Rīta intervija

Reģionos bērniem plānotie veselības aprūpes pakalpojumi vairumā gadījumu nemaz nav pieejami. Tā jaunākajā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Pārbaudot piecas bērniem paredzētās ambulatorās programmas, 71 procentā gadījumu ārstniecības iestādes pakalpojumus bērniem nemaz nesniedz, atklājuši revidenti. Katru darbdienu 350 bērnu no reģioniem dodas uz Rīgu, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpi, un ģimenēm tas rada izdevumus, bet vecākiem jākavē darbs un bērniem - mācības. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina valsts kontrolieris Edgars Korčagins. "Apskatot ļoti plaši, kā tiek nodrošināta ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem, redzam, ka tie netiek nodrošināti ne ātrāk kā citām sabiedrības grupām, tie netiek nodrošināti pat vienlīdzīgi dažādiem bērniem dažādās Latvijas teritorijās, un tie netiek nodrošināti arī pietiekama apmērā. Mēs noteikti nevaram runāt, ka tā ir prioritāte," norāda Korčagins. "Mums ir arī bērnu ārstu trūkums. Latvijā nav skaidrības par to, kuri ārsti drīkst ārstēt bērnus. Bieži vien tiek piesaukts naudas trūkums, bet tā ir tāda ērta atruna, jo ir lietas, ko var darīt arī bez papildus finansējuma meklēšanas. Pirmām kārtām skaidri noteikt, kāda veida pakalpojumu bērniem reģionos ir pieejami."  

Latvijā nav kopīga darbības nepārtrauktības plāna ar valsts iestādēm, ko darīt ar medikamentu saglabāšanu ārkārtas situācijā. To uzrādīja arī notikušais augustā, kad pēc vētras daudzviet pazuda elektrība. To intervijā Latvijas Radio šorīt sacīja Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens. Kad pazuda elektrība, aptiekām bija jārisina, kā saglābt medikamentus, kam nepieciešama īpaša temperatūra.

Tas, ka prokrieviskais teroristiskais grupējums nosūtījis draudu vēstules Latvijai, Polijai un Portugālei, pieprasot apturēt to uzņēmumu darbu, kas ražo un piegādā bruņojumu Ukrainai, ir Krievijas centieni iebiedēt. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Transatlantiskās organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Karlsbergs. Viņš aicina cilvēkus būt modriem.

Valsts budžets kopumā pildās un nav vērojams satraukums, intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs Māris Kučinskis no "Apvienotā saraksta". Lai gan atsevišķas pozīcijas atpaliek, piemēram, degvielai, bet tur esot jāņem vērā joprojām spēkā esošais akcīzes samazinājums. Kučinskis norāda, ka nākamā gada valsts budžeta prioritātes izvēlēsies jau jaunā valdība.

Bērnu slimnīcas fonds arī turpmāk plāno rīkot psihoemocionālās atbalsta nometnes bērniem no Ukrainas. To intervijā Latvijas Radio sacīja Bērnu slimnīcas fonda izpilddirektore Vineta Vilistere-Lāce. Tieši šobrīd rit kārtējā nometne, kur bērni Latvijā viesojas ar savām mammām. "Psihoemocionālā terapija, fizioterapija, mākslas un mūzikas terapijas, kā arī individuāli piemērotas nodarbības. Līdzās tam mēs dodam iespēju šiem bērniem piedzīvot arī bērnību - zooloģiskais dārzs, saldējums, jūra un tā tālāk. Mūsu spēkos nav apturēt karu vismaz uz 10 dienām Ukrainā, bet mēs varam nodrošināt šīs 10 dienas bez kara bērniem, kas atbrauc šeit, uz Latviju," bilst Vilistere-Lāce. Vilistere-Lāce turpmāk būs Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Viņa pienākumus pārņem no līdzšinējās vadītājas Lienes Dambiņas.

Tieša militāra apdraudējuma Latvijai šobrīd nav, apstiprina Nacionālo Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Kaspars Pudāns. Vienlaikus viņš atzīst, ka jābūt modriem pret dažādiem hibrīdapdraudējumiem. Kā ziņots, pirms dažām dienām Maskavā ieradās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs. Viņš brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas. Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem. Iepriekš arī laikraksts "The Wall Street Journal" trešdien vēstīja, ka Retklifs brīdinājis Krieviju neuzbrukt NATO dalībvalstīm. Savukārt laikraksts „The New York Times” vēsta, ka Retklifs Maskavā ticies ar Krievijas Federālā drošības dienesta vadītāju Aleksandru Bortņikovu, lai izklāstītu CIP vērtējumu par Krievijas armijas milzīgajām problēmām frontē Ukrainā un Krievijas ekonomikas slikto stāvokli. Retklifs arī uzsvēris, ka ir pienācis laiks Kremlim nopietni iesaistīties sarunās par kara izbeigšanu. ASV prezidents Donalds Tramps vakar Baltajā namā sacīja, ka viņam esot labas attiecības ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu, tāpēc Krievija NATO teritorijai neuzbrukšot.

Valsts darba inspekcija turpina izmeklēt kooperatīva "Latraps" graudu pirmapstrādes kompleksā otrdien notikušo letālo negadījumu, kad ar traktoru nāvējoši tika sabraukts uz vasaru darbā pieņemts jaunietis, kura uzdevums bija uzkopt teritoriju. Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis sacīja, ka secinājumus par atbildību vēl ir pāragri izteikt. Taču viņš uzsvēra, ka šogad darba negadījumu statistika ir ar negatīvu tendenci. Skatot Valsts darba inspekcijas 2025. gada darbības pārskatu, redzams, ka nelaimes gadījumos darbā cietušo skaita dinamika uzrāda pieaugošu tendenci: 2023. gadā – 2245, 2024. gadā – 2316 un 2025. gadā –2404, tiesa, letālu un smagu gadījumu skaits nedaudz mazinājies. Intervijā arī skaidrojam, kas ir visbiežākās traumas, ko gūst un kurās profesijās, kas ir biežākie pārkāpumi uzņēmumos. Saistībā ar saitēm ar Krieviju nesen tika pārtraukta veikalu tīkla "Mere" darbība – vai darbinieku tiesības šajā gadījumā tikušas ievērotas un nav nekādu sūdzību? Un mācību gada sākumam tuvojoties, jautājam arī par vecāku tiesībām – vai darba likums kaut ko šajā sakarā.

