Krustpunktā

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Kas to būtu domājis, ka nedēļu iesāksim ar brūkošu valdību? Krīze it kā jau draudēja labu laiku, bet lūzuma punkts izrādījās Ukrainas droni. Nu labi, nav jau vēl viss beidzies, jāgaida "Progresīvo" tālākais lēmums.  Mēs pirmdienās uz interviju pēdējās nedēļās esam aicinājuši vairāku politisko partiju pārstāvjus - gan no jaunveidotajām partijām, gan opozīcijas. Parasti runājam par mazliet vispārīgākiem un plašākiem jautājumiem, bet šoreiz jāsāk ar aktuālo, jo šīsdienas Krustpunktā viesis ir no valdošās koalīcijas

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm? Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers. Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies. Ir jau pierasts, ka visās iestādēs, kurās vajag sniegt tā saucamos personas datus, aizpildot veidlapu, ir divas ierastās ailītes - deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. Neviens nešaubās, ka tās var un ļoti bieži arī atšķiras. No vienas puses, kāpēc ne? No otras - kāpēc šāda situācija izveidojusies, vai tā tam ir jābūt? Cilvēki arī regulāri sūdzas, ka viņu īpašumos uzradušies negaidīti virtuālie iemītnieki. Šādu sūdzību gadā esot ap 400. Bet ir skaidrs, ka vairumā gadījumu neviens pret šādu fiktīvu dzīvesvietas reģistrāciju neiebilst, jo tam ir savi iemesli. Pagājušajā nedēļā Saeima lūkoja sistēmu mazliet sakārtot. Vai tiešām ir izdarīts viss labākais iespējamais? 

Eiropas prokuratūras krimināllieta saistībā ar IT sistēmu iepirkumu raisījusi satraukumu un spekulācijas, cik drošas ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Valsts prezidents pēc iepazīšanās ar Eiropas prokuratūras informāciju ir izteicis aicinājumu balsis skaitīt ar rokām, bet Satversmes aizsardzības birojs potenciālos drošības riskus vēl izvērtē. Kādi tie varētu būt un kādēļ mums tā neiet ar vēlēšanu sistēmām? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā.  Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un "Possible Security" tehniskais direktors Krišjānis Feldmans.  

Izmaiņas darba likumā, kas mainītu to, cik lielā apmērā apmaksājams virsstundu darbs un darbs svētku dienās, ir raisījušas lielas diskusijas un pat parakstu vākšanu. Piedāvājums virsstundu  apmaksu samazināt līdz 50 procentiem, bet darbu svētku dienās – 75, pašreizējo 100 procentu vietā ir raisījis neapmierinātību no darba ņēmēju puses. Vienlaikus darba devēji argumentē, ka esošā kārtība mazina uzņēmumu konkurētspēju un liedz arī paaugstināt darba algas. Saeimas komisija, skatot projektu uz otro lasījumu, mainīja viedokli un attiecībā uz svētku dienām un saglabāja 100 procentu apmaksu. Bet diskusiju būs vēl daudz. Krustpunktā diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.  

Par demogrāfiju un migrāciju, par nacionālajiem un vērtību jautājumiem, kas kādus ceļu, bet citus vieno - par lielajiem politikas un dzīves jautājumiem Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes docentu, filozofu un mākslas kuratoru Igoru Gubenko. Ja palūkojas, par ko Latvijas Sabiedriskajā medijā intervēts mans šīsdienas raidījuma viesis, tad sarunas bijušas par grāmatām, par mākslas pasauli un kritiku, kultūras jautājumiem, īpaši saistībā ar krievu kultūru. Bet raksta, piemēram, žurnālā "Satori" atklāj, ka viņu interesē ne tikai kultūra. Lielie jautājumi, kas ir pamatā daudziem notikumiem un sabiedrības izaicinājumiem, viņam ir ne mazāk svarīgi. Un citādi jau nevar būt, jo primāri viņš ir filozofs, tātad domātājs.  Tieši šodien Latvijas Universitātē tika prezentēti pētījuma rezultāti par sabiedrības saliedētību, un tajā arī viņš piedalījies. Mazliet pieskarsimies arī tam sarunā. Šodien par grāmatām nerunāsim. Tam ir citi raidījumi. Par aktualitātēm gan.

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām. Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.  

