Esiet modri un viltīgi – kā ganupuika, kas piemuļķoja velnu. To vēl režisors Jānis Streičs

Esiet modri un viltīgi – kā gudrais ganu puika, kas piemuļķoja velnu. Tādu vēlējumu mums atstājis kinorežisors Jānis Streičs. Arī aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks. Šonedēļ no viņa atvadāmies. Mantojumā paliks leģendārās filmas – "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Cilvēka bērns", "Teātris", bet atmiņās – Latvijas un īpaši Latgales patriota gars un šķelmīgais, optimistiskais smaids. Par to, kā vēl padomju gados filmēja Ukrainā, kāpēc negribēja būt par kultūras ministru, ko mācījies no mūsu kinodīvām Vijas Artmanes un Lilitas Bērziņas, un kāpēc Rīgai būtu vajadzīgs savs atsevišķs likums – Jānis Streičs raidījumā Laikmeta krustpunktā stāstīja pirms četriem gadiem. Pavadot leģendāro režisoru mūžībā, aicinām šo sarunu noklausīties vēlreiz. -- Jezga ap ziedu nolikšanu ir vistīrākā provokācija un situācija Latvijā šobrīd ir tik nopietna, ka no Krievijas tā sauktajiem atbrīvotājiem mūs glābj tikai karš Ukrainā – tā uzskata kinorežisors Jānis Streičs. Par pieminekli un karu, Latgali un kino – saruna ar Jāni Streiču Laikmeta krustpunktā. Sarunā Jānis Streičs, kurš šobrīd dzīvo Lietuvā, atminas Otrā pasaules kara noslēgumu, ko pieredzējis pusaudža gados, bet vērtējot notikumus šajā nedēļā Latvijā saistībā ar pieredzēto pie pieminekļa Pārdaugavā, atzīst, ka tā ir situācijas svarīguma neizpratne. "Tas man atgādina krievu televīzijā redzētos raidījumus par ziemu Sibīrijā, ka visiem pārsteigums, ka pienāk ziema. Nav ne malkas, ne kurināmā, nekā. Ziema pienāk, kāds brīnums! Ko brīnāmies, tā ir normāla lieta pie tās mūsu nolaidības, vienaldzības un situācijas svarīguma neizpratnes gan valdībā, gan citur. Tas taču bija gaidāms," vērtē Jānis Streičs. "Otrs, ka ir pilns ar provokatoriem. Vai tad to nezina tie, kas par drošību atbild? Vai tad domā ar čekas maisiem ir atdoti visi aģenti, viņu ir pa pilnam šeit, Latvijā. Tie uzkūda to visu." "Tas, kas notika ar ziedu nolikšanu, tā ir provokācija, visīstākā. Paskatieties rezultātu. (..) Provokācija, jo tika filmēts. Visīstākā provokācija, kas jāsaprot un jāizseko, kas ir šie provokatori, kas to sakūdīja," norāda Jānis Streičs. "Bezrūpīgi ir tie, kas to izlēma. Neaptver situācijas nopietnību. Es domāju situācija ir tik nopietna, ka mūs patlaban glābj tikai karš Ukrainā. Tas [notikušais Pārdagavā] dod pamatu krieviem nākt pie mums atbrīvot, ka viņi aizstāv. Nesaprotat, uz ko tas tiek mērķēts?" Režisors ir pārliecināts, ka situācija ir nopietna un kritiska un valsts augstākajām amatpersonām vajadzētu to paziņot arī sabiedrībai. Bet to nedara. "Visu laiku ir gaisā jautājums, ko darīt ar pieminekli. Es arī izpētīju, paskatījos lēmumu, vienošanos ar Krieviju. Jā, tur tāds punkts ir - kapuvietas un piemiņas vietas, ka tās saglabās. Ņemiet vērā, tiklīdz mēs to nojaucam, visas Latvijas mocekļu vietas, viņas jau tiek apgānītas, bet tiks nojauktās Krievijā. Momentā. Nav šaubu," atzīst Jānis Streičs.  "Šis piemineklis jāpakļauj Eiropas sankcijām. Jāuzliek arests piemineklim. Dīvaini izklausās. Bet saziņā ar Eiropas Padomi iekļauj sankciju sarakstā šīs piemiņas vietas, uzliekam tām arestu, jo tās neatbilst tai armijai, kas šodien kā fašisti iznīcina Ukrainu, tiem nav nekā kopīga ar tiem karavīriem, kuri tomēr atbrīvoja Eiropu. (..) Tas dod pamatu uzlikt arestu līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai, par kuru mums nav šaubu, kurai mēs svēti ticam. Tad tas atrisināsies pats par sevi," piedāvā Jānis Streičs.