Šodien SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" un Satiksmes ministrija iepazīstina ar paveikto Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā, kuras dienvidu daļā noslēgušies visi būtiskākie darbi. Kas jau paveikts, kas vēl darāms un kādi ir reālie darbu pabeigšanas termiņi, stāsta "Eiropas Dzelzceļa līniju" (EDzl) valdes loceklis Dāvis Blaus. EDzL jūlija vidū informēja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālajā stacijā pabeigti galvenie fasādes un platformu infrastruktūras darbi. Būvnieku pilnsabiedrība "BeReRix" ir pabeigusi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļas ēkas fasādes un jumta stiklojuma izbūves būtiskos darbus, kā arī dekoratīvo un funkcionālo elementu montāžu. Kopējais jaunās stacijas ēkas stiklojuma apmērs sasniedz 1500 kvadrātmetrus. Jaunās stacijas fasāde ir aprīkota ar stikla konstrukcijām un dizaina elementiem, kā arī integrētiem funkcionāliem risinājumiem, tostarp ugunsdrošības un ēkas uzturēšanas (industriālā alpīnisma) sistēmu stiprinājumiem.  

Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) atzīst, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras radītās krīzes situācijā nebija apmierinošs. LSM valdes locekle programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos Ieva Aile atzīst kļūdas gan rīcības koordinēšanā, gan lēmumu pieņemšanas ātrumā par veicamajām izmaiņām Latvijas Radio 1 programmas veidošanā. "Svētdien radio bija vienīgais informācijas avots tūkstošiem iedzīvotāju, kuri gaidīja daudz plašāku aktuālās situācijas izklāstu. Mēs to apzināmies un atvainojamies ikvienam klausītājam," uzsver Aile. Vaicāta, kā vērtējams LSM galvenās redaktores Anitas Braunas darbs, Aile sacīja, ka Brauna ir norādījusi, ka uzņemas atbildību par notikušo, vienlaikus "viņa bija viens no cilvēkiem, kas palika bez sakariem, līdz ar to komunikācijā iztrūka viens no galvenajiem koordinējošiem posmiem". Viena no gūtajām mācībām – trūkst algoritma lēmumu pieņemšanas posmiem. "Brīdī, kad bija zināms, ka galvenais redaktors nav sasniedzams, vajadzēja iet lēmumu pieņemšanas posmam uz augšu pa ķēdi, nonākt tostarp līdz valdei," sacīja Aile. Kā ziņots, uzņemoties atbildību, par atkāpšanos no amata paziņojis Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis.

Pašlaik apdrošinātājiem pieteiktie zaudējumi pēc nedēļas nogalē piedzīvotās vētras vēl ir ļoti provizoriski. Pirmdien apdrošinātāji saņēmuši ap 1000 pieteikumu, un kopējās kompensācijās izmaksājamās summas, visticamāk, būs mērāmas miljonos eiro, norāda Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins. Precīzākas zaudējumu aplēses apdrošinātāji varētu iegūt tuvāko divu līdz trīs dienu laikā.

Pašlaik Latvijā nav centralizēta informācijas avota, kur konkrētu pašvaldību iedzīvotājiem iegūt informāciju krīzes situācijās, atzīst viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars ("Apvienotais saraksts"). Viņš piekrīt, ka daļā pašvaldību tīmekļu vietņu arvien ir informācija par Ziemassvētku pasākumiem, taču nekritizē vietvaras par savu cilvēku neinformēšanu.

Pēc nedēļas nogales vētras ierastā dzīve nav atgriezusies vismaz 87 000 bez elektrības palikušo mājsaimniecību, un tas ir ievērojams skaits, atzīst Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Viņš gan uzsvēra, ka dienesti ir strādājuši ļoti operatīvi, ņemot vērā, ka sākotnēji bez elektrības bija palikuši gandrīz 300 000 "Sadales tīkla" klientu. Turpmākie elektropiegādes atjaunošanas darbi būs lēnāki, prognozē Zīle.

Šodien gadskārta mūsu valsts vēsturē būtiskiem notikumiem – pirms 35 gadiem, 1991. gada 21. augustā, dienā, kad vēl nebija skaidrs, kā beigsies apvērsuma mēģinājums Maskavā, Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību de facto. Kā deviņdesmito gadu notikumi mainīja Baltijas valstu lomu pasaules politikā, par to saruna ar vēsturnieci, Helsinku Universitātes Aleksanteri institūta pētnieci Unu Bergmani. Notikušais šķiet nesena pagātne, ko daudzi pieredzējuši un atceras, bet vai viss jau izpētīts un skaidrs, vai varbūt tomēr joprojām ir neatbildēti jautājumi? Runājam arī par to, kāpēc tolaik augustā sabiedrībā valdīja pavisam cits noskaņojums nekā janvārī barikāžu laikā, kad visi saliedēti bija gatavi stāties pretī, bet augustā tās dažas dienas bija neomulīgi un bail; ja pučs būtu izdevies, kāda tad būtu Latvija, un cik lietderīgi, atskatoties vēsturē, notikumos pirms 35 gadiem, ir vaicāt – kas mums no tā jāmācās? Vai vēsture mums kaut ko māca?

Vēl nepilnu nedēļu turpināsies sabiedriskā apspriešana par Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm. Zemkopības ministrijā norāda, ka dokumenta mērķis ir vienlaikus stiprināt meža nozares konkurētspēju, ekonomisko nozīmi un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Tomēr izskan bažas, ka nav izvērtēts, ko šīs pamatnostādnes reāli varētu nozīmēt Latvijas mežiem. Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka pamatnostādnēs rakstītais rada aizdomas par pamatu plašākai koksnes ieguvei.

Noziedznieku rīcībā nonākusi reāla informācija par cilvēkiem un uzņēmumiem – to kā bīstamāko un problemātiskāko gadījumā ar kiberuzbrukumu Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vērtē "ESET Latvija" kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits. Kā zināms, noziedznieku rīcībā nonācis liels privātpersonu un uzņēmumu sensitīvu datu apjoms – par 1, 2 miljoniem personu un 200 tūkstošu uzņēmumu. Rupenheits pieļauj, ka to var vērtēt kā valsts drošības apdraudējumu. Viņš atgādina, ka arī iepriekš ir bijuši neskaitāmi krāpšanas gadījumi, atsaucoties uz CSDD, taču šoreiz situācija ir īpaši nopietna.

Veselības aprūpes organizācijas aicina valdību nākamā gada budžetā veselībai nodrošināt finansējumu vismaz 6 % apmērā no iekšzemes kopprodukta un palielināt veselības aprūpē strādājošo zemākās mēnešalgu likmes vismaz par 30 %. Nozares organizācijas brīdina – veselības aprūpes sistēma ir nonākusi kritiskā punktā. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Līga Bāriņa intervijā Latvijas Radio nosauca vairākus jautājumus bez atbildēm.