Četri gadi ir apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties piektajam kara gadam, gribam saprast, kas notiek ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kara sākumā bija liels uzrāviens, ja runājam par iedzīvotāju atbalstu, lielus līdzekļus atvēlēja arī valsts, gan palīdzībai, kas nonāk Ukrainā, gan palīdzībai civiliedzīvotājiem, kas atmuka uz Latviju. Kas notiek tagad? Un kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā gan situāciju frontē, gan citviet, kur Krievija nemitīgi vērš uzbrukumus. Kā sokas ar palīdzību Ukrainai, par to diskusija Krustpunktā.  Vērtē "Ziedot.lv" juridisko jautājumu vadītāja Beāte Bauga, organizācijas "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un bloga "Vara bungas" autors, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.  

Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas ik gadu ir mērāmas daudzos miljonos eiro. Ko atbildīgās institūcijas var darīt, lai mazinātu krāpniecību digitālajā vidē. Par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pāris miljonu mēnesī - tik daudz pagājušā gadā noziedzniekiem izdevās izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Bizness rullē, jo vēl pirms gada summa bija par trešdaļu mazāka. Arvien lielāka izdoma, arvien lielāks ieguvums un arvien lielākas sirdssāpes cilvēkiem, jo nav joka lieta pazaudēt visus savus iekrājumus, reizēm īpašumus, iedzīvoties parādos. Protams, visi pēc tam mēģina analizēt, kā viņi tā iekrita, bet ir arī jāuzdod jautājums, ko valsts dara, lai sekmīgāk cīnītos pret pieaugušo noziedzību šajā jomā. Ir zināms, ka Iekšlietu ministrija arī rosina šādas jaunas iniciatīvas. Strīdīgākā no tām ir aizliegt nereģistrētu priekšapmaksas telekaršu pārdošana Latvijā. Cik efektīvi ir pašreizējie piedāvājumi cīņā ar krāpniecību? Ko vēl vajadzētu darīt, lai kaut kā šo riebīgo rūpalu bremzētu?

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.  

Lielais skaits suņu sakostu cilvēku, kas vēršas slimnīcās, novārdzināti dzīvnieki, kas tiek atrasti dzīvokļos vai sētās, nelegālas audzētavas – ar to regulāri saskaras dažādi dienesti. Vai Latvijas sabiedrībā ir pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku, varbūt tiem, kas vēlas turēt dzīvniekus jānosaka stingrākas prasības? Šogad jau stājas spēkā izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet vai ar to būs pietiekami? Krustpunktā diskutē Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un organizācijas "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība.  

Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit?  Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.  

To, ka "Rail Baltica" nepabeigs plānotajā laikā, atzīst gan Eiropas revīzijas iestāde, gan projekta būvētāji. Cik laika šim darbam vēl vajadzēs un vai ir skaidrs plāns un pārskatāms darbu apjoms projekta 1. kārtas pabeigšanai? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Patmalnieks.

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.  

Par daudzdzīvokļu māju renovāciju un siltināšanu runājam gadiem ilgi, tomēr arvien nonākam pie secinājuma, ka šis process stipri iepaliek. Tikmēr dzīvojamais fonds noveco arvien vairāk. Kādēļ ar to nesokas, par to diskusija Krustpunktā. Diskutē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Lesiņš. Ir temati, par kuriem runājam regulāri gadu garumā, tāpēc ka par tiem ir jārunā, jo tā ir liela aktualitāte, bet ar risinājumiem neveicas. Viens no tādiem teju mūžīgiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu namu renovācija un siltināšana. Reizēm, braucot pa Austrumeiropu, pārņem skaudība, ka tur vairs neredz ierastās "hruščovkas" un citas sērijveida mājas, kādas jau bija ne tikai pie mums, arī Polijā, Vācijā un citviet. Šos namus reizēm pat nevar pazīt. Bet pie mums Pļavnieki - kādi izskatījās pirms gadiem 40-50, tādi tie arī ir šodien. Kaut kas jau šajā gadā ir mainījies lēmumu pieņemšanā. Tā mums solīja. Bet tieši, kas ir mainījies un tagad esam šajā mūžīgajā tematā par namu atjaunošanu?

Studējošo skaits Latvijas augstskolās pieaug, šī mācību gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrija ziņoja, ka šāds pieaugums fiksēts pirmo reizi pēdējo 20 gadu laikā. Latvijā ir vairāk nekā 40 augstskolu un koledžu, apmēram puse privātās un daudzas piesaista ārvalstu studentus. Tiesa, iestādes brīdina, ka daļa studētgribētāju vien grib nokļūt Eiropas Savienībā un augstskolu izmanto kā aizsegu. Vai augstskolu skaits Latvijā, arī ņemot vērā demogrāfijas situāciju un prognozes, ir optimāls? Vai piesaistīto trešo valstu studentu skaits liecina par izglītības kvalitāti? Un vai nākotnē ainai augstākajā izglītībā būtu jāmainās? Krustpunktā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore Liene Levada, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, Biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks Aigars Rostovskis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa.  

