitāte būs arī turpmāk. Savukārt mūsu darbs ir skaidrot, ko Eiropas Savienība dara vai nedara. Mēs, protams, gaidīsim prezidenta vēlēšanu otro kārtu, kas notiks 3. novembrī.