Līdz septembra beigām Aizsardzības ministrija plāno Latvijas Austrumu pierobežā izvietot drošas un vienlaikus lētākas sistēmas mūsu valsts teritorijā ieklīdušu dronu notriekšanai, stāsta aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Viņš atzīst, ka nesen Aglonas svētku laikā Latvijā ielidojušo dronu notriekuši sabiedroto iznīcinātāji.

Priekšvēlēšanu laikā politiķu galvenais mērķis ir gūt uzmanību, lai par viņiem runā. Izmanto vecu metodi –radīt cilvēkos bailes vai trauksmi. Un migrācija šajā ziņā ir perfekts temats, norāda žurnāliste Inga Spriņģe. Jo migrācija gluži instinktīvi mums ir saistīta ar nepatiku un kaut ko svešu. Tas gan nenozīmē, ka saistībā ar to nav problēmu, bet jautājums – kurus faktus politiķi izceļ. 

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.

Ārlietu ministrijā un Rīgas Juridiskajā augstskolā šodien. 7. augustā, notiek piektais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tajā piedalās vairāk nekā simt Latvijas izcelsmes darbinieku no ANO, Eiropas Savienības institūcijām, NATO, Eiropas Padomes un citām starptautiskām struktūrām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” teica, ka pirmkārt ar ekspertiem grib runāt par demokrātijas noturību.

Inese Grīnvalde ir pedagoģe ar maģistra grādu pedagoģijā, kura radījusi silto graudu iekārtu attīstošām nodarbībām un stresa mazināšanai, ko sauc par "Laimes bļodu". Viņa stāsta, kā nonāca līdz idejai par graudu izmantošanu šādā veidā un kāpēc ir svarīgi rast dažādas metodes stresa mazināšanai, bet sarunas sākumā varat dzirdēt, kā "Laimes bļodas" radītāja, iegremdējot rokas graudos, veic elpošanas vingrinājumu. Inese Grīnvalde (rādot elpošanas vingrinājumu): Tos graudus savācu pie sevis. Tad es aizturu elpu un paskatos, kā viņi birst. Un tad ar izelpu es [tos izbirdinu]. Tad ir gan tā skaņa, gan smarža. Ilze Kuzmina: Daudzi no mums zina smilšu terapiju, bet nu izrādās, ka Latvijā var darboties arī ar siltajiem graudiem, tu šo metodi esi izgudrojusi. Kā radās šī ideja? Inese Grīnvalde: Biju vairāk nekā 35 gadus strādājusi ar dažāda vecuma, sociālā un arī veselības stāvokļa bērniem kā speciālais pedagogs un karjeras pedagogs; esmu bijusi atbalsta persona pusaudžiem, kuri nāk no tā saucamajām sociālā riska ģimenēm. Tāpēc likumsakarīgi laikam ir, ka es izveidoju savu sociālo uzņēmumu, kas ir ģimenes uzņēmums. Tā mērķis ir mazināt stresu bērniem, jauniešiem un nu jau arī senioriem. Mūsu silto graudu iekārta radās sadarbībā ar vienu latviešu ģimenes uzņēmumu ZIPA.LV, un izmantojam dabiskus ekoloģiskus materiālus. Ilgi domājām, ko bērt šai iekārtā. Mēs testējām gan griķus, lēcas, gan linsēklas. Arī bērniem devām [šos materiālus] testēt, [lai saprastu], kas viņiem labāk patīk. Visvairāk bērnu nobalsoja par graudiem. Un arī man pašai ir ļoti siltas un emocionālas atmiņas par to, kā mēs ar saviem bērniem, kad viņi vēl gāja bērnudārzā, braucām uz Vecumniekiem pie zemnieka Mārtiņa. Atceros sajūtu, kad es peldēju siltos, saules pielietos graudos traktora piekabē. Un tā jau laikam ir, ka tas pēdējais lēmums balstīts uz emocijām. Un tad mēs tā arī pieņēmām, ka tie ir kviešu graudi. Graudiem ir arī labs lielums: viņi nav ne par lielu, ne par mazu.

Bailes un baidīšana priekšvēlēšanu laikā strādā labi tāpēc, ka jebkurš lēmums, par ko balsot, ir emocionāls. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Būtisku loma ir informācijai sociālajos tīklos, ko cilvēki patērē. "Ja netālu no mūsu robežām ir karš un mēs katru dienu dzirdam apsvērumus, ka arī Latvijai varētu uzbrukt; ja mēs dzirdam tajos pašos sociālajos tīklos, ka ir bijuši nepieņemami gadījumi arī iekšpolitikā, skaidrs, ka migrācijas dēļ. Cilvēki satraucas, jo sociālajos tīklos nenošķir, vai tas ir tepat uz vietas, vai arī tas ir kaut kur tālāk. Kairinājumi ir, un viņi atstāj, protams, iespaidu uz to, kā cilvēki uztver," analizē Ieva Strode. "Migrācija ir viena no tām lietām, kas uztrauc cilvēkus. 2015. gadā, kad Latvijā bija burtiski daži bēgļi, piemēram, jautāja: kas jūs satrauc visvairāk, cilvēki spontāni nosauca šīs lietas. Migrācija kļuva pat svarīgāka nekā, piemēram, veselības aprūpe, bezdarbs. Tas ir būtisks kairinātājs. Un, protams, ka politiķi izmantos tos jautājumus, kas, viņuprāt, cilvēkus uztrauc. Piemēram, valodas jautājumu izmanto abas puses," turpina Ieva Strode.

Interese par studijām Rīgas Tehniskajā universtitātē (RTU) šogad bijusi liela. RTU studiju prorektora p.i. Ieva Rācenāja Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka šogad ir bijuši vairāk nekā 12 tūkstoši pieteikumu un tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā.  "Tradicionāli Rīgas Tehniskā universitātē tās ir datorsistēmas, informācijas tehnoloģijas. Patīkami pārsteigti esam par interesi par ķīmiju, ķīmijas tehnoloģijām, finanšu inženieriju, arī aviācijas transportu," par studiju programmām, kas raisījušas lielāko interesi, stāsta Rācenāja. "Vēlos arī atgādināt, ka Rīgas Tehniskā universitātes ir pārstāvēta ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Rēzeknē, kur mēs arī tradicionāli, īpaši Liepājā, mācam skolotājus. Arī par skolotāja profesiju interese ir diezgan liela, tāpat par logopēda profesiju, kas ir ļoti pieprasīta arī darba tirgū." Tāpat Rācenāja norāda, ka ir ļoti stingras prasības pret ārvalstu studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Tiek pievērsta uzmanība gan mācību apmeklējumam, gan tiek informētas arī Drošībsargājošās iestādes. Rīgas Tehniskajā universitātē pašlaik mācās studenti no vairāk nekā 100 valstīm.