Pēc Latvijas Radio 4 slēgšanas no apraides pazudis viens kanāls krievu valodā, bet visdažādākie komercmediji tāpat turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kultūras ministres padomnieks mediju politikas jautājumos Kārlis Dagilis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un TV3 valdes priekšsēdētāja Ginta Salmane. Pamazām krievu valodai radiostacijās ir jāizzūd, tā, izvēršoties karam Ukrainā, savulaik Krustpunktā sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Tobrīd pamatā gan visas emocijas virmoja ap Latvijas Radio 4, kas bija finansētas no sabiedrības līdzekļiem. Bet kā zināms, Latvijā nav tikai viena radiostacija, kurā skan krievu valoda, un grozot radio pogu, ja tā var sacīt, reizēm šķiet, ka satura krievu valodā ir tiešām daudz. Kopš gadu mijas Latvijas Radio 4 vairs neskan, daļēji saturs ir pārcēlies uz interneta vidi. Privātās stacijas turpina strādāt. Un nevar saprast, kāda ir valsts politika Latvijas medijos valodas ziņā? Vai tiešām vajadzētu likvidēt vienīgo sabiedriskā medija raidstaciju krievu valodā, lai visi būtu apmierināti un viss būtu kārtībā. Vai vispār ir kāds mērķis, skaidra politiskā vīzija par krievu valodu medijos vai arī katrs dara, kā māk un kā grib?

2024. gadā labdarības maratons "Dod pieci!" aicināja palīdzēt tiem, kurus no dzīvības šķir nauda, jeb cilvēkiem, kas nonākuši finansiālā bezizejā, jo viņus skārušas kritiskas un akūtas veselības problēmas, nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Bieži šādos gadījumos cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa. Toreiz Veselības ministrijai tika iesniegtas konkrētas prasības. Atbildīgās iestādes solīja pārmaiņas. Kas ir izdarīts? Krustpunktā analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" vadītāja Olga Valciņa, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere un Nacionālā veselības dienesta Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktores vietniece Zinta Rugāja.  

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Pagājušā gadā centāmies izvairīties Ziemassvētkos Krustpunktā ielaist kristietības un baznīcas tematiku, jo raidījuma primārais uzdevums ir runāt par politiku, ekonomiku, sociāliem jautājumiem. Bet nevar noliegt, ka arī reliģijai ir sava vieta Latvijas sabiedrībā, un, šķiet, šogad tai ir bijusi arī itin pamanāma ietekme ne tikai uz sabiedriskajiem, bet arī politiskajiem procesiem. Daudzajos strīdos par vērtībām un politiskajām izvēlēm ir iesaistījušies arī mācītāji. Kristīgās vērtības piesauc ne viens vien Saeimas deputāts, un interesanti ir tas, ka šajā daudzbalsībā nav tā, ka visi kristieši dziedātu vienas un tās pašas notis. Ne tikai sabiedrība, arī baznīca ir kļuvusi politizētāka. Krustpunktā ir ciemojušies katoļu un luterāņu mācītāji. Taču Latvijā ir vairākas lielās tradicionālās baznīcas, un baptisti noteikti ir vieni no tiem. Turklāt kādi no viņiem ir arī politiski ļoti aktīvi. Tāpēc šoreiz mūsu izvēle bija Ziemassvētku nedēļā aicināt uz interviju baptistu mācītāju. 

Vidējais paredzamais mūža ilgums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, tā liecina OECD dati. Arī veselīga mūža ilgums starp dalībvalstīm ir zemākais. Mēs varam vainot veselības aprūpes pieejamību, kur ir daudz darāmā. Tomēr daudz kas ir arī pašu rokās, piemēram, fiziskā aktivitāte. Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad aicina ziedo bērniem un jauniešiem, kuriem, lai kustētos, nepieciešama regulāra rehabilitacija. Savukārt pārējiem tas ir atgādinājums par kustības nozīmi dzīvē. Krustpunktā diskusijas temats šodien ir tautas sports. Kas nepieciešams, lai sekmētu ikdienas fiziskās aktivitātes un ciktāl valsts līmenī tiek stiprināts tautas sports?  Diskutē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Jana Feldmane, Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs, Rīgas maratona organizators un "Nords Event Communications" valdes priekšsēdētājs Aigars Nords, "Igo Japiņa sporta aģentūras" īpašnieks un direktors, dažādu velomaratonu rīkotājs Igo Japiņš, sporta žurnālists, "R.R. fonda" valdes priekšsēdētājs un treneris Raimonds Rudzāts.