Rīgas ielās šobrīd notiek neierasti daudz dažādu infrastruktūras labošanas vai uzlabošanas darbu vismaz 50 objektos. Tā Latvijas Radio pastāstīja Rīgas Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš. Jautāts par sabiedrības pārmetumiem par kļūdām un nejēdzībām vietās, kur remonts pabeigts, Kauliņš sacīja, ka nereti visām sistēmām un ieradumiem vēl jāsalāgojas.

Mēs patiesībā esam stiprāki nekā mums pašiem liekas – šī ir viena no atziņām, kuru pēc svētceļojumiem uz Aglonu iemantojusi Līga Vanaga. Šogad ceļā viņa dosies ceturto reizi, lai kopā ar Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupu mērotu vairāk nekā 300 kilometru no Rīgas līdz Aglonai. Šī garīgā prakse viņai svarīga kopš brīža, kad viņa atvēra savu sirdi ticībai un atgriezās katoļu baznīcā, kurā kā bērns savulaik tika nokristīta. Šis pavērsiens Līgas dzīvē notika Covid pandēmijas laikā, kad ierastais dzīves ritms sabruka un bija vajadzīgs mierinājums un stiprinājums. Līga Vanaga ir sociālā darbiniece, šobrīd strādā nodibinājumā ”Caritas Latvija”, kā arī studē teoloģiju Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā.

"Jāatzīst, mūsu politiķi šobrīd attiecībā uz jauniešiem piekopj politiku – sveši bērni ir. Viņi to ar saviem darbiem uzskatāmi apliecina," vērtē "OPEN radošais centrs" vadītājs Edijs Klaišis. Viņš norāda, ka šī ir karstākā vasara centra pastāvēšanas laikā un grūtībās nonākušu jauniešu ir ļoti daudz. Klaišis atzīst, ka jaunieši, kas nonākuši grūtībās, iesaistās aizliegtu vielu tirdzniecībā, lai nopelnītu iztikai, un nereti nonāk arī daudz lielākās problēmās.  -- Bērni, kuri dzīvo uz ielas, Latvijā nav tikai pagātnes stāsts vai citu valstu problēma. Tie ir bērni un pusaudži, kuri dažādu iemeslu dēļ lielu daļu sava laika pavada uz ielas, tirdzniecības centros, parkos vai kāpņu telpās, bieži bez pieaugušo atbalsta un uzmanības. Speciālisti saka – bieži vien šie bērni nav neredzami, bet mēs vienkārši viņus izvēlamies nepamanīt. Tikmēr priekšvēlēšanu laikā politiķi daudz runā par demogrāfiju, ģimenēm un drošību, taču cik bieži dienaskārtībā nonāk tie bērni, kuri jau šodien ir vislielākajā riskā?  

Ukrainas stratēģija šobrīd ir aizvest karu tuvāk Krievijas sabiedrībai, kas līdz šim uz karu raudzījās attālināti, vien caur uzvarošām propagandas mediju publikācijām. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs, direktors Māris Cepurītis. Viņš norāda, ka Ukrainas rīcība izceļ dilemmas Krievijas sabiedrībā. "Sabierības pārstāvju izteikumi liecinā, kā var būt tā, ka Krievijā, kas ir viena no lielākajām naftas ražotājvalstīm, mums ir jāstāv rindā, lai degvielu iegādātos?" norāda Cepurīts. "Krievija no savas puses nav gatava izrādīt jebkāda veida vājumu, tāpēc ir šie mērķtiecīgie un vienlaicīgi ir ļoti dārgie, izmantojat ballistiskās raķetes, atbildes triecieni Kijivai, tieši mērķējot nevis pa militāro, bet civilo infrastruktūru. Visdrīzāk, kamēr nenotiks ievērojamas izmaiņas frontē, abas puses turpinās apmainīties ar šāda veida tālajiem triecieniem un šādus uzbrukumus īstenos."  

Uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju šobrīd ir vislielākais spiediens, un prognozes liecina, ka šogad varētu būt divreiz vairāk migrantu centienu pārvarēt šo Eiropas Savienības robežu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To Latvijas Radio atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts. Valdība šonedēļ atbalstījusi vairāk nekā 800 tūkstoš eiro pārdalīšanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu Baltkrievijas pierobežā. Migranti ir kļuvuši agresīvāki – norādīja Pujāts. "Šogad jau mēs esam apturējuši 7634 personas, tas faktiski ir pa trim mēnešiem. Tas pārsniedz pagājušā gada rādītājus par pirmo pusgadu par 800 personām, ja salīdzina. Ir dienas, kad vairāk nekā 200 pārkāpēju nelikumīgi mēģina iekļūt Latvijā. Tas, ko mēs novērojam, kas šogad [megranti] zteikti ir kļuvuši agresīvāki, ir nepakļaušanās, mums ir jāpielieto speciālie līdzekļi, lai, novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu, ieroči, brīdinājuma šāvieni," norāda Pujāts.

Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda varētu aktīvi Ukrainas militārie triecieni dziļi Krievijas iekšienē un kādi izšķiroši stratēģiski zaudējumi kara laukā Ukrainā. Tas būtu noteicošais, kas Krieviju piespiestu piekāpties Rietumiem un pārtraukt karu. To Latvijas Radio atzina Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.

Informācijas tehnoloģiju politikas aktīvists, ievainojamību meklētājs Kirils Solovjovs pieļauj, ka hakeru uzbrukums Latvijas Valsts mežu (LVM) sistēmām varētu būt saistīts ar naudas izspiešanu. Līdzšinējā pieredze liecina, ka uzbrucēji mēdz atgriezties, ja naudu samaksā. "Ja organizācija vai kāds cits būtu gatava maksāt, kibernoziedznieki to naudu noteikti pieņemtu. Mēs gan savus klientus vienmēr brīdinām šādās situācijās, ka šādi noziedznieki parasti atgriežas. Ir bijuši arī, par laimi pirms daudziem gadiem gadījumi, kur pie mums atnāk klients un saka, ka no mums izspiež naudu. Ko darīt? Mēs izstāstām, ka maksāt nevajag un ir citas metodes, kas ir pielietojamas, un citas darbības, kas jāveic šajā gadījumā. Tad klients atzīstās, ka jau pirms gada viņi samaksāja. Vienkārši noziedznieki ir atpakaļ. Tā kā maksāt maksāt nav vērts," skaidro Kirils Solovjovs. -- Šodien, 2. jūlijā, slēgtā sēdē par situāciju kibertelpā un incidentu Latvijas Valsts mežos spriedīs valdība. Zināms, ka 44 gigabaitus no Latvijas Valsts mežiem iegūtajiem datiem publiskojis uzbrucējs. Tie ir gan iekšējie dokumenti, e-pastu sarakstes, arī dažādu sistēmu sertifikāti un lietotāju paroles. Kādēļ uzbruka tieši LVM, skaidrojam sarunā ar IT politikas aktīvistu, ievainojamību meklētāju Kirilu Solovjovu.

Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali. Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas. Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām.  Atbildot uz jautājumu par iespējamu politisko atbildīgo, Kleinbergs teica, ka vēl vēlas sagaidīt, kas notiks ar "Rīgas namu" valdi.  Jaunās padomes uzdevums būs vērtēt valdes darbu un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Situācija patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Muceniekos ir sarežģīta, bet kontrolēta. Tā Latvijas Radio pirms brīža stāstīja centra vadītāja Anželika Alika. Kā ziņojām iepriekš, sabiedrību satrauca iekšlietu ministra Jāņa Dombravas (Nacionālā apvienība) novērotais pēc apmeklējuma patvēruma meklētāju uzturēšanas vietā. Mucenieku direktore stāstīja, ka centrā ir 450 vietas un šobrīd tas ir pārpildīts, tādēļ ir grūtības ar higiēnu, jo telpas ir jāsakopj iemītniekiem pašiem. Savukārt, darbinieki ar visu tiek galā un uzbrukumi tiem no centra iedzīvotājiem nav bijuši, teica centra direktore Anželika Alika.

Pēc ziņas par ASV un Irānas gaidāmo miera vienošanos uzmanība pievērsta tam, kā notikumi Tuvajos Austrumos var ietekmēt energoresursu cenas, inflāciju un ekonomikas attīstību. Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste domā, ka atgriešanās pirmskara līmenī prasīs laiku. Bojātās infrastruktūras atjaunošanai vajadzēs vismaz sešus līdz deviņus mēnešus. Intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt Rutkaste teica, ka, raugoties tālākā nākotnē, situācija izskatās laba.

Latvijas Okupācijas muzejā šodien, 16. jūnijā, iepazīstinās ar jaunu organizāciju “Sievietes aizsardzībai SKUDRAS”. Tā ir nupat dibināta sieviešu iniciatīva, lai stiprinātu sieviešu gatavību krīzēm, ārkārtas situācijām un militāra apdraudējuma gadījumiem. Organizācija iecerējusi veidot arī praktisku apmācību programmu sievietēm visā Latvijā. Viena no organizācijas dibinātājām ir Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona komandiere, pulkvede Antoņina Bļodone. Latvijas Radio viņa pastāstīja, ka nodoms ir sākumā apkopot visas iespējas un interesi, un tad arī rīkot apmācības reģionos. Daļa no visa būšot veltīta pirmās palīdzības sniegšanai.

Vienīgā vieta Krievijas spēku panākumiem Ukrainā šobrīd ir frontes centrālajā daļā. Rit kauja par atlikušo Donbasa daļu - Konstantinivku. Tā situāciiju frontē raksturo Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Krievijas karaspēks šo pilsētu cenšas ieņemt tāpēc, lai gūtu labvēlīgākus apstākļus tālākam lēcienam uz Slovjansku un Kramatorsku. "Šīs trīs pilsētas šobrīd ir tie cietokšņi, bez kuru ieņemšanas Krievija nevarēs pasludināt uzvaru, ka viņa ir ieņēmusi visu Donbasa teritoriju. Pa simts metriem, pa 150 varbūt dienā iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka Ukrainas spēki apzinās šīs pilsētas vērtību visā šajā cietokšņa joslā. Un būs līdzīgi kā ar Pokrovsku, Adijivku, kas turējās, turējās, kamēr tika noslaucītas no zemes virsas un vienkārši vairs nebija iespēju tās aizstāvēt," vērtē Jānis Slaidiņš.

Nebanku kreditētāji pagājušajā gadā izsnieguši kredītus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā un, vērtējot šo ciparu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa vērtē, ka satraukumam nav pamata. Esot jāvērtē kopējā situācija patēriņa cenās. Un tur ir bijis pieaugums, līdz ar to arī kreditēšanā vērojams kāpums.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada nozīmīgākā sanāksme, kurā dalībvalstu finanšu ministri lemj par investīciju plāniem. Tāpat šīs sanāksmes biznesa forums pulcē pasaules līmeņa investorus. Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisārs un Eiropas attīstības bankas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis šorīt Latvijas Radio teica, ka šī ir laba iespēja Latvijai piesaistīt investīcijas. Bet, piemēram, projektam „Rail Baltica” Dombrovskis naudu sola tikai nākamajā posmā.

Ukraina ir gatava dalīties ar cilvēkiem Latvijā visā savā pieredzē. Jums tikai jāgrib to ņemt. Tā intervijā Latvijas Radio šonedēļ Rīgā notiekošā Dronu samita laikā sacīja Oleksandrs Dončenko, Ukrainas Bruņoto spēku Pretgaisa aizsardzības bijušais instruktors. Intervijā viņš pauda pārliecību, ka Latvijas jaunā paaudze spēs aizstāvēt savu valsti un pretoties Krievijai, ja tas būs nepieciešams. Taču tai pat laikā, pēc viņa novērojumiem, cilvēki mūsu valstī aizvien nav gatavi karam. Ukraina viennozīmīgi ir uzlabojusi savas spējas, ja runājam par Krievijas bezpilota lidaparātu un arī raķešu notriekšanu kara laikā. Bet, ja mēs runājam par pašreizējo situāciju, aizvien pilnīgi visu notriekt nav iespējams. Kas Ukrainai nepieciešams, lai uzlabotu savas spējas, ja runājam par pretgaisa aizsardzību? Oleksandrs Dončenko: Mums nepieciešams vairāk resursu, vairāk augsto tehnoloģiju aprīkojuma. Mums viss ir, bet ar to nepietiek. Mums vajag vairāk šo sistēmu, to pašu "Patriot" sistēmu, to pašu "Iris-T" sistēmu. Pašlaik mēs izstrādājam sistēmu pret ballistiskajām raķetēm, un šai izstrādei ir ļoti veiksmīgi sasniegumi. Es domāju, ka mēs varam notriekt arī "Orešņik" raķetes. Mums tikai jāpalielina apjoms. Mums vajag vairāk raķešu "Patriot" sistēmām, mums vajag vairāk "Iris-T" palaišanas iekārtu un arī zenītartilērijas tankus "Gepard" mums vajag vairāk.  Pašlaik mēs uzsākam pārtvērējdronu ražošanu. Tie ir Ukrainas izstrādātie droni, un mēs pastāvīgi tos modernizējam un strādājam pie to uzlabošanas. Pašlaik mēs redzam zobena un vairoga sacensību, un tā turpināsies ilgu laiku. Un uzvarētājs būs tas, kurš spēs izgatavot modernāku vairogu un modernāku zobenu. Kas ir nepieciešams, lai Ukraina spētu saražot vairāk raķešu, vairāk dronu? Vai tā ir, piemēram, nauda no partneriem? Un kas jāizdara, lai tas notiktu ātrāk?  Protams, mums ir nepieciešamas investīcijas, mums ir nepieciešamas zināšanas, mums ir nepieciešamas ražotnes ne tikai Ukrainā, bet arī Eiropā, jo mēs nevaram visu saražot Ukrainā. Un pats galvenais, mums ir nepieciešama konsolidācija un izpratne, ka karš Ukrainā ir nākotnes karš Eiropā. Ja mēs neapturēsim ienaidnieku Ukrainā, viņš ieradīsies Eiropā un klauvēs pie eiropiešu durvīm.

Rīgas Stradiņa universitātē otro dienu norisinās Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress – līdz šim vērienīgākais neatliekamās medicīnas nozares pasākums Latvijā un pirmais šāda mēroga kongress Baltijas reģionā. Šodien notiks kongresa galvenā zinātniskā programma ar starptautisku ekspertu uzstāšanos.

Pretgaisa aizsardzības vienības Latvijā vairāk izvietotas ar domu par lielāko pilsētu sargāšanu, līdz ar to detekcijas nosegums nav visur vienāds un ir iespējami līdzīgi incidenti kā nedēļas nogalē, kad Latgalē, Dridža ezerā, iegāzās un uzsprāga iepriekš nepamanīts drons. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Viņš teica teica, ka nopietnāki ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā ir sākti vien pēdējo gadu laikā. Pudāns sprieda, ka Latvijas aizsardzībai ir vajadzīgi papildu radari, jaudīgākas akustiskās detekcijas sistēmas un citi jauni tehniskie risinājumi. Tuvākajā laikā NBS iegūs dažus jaunus radarus, kas izvēlēti pēc ukraiņu ieteikuma. Pudāns atzina, ka ukraiņi tikai pēdējā laikā ir sākuši dalīties un citām valstīm pārdot savas militārās tehnoloģijas.

Pēc pēdējā laika dronu incidentiem neviens nevar garantēt, ka mūsu valstī vienmēr būs simtprocentīga elektrības apgāde, taču svarīgi ir, pirmkārt, par notikušo informēt sabiedrību, otrkārt, operatīvi novērst bojājumus un, treškārt, nemitīgi mācīties no notikušā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Sadales tīkls” vadītājs Sandis Jansons. Šodien Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību.

Latvijā katru gadu atklāj vairākus hantavīrusa pacientus, un pērn bijuši seši, šogad – pagaidām viens. Visos gadījumos saslimušajiem bijusi saskare ar grauzējiem. Šis jautājums aktualizējies pēc tam, kad Atlantijas okeānā uz kruīza kuģa miruši trīs pasažieri, kuru nāves cēlonis ir peļu pārnēsātais hantavīruss. Tomēr infektologs Uga Dumpis intervijā Latvijas Radio skaidroja, ka Latvijā konstatētais hantavīruss nav tas pats, kura dēļ miruši atpūtnieki. "Mūsu hantavīruss ir tikai "radinieks" tam hantavīrusam, kas ir Dienvidamerikā, un varētu teikt, tiem abiem vīrusiem nav nekā kopēja. Kopējs ir tas, ka tā izcelsme varētu būt grauzēji, mazie grauzēji, bet mūsu hantavīrusa slimība ir pilnīgi savādāka. Ja tur slimība skar plaušas un sirdi, tad mūsu hantavīruss skar nieres, un mūsu hantuvīrusam ir labāki ārsti," atzīst Uga Dumpis.

Padomju okupācijas gados Latvija zaudēja vairāk nekā 800 miljardus eiro bremzētās attīstības dēļ, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Viņš jau gandrīz trīs gadus vada okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanas komisiju. Tieši pirms valsts svētkiem Saeimā notika konference "Rusifikācija un padomju koloniālisms Latvijā: juridiski un sociālekonomiski aspekti". Kādēļ bija svarīgi tādu sarīkot?  Laikam jāsāk ar to, ka šis ir tāds laiks, kad diezgan daudzi saka, ka starptautiskās tiesības nestrādā, ka tagad jau vairāk sasniedz tas, kuram ir lielāks spēks un tam ir arī taisnība. Mūsu vēsturiskā pieredze rāda, kādas ir konsekvences, ja kaut kas tāds pasaulē notiek un tiek akceptēts. [Sekas šādai attieksmei] ir mūsu okupācija. 50 gadus mēs bijām zem svešas varas, un varam redzēt ļoti daudz seku. Mēs varam starptautiski mudināt visus paskatīties uz mūsu piemēru, [kas rāda], cik ļoti grūti pēc tam ir šādus starptautisko tiesību pārkāpumus novērst. Ja mēs tagad ignorējam dažādas lietas, piemēram, to, kas notiek Ukrainā. Latvijas piemērs ļoti labi parāda, kas notiks, ja mēs atdosim Krievijai [Ukrainas] teritorijas, [vienalga, vai tās būtu] lielākas vai mazākas. Ir šī starptautiskā dimensija, kurā mums jāskaidro ļoti daudzas lietas, ko mēs arī darām. Un tad ir arī, protams, mūsu nacionālā [dimensija]. Mēs redzam, kādus naratīvus starptautiski izplata Krievijas Federācija. Mēs paši it kā esam norobežojušies no Krievijas informatīvās telpas un diezgan maz ko zinām, tikai drumslas. Bet Krievijā joprojām ir propagandas mašīna, kura ļoti aktīvi strādā visā pasaulē, stāstot, cik ļoti slikti Latvijā un Baltijas valstīs kopumā izturas pret krieviem. Decembrī publicēts Krievijas Ārlietu ministrijas ziņojums par situāciju ar krievvalodīgajiem un viņu tiesībām pasaulē. Visvairāk lapaspušu tajā veltītas tieši Latvijai, un mums tiek pārmests ļoti daudz kas. Protams, ka Krievija ignorē to vēsturisko mantojumu, ko mums atstāja PSRS okupācija, [runājot par] teiksim, skolu reformu, ko mēs veicam. Paldies Dievam, beidzot esam pieķērušies tam nopietni! Tā pārvaram šīs padomju koloniālisma sekas, kas bija rusifikācija. Tāpēc ir ļoti svarīgi skaidrot šo vēstures situāciju.  Otrs stāsts ir, ka, izprotot situāciju, kurā bijām nonākuši, šobrīd varam pieņemt daudz precīzākus un mērķtiecīgus lēmumus. Tāpēc arī deputātiem, no kuriem viena daļa noteikti būs arī nākamajā Saeimā, šīs lietas ir jāzina. Mēs kā pētnieki ar argumentiem viņus mudinām izprast šīs lietas un iedrošinām turēt šo politisko līniju.  Mēs esam organizējuši līdzīgu pasākumu, kur galvenā mērķauditorija bija ārzemju diplomāti. Mūsu vēsture ir ļoti sarežģīta. To īsti līdz galam neizprotot, var rasties jautājumi, ko tad mēs te darām ar krievu valodu, piemēram. Jāskaidro, ka visas šīs lietas, piemēram, rusifikācija, ir notikušas PSRS okupācijas rezultātā kā daļa no koloniālās politikas. Mums jāskaidro, ka mēs šobrīd, īstenojot valsts nepārtrauktības doktrīnu, atjaunojam nacionālu, neatkarīgu valsti, mūsu Satversmi. Mums ir pie tā konsekventi jāpieturas, un līdz ar to mēs arī likvidējam rusifikācijas sekas.  Pēdējie pētījumi jau arī labi parāda, kā rusifikācija tika uzspiesta dažādā veidā, ka tie lēmumi nāca no Maskavas. Esam šos normatīvos aktus analizējuši. Zināmā mērā varam teikt, ka tie kaskadējas: Maskavā pieņem lēmumu un tad uzdod lēmumu vietējām tā sauktajām republikām. Tad šos lēmumus pieņem šeit, Latvijā, protams, vietējie. Tad jau tiek izstrādāts konkrēts plāns, teiksim, par krievu valodas lielāku lietošanu izglītības sistēmā, ko tālāk īstenoja ar jau konkrētiem plāniem, kā aizvietot citus priekšmetus ar krievu valodu, kā šo valodu arvien vairāk integrēt mācību saturā.  Kolēģis Ilmārs Mežs izpētījis, ka rusifikācija bija ārkārtīgi veiksmīga, jo astoņdesmito gadu beigās jauni cilvēki – latvieši 20 līdz 30 gadu vecumā – aptuveni 90 % brīvi pārvaldīja krievu valodu. 

Aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (Progresīvie) būs nopietna saruna ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība), kad viņš atgriezīsies no atvaļinājuma. „Es tā to neatstāšu”, sacīja Siliņa Latvijas Radio, runājot par dronu incidentiem Latgalē. Siliņa uzsvēra, ka aizsardzības nozare saņēmusi milzīgu budžeta daļu, - tā visa dēļ citām nozarēm līdzekļus nepiešķīra vai būtiski samazināja.

Instruktorus Valsts aizsardzības mācībām reģionos nokomplektēt ir vieglāk nekā Rīgā. To intervijā Latvijas Radio sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš. Viņš arī sacīja, ka ir liela instruktoru mainība, piemēram, pērn pievienojās 80 jauni instruktori, taču 60 no šī darba aizgāja.

Šonedēļ aprit 40 gadi kopš Čornobiļas katastrofas, un pasaule kara dēļ Ukrainā saskārusies ar jauna veida draudiem – kodolterorismu. Taču Eiropa un pārējā pasaule joprojām nav gatava situācijai, kurā to atomelektrostacijas tiek okupētas. To intervijā Latvijas Radio norādīja ukraiņu zinātniece Katerina Šavanova. Viņas ieskatā okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas gadījums kļūs par pamatu jauniem noteikumiem starptautiskajai kodoldrošībai un aizsardzībai. Intervijā zinātniece stāsta par pašreizējo situāciju Čornobiļā, savu darbu šajā teritorijā un kodoldrošību. Ar Katerinu Šavanovu sarunājās Rihards Plūme. Cik saprotu, jūs esat strādājusi Čornobiļā kā radiobioloģe. Varbūt varat pastāstīt, ko jūs pētījāt un ko atklājāt jūs darba laikā? Katerina Šavanova: Man ir maģistra grāds ekoloģijas zinātnē un arī doktora grāds bioloģijā, konkrēti – ģenētikā. Mana kolēģe un grāmatas līdzautore Olena Pareņuka pirms vairāk nekā 15 gadiem lūdza mani pievienoties komandai darbam Čornobiļā. Tas bija pētījums par mikrobiomu – par baktērijām, mikrosēnītēm un to, kāda ir baktēriju ietekme uz radioaktīviem materiāliem un kā radioaktīvie materiāli ietekmē baktērijas. Mēs strādājam ar „mazo pasauli”, nevis ar dzīvniekiem vai augiem. Tas bija mūsu galvenais fokuss. Tas bija pirms apmēram 15 gadiem. Tolaik mēs tur veicām diezgan daudz dažādu eksperimentu. Kad sākās pilna mēroga karš, mēs nomainījām savus laboratorijas halātus un kļuvām par ekspertiem radiācijas drošībā un kodoldrošībā. Jo tagad tas ir svarīgāk par mūsu darbu laboratorijā. Pagājušajā gadā es pievienojos Ukrainas Nacionālajai gvardei un tagad es galvenokārt strādāju par ķīmijas dozimetristi Ķīmiskās bioloģijas, radiācijas un kodolvienībā. Mēs par to jokojam – ja esi bijis Čornobiļā vienreiz, tu tur esi bijis mūžību. Mans pēdējais brauciens uz Čornobiļu bija šī gada martā. Tāpēc ka tā ir liela gadadiena, un daudzi žurnālisti vēlas tur iekļūt. Tas vienmēr ir laiks, kad par Čornobiļu ir vislielākā interese. Galvenokārt tas ir martā un aprīlī, tuvāk „lielajam” (gadadienas) datumam. Mēs joprojām turpinām darbu, jo nevar apstāties. Tieši tas bija mans nākamais jautājums – kāda ir situācija pašā atomelektrostacijā un tās apkārtnē? Un vai jums joprojām ir iespēja tur strādāt. Jūs minējāt, ka tur joprojām dodas, piemēram, žurnālisti, bet kā situācija kopš pilna mēroga iebrukuma ir mainījusies? Katerina Šavanova: Tagad situācija ir skumja un smieklīga vienlaikus, jo tā ir diezgan līdzīga tai, kāda tā bija 1986.gadā, jo tur ir daudz militārpersonu. Tā ir militāra teritorija netālu no robežas. Protams, zinātniekiem ir grūti strādāt, jo daļa teritorijas civiliedzīvotājiem un zinātniekiem ir slēgta. Visi tilti Čornobiļas biosfēras rezervāta teritorijā ir iznīcināti. Tā bija kā liels dabas rezervāts. Tagad starp Pripetes upes kreiso un labo krastu nav tiltu, viss kreisais krasts ir kā aizliegtā teritorija. Mēs tur nevaram strādāt. Ir sarežģīts savienojums ar Slavutiču. Slavutičā dzīvo diezgan daudz Čornobiļas slēgtās zonas strādnieku. Parasti īsākais ceļš no Slavutičas uz Čornobiļu bija caur Baltkrievijas teritoriju. Tur bija vilciens, bet tagad, protams, tas nav iespējams. Tāpēc visiem cilvēkiem turp jādodas pa garu ceļu no Čerņihivas apgabala līdz Kijivas apgabalam un tad uz Čornobiļu. Tas ir grūti. Tagad visiem jāstrādā, piemēram, maiņās – divas nedēļas tur, divas nedēļas mājās. Iepriekš bija četru dienu maiņas Čornobiļā, trīs dienas mājās. Protams, ja divas nedēļas jādzīvo Čornobiļā, ir nepieciešams kaut kas līdzīgs kopmītnei. Pēc krievu karaspēka tās visas iznīcināja, mums tās jāatjauno.