21.gadsimts iezīmējies ar tādu kā digitālo revolūciju – tik daudz kas ir pārcēlies digitālajā vidē, izklaide tajā skaitā. Nu jau varam sacīt, ka ar šādu pieredzi ir izaugusi vesela paaudze. Mainās tekstu uztvere un izpratne, mainās zināšanu apguve. Kā tam pielāgojamies, kā mainās izglītības sistēma un ar ko jārēķinās ekonomikā? Par to saruna Krustpunktā ar Latvijas Universitātes profesori, dokturantūras skolas direktori Zandu Rubeni.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Normunds Grūzītis. Elektroenerģijas deficīts, cīņa par resursiem, globālās sasilšanas veicināšana, dabas piesārņošana - tie ir daži vides aspekti, kas tiek minēti kā blaknes straujajai mākslīgā intelekta attīstībai pasaulē. Daudzi tā ienākšanu mūsu sadzīvē dēvē par jaunu civilizācijas posmu, kas līdzšinējo dzīvi mainīs uz neatgriešanos. Nav šaubu, ka mākslīgā intelekta izstrāde notiek progresa vārdā, apturēt to nevar. Bet par visām blaknēm un sekām joprojām mums ir diezgan miglains priekšstats. Viens ir diezgan droši - mēs šobrīd atrodamies strauju pārmaiņu viducī un, ņemot vērā mūsu katra zināšanas un varēšanu, nebūs viegli pielāgoties jaunajai realitātei. Bet kāda tā ir un kas Latvijā jādara varbūt pat politiskā līmenī, lai jaunā realitāte daudziem nenestu nepatīkamas mieles? 

Krustpunktā Lielā intervija Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa. Katram noteikti ir savas sajūtas, sekojot līdzi ziņām pasaulē, bet nav šaubu, ka mierpilns gaidāmais adventes laiks šogad nebūs. Pirmkārt, Krievijas agresijas dēļ, bet arī tāpēc, ka Ukrainai kļūst arvien grūtāk. Diemžēl arī ASV jaunā politika raisa pastāvīgas bažas. Tagad uzmanības centrā ir kārtējie Trampa miera centieni. Netaisnīgs miers, kā rāda vēsture, arī var būt bumba ar laika degli. Pēc mūsu sabiedrības viļņošanās ap pretvardarbības konvenciju, šķiet, 18. novembris atkal visus vairāk vienoja. Bet cik šī vienotība ir dziļa vai virspusēja? Ko mēs vispār domājam par savu valsti, par savu neatkarību, par mums kā sabiedrību?  Arī par šo domājot, saruna ar pētnieci Ievu Bērziņu. Bet sākotnēji satikties un aicināt uz sarunu mudināja ziņas pētījumu, kur aplūkots, ko jaunieši domā par patriotismu un Latviju, kura veidošanā arī Ieva Bērziņa bija iesaistīta.

Rediģēšanas skandāls BBC: kā tas ietekmē Latvijas mediju vidi? Analizē Sabiedriskā medija ombuds Edmunds Apsalons un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Junga analītiskās psiholoģijas terapeits apmācībā, filosofs, sociologs Vents Sīlis, Latvijas Radio žurnālists Eduards Liniņš un sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks. Ne tikai Latvijā, visā Rietumu pasaulē lielie plašsaziņas līdzekļi saskaras ar pieaugošu spiedienu un kritiku par savu darbu. Ne vien no ārpuses. Arī iekšpusē notiek nebeidzamas diskusijas, kā labāk strādāt, kādu mediju politiku īstenot. Pozicionēties vai nepozicionēties kādā no jautājumiem; reaģēt vai nereaģēt uz dažādiem spiedieniem, kas arī neizbēgami nāk pa žurnālistiem un redakcijām.  Pagājušās nedēļas notikumi ap britu raidsabiedrību BBC, kad atkāpās tās vadība, bija viens no tādiem spilgtākajiem piemēriem, cik sarežģītā situācijā var nonākt pat pasaules gigants tad, kad pieļauj savā darbā kļūdas. Arī Latvijas mediji un īpaši sabiedriskais medijs, strādā tādas plašas kritikas krustugunīs. No vienas puses tas, protams, labi, jo liek arī mums pastāvīgi domāt par sava darba kvalitāti. No otras puses, tam seko arī politiskais spiediens ar virkni iespējamām sekām. Kā šādos apstākļos strādāt pēc iespējas labāk sabiedrības labā, tā, lai arī mūsu auditorija saprot, ko un kāpēc mēs darām?  Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās medijiem ir pozicionēšanās, kā to esam nodēvējuši, īsta vai šķietama. Liekas, tas lielā mērā raksturo to krīzi, kādā nonākusi BBC, un runa šeit ir noteikti arī par mums, tātad subjektivitāte. Nespēja būt pilnīgi neitrālam, vienalga, vai tas ir Palestīnas jautājums, nacionālais jautājums, migranti, Stambulas konvencija un tā var turpināt. Vai tā ir problēma?  

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, profesors Māris Taube. Divi raidījuma vadītāja Aida Tomsona ieraksti "Facebook" pagājušajā nedēļā raisījuši lielu interesi un arī atgriezeniskā saite bija mērojama daudzos tūkstošos. Tas licis aizdomāties, ka par ierakstos skarto tematu jāturpina saruna Krustpunktā. Neparasti lielo interesi ir raisījuši arī notikumi saistībā ar Stambulas konvenciju. Bet ieraksti nebija par pašu konvenciju, bet par bažām, ko daļa sabiedrības ar šo konvenciju saista, proti, par mūsu dzimumu identitāti. Daudziem, Latvijā radušās gandrīz vai histēriskas bailes no tā, ka mēs tagad vīriešu pārtaisīsim par sievietēm un sievietes par vīriešiem, turpmāk mūsu bērni vairs nezinās, kas viņi ir, būs nevis viņa vai viņš, bet višs. Protams, viens no interesantiem jautājumiem - kāpēc tā ir vispār kļuvusi politiski tik karsta tēma? Daļēji mēs to esam importējuši no Amerikas, tur šis temats ir topā ne jau vienu gadu vien. Tāpēc ir jājautā, cik tā tiešām ir liela problēma? Paralēli jāsaprot, kāpēc kaut kas tāds vispār ir aktuāls, kāpēc ir tādi cilvēki, kas nezina, kas viņi ir, kas nav apmierināti ar savu identitāti, grib to mainīt? Un ko tad ar viņiem darīt - pāraudzināt, salabot, aizliegt, ielikt cietumā? Atbildes mēģinām rast sarunā ar profesoru Māri Taubi.

Jau daudzus gadus redzam, cik ļoti informācijas tehnoloģijas un saziņas kanāli ietekmē informācijas apriti un iedzīvotāju noskaņojumu. Kā vairot sabiedrības noturību pret jauno tehnoloģiju radītajiem drošības riskiem? Par to diskusija Krustpunktā. Analizē Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, mākslīgā intelekta attīstītājs un startup uzņēmējs Zigmārs Bērziņš, Vidzemes Augstskolas asociētā profesore un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa un Rīgas Stradiņa universitātes RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Pēdējo dienu notikumi ap Stambulas konvenciju ļoti spilgti izgaismo riskus, par kuriem esam runājuši jau iepriekš. Proti, ar mums var itin viegli manipulēt. Konvencija ir sašķēlusi sabiedrību divās pretējās nometnēs, abas puses viena otru vaino muļķībā, nespējā kritiski domāt. Ir argumenti, kas parādās publiskajā telpā, kuri reizēm liek saķert galvu. Ir skaidrs, ka mūsu spēja pašiem lasīt, izšķirt, pieņemt kādus atbildīgus lēmumus vismaz daļā sabiedrības ir ļoti vāja. Ja runa būtu tikai par konvenciju, varētu kaut kā vieglāk samierināties. Bet stāsts jau nav tikai par viena dokumenta lasīšanu. Tehnoloģijām attīstoties, mūsu spēja pamanīt apmānu nonāk arvien lielākā riska zonā. Notikumi citās valstīs rāda, ka tas var kļūt pat par nacionālās drošības jautājumu. Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai paaugstinātu mūsu spēju pretoties apzinātiem nodomiem mūs apkrāpt, piemuļķot, varbūt pat pakļaut?

Valdība ir atbalstījusi jaunā futbola stadiona būvēšanu. Tiesa, skaidrības kā to finansēs, vēl nav. Varianti ir vairāki, tajā skaitā publiskās un privātās partnerības projekts. Vai ir īstais laiks jauna futbola stadiona būvēšanai? Krustpunktā analizē Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Pukinskis, Latvijas Futbola federācijas viceprezidents Sergejs Kovaļovs, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un žurnālists Raimonds Rudzāts.  