Noturēt mākslinieciskās un stratēģiskās ambīcijas laikā, kad finansējums kultūras nozarei sarūk – to kā vienu no grūtībām savā darbā saredz jaunais „Latvijas koncerti” vadītājs Timurs Tomsons, kurš amatā stāsies no jūnija. Raidījumā „Labrīt” viņš uzsvēra, ka kapitālsabiedrībā ir nodarbināti trīs izcilākie Latvijas kolektīvi – "Sinfonietta Rīga", Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends un mūziķu profesionalitāte nav apšaubāma. Tomēr Rīga, no infrastruktūras viedokļa, kamēr vēl tai nav savas Nacionālās koncertzāles, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, šobrīd iepaliek. -- Vakar, 22. aprīlī, kļuva zināms, ka VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis. Kultūras ministrijas atklātajā konkursā par uzvarētāju ir izvēlēts Timurs Tomsons, kurš līdz šim ir bijis Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs un arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes priekšsēdētājs.

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi. Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre. Viņa uzsver, ka, lai gan amerikāņu sarunas ar Minsku var būt noderīgas, Eiropai nav jāseko ASV pēdās un jāietur stingra sankciju politika pret Baltkrieviju. Savukārt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nav noteiktas pietiekami lielā apjomā un sekojušas pārāk vēlu, tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja tām ir ierobežota ietekme. Rihards Plūme: Eiropas Savienība ir pieņēmusi gandrīz 20 sankciju paketes pret Krieviju, taču tas vēl nav spējis mainīt domāšanu Krievijā un tās agresīvo nostāju. Cik veiksmīgas, jūsuprāt, šīs sankcijas ir bijušas? Diemžēl sankciju ieviešana ir bijusi pārāk maz un pārāk vēlu. Esmu starp tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka 2022.gada februārī vai pat 2014.gadā vajadzēja pieņemt stingrākas, plašākas un agresīvākas sankcijas. Ekonomiskās sankcijas. Mums nevajadzēja izvairīties no stingrākas ar enerģētiku saistīto sankciju piemērošanas. Mēs esam gaidījuši pārāk ilgi. Iedomājieties – ja līdz tam laikam mēs to būtu izdarījuši, Krievijai nebūtu tik daudz laika, lai organizētos un izveidotu vairāk nekā 800 kuģu ēnu floti, lai apietu sankcijas. Vēl viens virziens, kurā, manuprāt, mēs esam atturējušies no reāliem lēmumiem, ir vīzu aizliegums un aktīvu iesaldēšana pret indivīdiem. Ja padomā, ka lielākā daļa politiskās elites, Krievijas valdības locekļu un parlamenta locekļu bērni mācās Apvienotajā Karalistē, Parīzē, Berlīnē, Eiropas galvaspilsētās, īpaši Rietumu galvaspilsētās vai Itālijā, kur ir jaukas villas Rivjērā... šie cilvēki varēja tikt pakļauti ierobežojumiem daudz agrāk. Tagad mēs cenšamies iedzīt, un mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka sankcijām ir ierobežota ietekme uz Krievijas rīcības maiņu. Un kādi instrumenti mums joprojām ir? Kādas ir Eiropas spējas piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda ar reālistiskiem nosacījumiem? Vai mēs, es domāju Eiropa, joprojām gaidām uz nākamo soli no ASV un domājam, ka paši vairs neko daudz izdarīt nevaram? Redziet, kad mēs runājam par sankcijām, Eiropas Savienībai ir potenciāls pastiprināt savu ofensīvo atbildes arsenālu pret Krieviju. Tas ir politiskās gribas jautājums un vienotības jautājums. Un diemžēl, neskatoties uz to, ko mēs esam dzirdējuši, šī līdzīgā domāšana un vienotība nav redzama.Kā piemērs – Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienībā. Par to ir ļoti žēl, jo mēs kā eiropieši kopā esam stiprāki. Man patiktu redzēt, ka tiek veidotas jaunas alianses, koalīcijas, neskatoties uz breksitu. Un, piemēram, lai Francijai būtu daudz ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti, lai aizpildītu mūsu aizsardzības robus, ja padomājam par visām jomām, kurās mēs esam savstarpēji papildinoši un kur mums vajadzētu sadarboties. Kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad es uzskatu, ka vairāk nekā gada ilgā Trampa būšana pie varas nodarījusi milzīgu kaitējumu Eiropas Savienības vienotībai. Ja atceraties, ko jau pagājušajā gadā Minhenē dzirdējām no ASV, proti, apzinātu administrācijas nodomu graut mūsu pašu institūcijas, atbalstot galēji labējās kustības, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai ievērotu mūsu vārda brīvības principus un tā tālāk – tieši šāda valoda atspoguļo to, ko Krievija ir darījusi pret mums pēdējos 15 gadus. Tātad mēs esam iesprostoti starp diviem pretiniekiem, es teiktu. Es negribētu teikt ienaidniekiem, bet ASV cenšas mūs graut tāpat kā Krievija. Un cilvēki prāto, vai tās nav sabiedrotās šajos centienos mazināt mūsu kā eiropiešu spējas pašiem izlemt, ievērot mūsu vērtības un ļaut Ukrainai zināt, ka mēs esam tās pusē un ka mēs to atbalstīsim cik ilgi būs nepieciešams, tostarp ļaujot Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai, kas ir ģimene, kurā tai pienākas vieta.

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauc Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiek arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi. Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka protesta mērķis ir vērsties pret vienas platformas monopolstāvokļa izmantošanu.