Kas ir dzīvība, kur tā sākas, kāda ir mūsu atbildība pret to un kurš drīkst šo dzīvību izbeigt? Krustpunktā intervija ar grāmatas "Embrioloģijas daudzveidība" autori, habilitēto medicīnas doktori, Rīgas Stradiņa universitātes profesori Māru Pilmani. Šo sarunu rosināja divi notikumi: pirmkārt, mūsu kolēģu raidījums "Lielās patiesības" Latvijas Televīzijā, kur šajā sezonā tiek apskatīti 10 Dieva baušļi. Pirms nedēļas bija saruna par bausli "Tev nebūs nokaut". Otrs - pēdējās dienās izvērsušās diskusijas par abortiem Latvijā. Saka, ka statistiski situācija abortu jomā Latvijā uzlabojas un nepavisam nav slikti, salīdzinot, kā bija. Bet temats ir kļuvis politiski izdevīgs, jo kādiem, protams, Latvijas sabiedrība šķiet pateicīga augsne, lai ar šo jautājumu radītu tādu šūmēšanos, pievērstu uzmanību, palīdzētu iegūt kādu politisko kapitālu. Tāpēc vairāki politiskie spēki labprāt šajā jomā sāk izpausties.  Bet jāatzīst, ka vispār tie jautājumi par dzīvības rašanos, sākšanos, par mūsu atbildību, kā mēs pret to izturamies, ir svarīgi un patiešām arī šķiet ļoti noslēpumaini. Bet kā to redz cilvēks, kas lielu daļu mūža arī ir pavadījis, pētot šos dzīvības brīnumainos procesus?

Suņu nošaušana Bauskas novadā ir raisījusi plašas un ļoti emocionālas diskusijas. Objektīvas informācijas par šo gadījumu arvien ir pārāk maz, bet jautājumi par mājdzīvnieku klaiņošanu un saimnieku atbildību, par ieroču izmantošanu pret šiem dzīvniekiem un to cilvēku atbildību, kam ir pieeja ieročiem, gan rodas. Tos apspriežam arī Krustpunktā. Diskutē Zemkopības ministrijas (ZM) Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa un ZM Valsts mežu dienesta direktors Andis Purs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Surmovičs un Latvijas veterinārārstu biedrības Mazo Dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Kalniņa.  

Vairāku Eiropas lidostu darbs pēdējā laikā bijis spēcīgi traucēts vai pat paralizēts dronu dēļ. Arī lidosta Rīgā ir saskārusies ar līdzīgām provokācijām. Tāpat Krievijas radītie satelītnavigācijas traucējumi rada problēmas gaisa pārvadājumiem. Cik droša ir civilā aviācija? Krustpunktā izvaicājam Civilās aviācijas aģentūras direktoru Māri Gorodcovu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidendelds un Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs.  

Droni, droni un atkal droni - tie būtiski maina kara realitāti Ukrainā un liek pārskatīt visu drošības koncepciju arī Eiropā. Kāpēc tā un kam šajā ziņā ir jāgatavojas turpmāk? Krustpunktā Lielā intervija ar Zemessardzes kapteini Māri Bružu. Klausītāji droši vien ir pamanījuši, ka pēdējā laikā mazāk runājam par izmaiņām Krievijas - Ukrainas kara frontē. Šo izmaiņu ir mazāk. Krievijai ir kļuvis grūtāk, šķiet, grauzties iekšā Ukrainas zemē. Protams, tiek minēta virkne iemeslu un nav jau tā, ka viss ir apstājies. Bet paši krievi savos kanālos apspriež faktu, ka tagad frontes līniju gandrīz pilnībā kontrolē ar droniem un virzība vairs nav nekur noslēpjama. Viss nonāk nežēlīgā uguns jūrā. Droni situāciju ir mainījuši it visur.  Cilvēkresursi nav bezgalīgi, tāpēc kara stratēģija mainās. Tagad abas karojošās puses drīzāk cenšas izmantot lidaparātus, vienalga, kā mēs tos dēvētu, lai iznīcinātu objektus tuvumā vai tālu no frontes līnijas. Tas, šķiet, dod lielāku efektu nekā tikai centieni spītīgi tikt uz priekšu frontē. Droni mainījuši jauno kara realitāti, tā spriež "Telegram" kanālos. Vai tā ir? Ko tad nozīmē droni mūsdienās un cik mēs Eiropā vispār esam gatavi straujām pārmaiņām, kas notiek līdz ar tehnoloģiju attīstību. 

Nelaimes gadījumi ar īrētajiem mikromobilitātes rīkiem raisījuši plašas diskusijas, kā sakārtot to lietošanu, lai pie šādiem braucamajiem netiku bērni, un lai braucēji paši būtu uzmanīgāki. Krustpunktā diskutē Ceļu satiksmes drošības dienesta satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, koplietošanas "e-velosipēdu" operatora "RIDE Mobility" izpilddirektors Edgars Jākobsons, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie), Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktores vietniece Linda Rinkule. Sazināmies ar Latvijas Dzelzceļa galveno tehnisko inspektoru Daini Zvaneru. Kamēr nenotiek nelaime, mēs nerīkojamies. Tā pēc pagājušajā nedēļā notikušās traģēdijas daudzi rakstīja sociālajos medijos. Runa ir par negadījumu, kurā iznomāts elektriskais mopēds pakļuva zem vilciena un bojā gāja divas pusaudzes. Traģēdija ir izvērtusies arī pretstāvē starp mopēda iznomātāju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kā arī Rīgas domi. Kam lielāka taisnība? Te daudziem domas dalās. Bet viens ir skaidrs - ir notikusi traģēdija, kura nedrīkstēja notikt. Ir virkne faktoru, kas būtu ļāvuši šo traģēdiju novērst, ja vien katrs rīkotos citādi. Tā kā ir, arī nedrīkst palikt. Tāpēc lielais jautājums ir - kādas mācības mums ir jāizdara pēc šīs šausminošās nelaimes? Par to arī diskusija Krustpunktā.

Trešdaļa skolu ir saskārušās ar būtiskām grūtībām, pārejot uz mācībām tikai latviešu valodā. Pilnā pāreja notika pakāpeniski triju gadu laikā un šogad jau mācībām visās klašu grupās jānotiek tikai latviešu valodā. Par spīti tam, ka mācības latviski daļā mācību priekšmetu jau notika, bet vidējā izglītībā šis process sākās jau pirms 20 gadiem, ne visu skolu pedagogi, skolu vide, arī ģimenes spējuši panākt, lai bērniem ir pietiekošas latviešu valodas zināšanas mācību vielas apgūšanai. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt, diskutējam Krustpunktā. Analizē Rolands Ozols, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktors, Jeļena Vediščeva, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas pārstāve, Rīgas 40. vidusskolas direktore, Kristīne Niedre-Lathere, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece vispārējās izglītības jautājumos, un Edvarts Krusts, vēsturnieks, bijušais Rīgas 13. vidusskolas skolotājs.  

Mežu izciršana, kāpu apbūve, izskan minējusi, ka patiesie iemesli valdības krīzei varētu būt šie. Krustpunktā izvaicājam Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektori Lauru Anteinu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnālists Ģirts Zvirbulis un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Balsojums par Stambulas konvencijas atcelšanu ir pamatīgi saasinājis attiecības valdības partneru starpā un arī uzjundījis jautājumus, vai šī konvencija palīdz vai nepalīdz mazināt vardarbību pret sievietēm. Kā veicas šajā jomā, kādi ir dati, atrisinātās un neatrisinātās problēmas, par to saruna Krustpunktā.  Analizē biedrības "Centrs MARTA" vadītāja Iluta Lāce, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, tiesībsardze Karina Palkova un Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieka vietniece Tatjana Caune. Centieni sašūpot valdību un pēc gada gaidāmās Saeimas vēlēšanas ir negaidīti atkal aktualizējis jautājumu par vardarbību pret sievietēm un Stambulas konvenciju. Redzēs, kas notiks tālāk Saeimā, vai valdība izdzīvos vai neizdzīvos, kad šis jautājums par izstāšanos no konvencijas tiks likts uz balsošanu tālāk. Bet pagaidām koalīcija ir apņēmusies vispirms pieņemt budžetu, jo saprot, ka citādi iestāsies valstī grūti vadāmi laiki. Tikmēr labklājības ministram jāgatavo atskaite par to, kas ir darīts, lai nodrošinātu šīs konvencijas principu ieviešanu. Jautājums ir vietā - patiešām, ko konvencija ir labu vai sliktu izdarījusi, kāpēc sūdzību skaits par vardarbību nav mazinājies? Kāds irt līdzšinējam darbam ir rezultāts?

Vērtību jautājumi raisa diskusijas un domstarpības, kādus šķeļ, citus vieno. Par konservatīvo un liberālo, par spēju vienoties, pieņemt citam citu vai šaut nost, kā to dara Amerikā. Krustpunktā intervija ar teologu, domātāju, kopienas "Elizeja" dibinātāju Induli Paiču.  

Tieslietu padomes konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Kāds ir viņu redzējums darbam šajā amatā? Kandidātu diskusija raidījumā Krustpunktā. Raidījuma viesi: bjušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, kādreizējais virsprokurors, Satversmes tiesas tiesnesis Juris Juriss, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un bijušais prokurors, Konkurences padomes Juridiskā departamenta vecākais jurists Jānis Ilsteris. Jau jūlijā beidzās pilnvaru termiņš ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, tagad viņa pienākumus pilda pagaidu pienākumu izpildītājs. Bet Saeima tā arī nav balsojis par nākamo ģenerālprokuroru, jo konkurss, ko šim amatam pavasarī rīkoja Tieslietu padome, beidzās bez rezultāta, tāpēc nācās to rīkot no jauna. Toreiz pieteicās šim darbam trīs pretendenti. Kāds būs šī konkursa rezultāts, to mēs, protams, nezinām. Taču šoreiz ir četri kandidāti, un tikai viens no viņiem kandidē atkārtoti, proti, līdzšinējais ģenerālprokurors Juris Stukāns.  Krustpunktā studijā ir visi četri pretendenti un ir iespēja iepazīties ar viņiem un viņu redzējumu, lai saprastu, vai un kas tad nākotnē prokuratūras darbā varētu mainīties.

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Sabiedriskā medija valdes priekšsēdētāja Baiba Zūzena.  

Kādam jaunietim no sociālās aprūpes iestādes pienākusi rinda uz grupu dzīvokli, bet no iestādes atvestais puisis 18 gadu vecumā svēris nieka 28 kilogramus. Budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam ir atrasts papildu 171 miljons eiro, kas primāri ir novirzāms fiskālās telpas uzlabošanai. Nedēļas notikumus apspriežam kopā ar laikraksta "Diena" žurnālistu Ati Rozentālu, TV24 žurnālistu Ansi Bogustovu un laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālisti Māru Lībeku.  

Krustpunktā VIP intervija: ministru prezidente Evika Siliņa. Viņu iztaujājam kopā ar žurnāla "Ir" žurnālistu Aivaru Ozoliņu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

Donalda Trampa un Vladimira Putina tikšanās ir aktivizējusi sarunas par drošības garantijām Ukrainai pēc kara beigām. Ir izveidota darba grupa, ASV valsts sekretāra vadībā, bet ko nozīmē drošības garantijas? Ko tas patērēs arī no Latvijas? Diskusijā piedalās bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris, Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.  

Krustpunktā Lielā intervija: bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.  

Krustpunktā nedēļas notikumu apskats kopā ar Laikraksta Latvijas Avīze žurnālistu Māri Antonēviču, TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku un Rīgas Stradiņa universitātes docenti, politoloģi Leldi Metlu Rozentāli.  

Krustpunktā uz interviju viesojas Valsts valodas centra vadītāja Inese Muhka.   

Krustpunktā diskusija - Darba nespējas lapas - kā ierobežot to negodprātīgu izmantošanu? Uz sarunu raidījumā viesojās Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītāja Marika Petroviča, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs un Latvijas jauno ārstu asociācijas valdes locekle, ģimene ārste dr. Alise Singha.   

Krustpunktā Lielā intervija: Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.  

Krustpunktā VIP intervija: Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie). Jautājam par politiku, stratēģiskiem mērķiem un šī brīža aktualitātēm galvaspilsētā. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 žurnālists Gatis Suhoveckis un 360TV Ziņu dienesta žurnāliste Lauma Niedrīte.  

Kā pasargāt Latvijas debesis no Krievijas droniem? Krustpunktā diskutē Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, aizsardzības ministra ārštata konsultants bezpilota sistēmu spēju attīstības jautājumos Māris Bruža, uzņēmuma "NEWT21" valdes priekšsēdērājs Jānis Garisons un uzņēmuma "LV-TEH" valdes loceklis Uģis Svirido. Pasaule ar bažām un piesardzību gaida piektdienu, 15. augustu, kad Aļaskā tiksies ASV prezidents Tramps un Krievijas diktators Putins. Vai izdosies vienoties par pamieru Ukrainā un par kādu cenu? Vakar preses konferencē Tramps jau atkal kritiski runāja par Zelenski, bet neko nosodoši nepateica par Putinu. Vai lielvaras svešas robežas pārzīmēs un dalīs bez pašu ukraiņu ziņas? Pat ja piektdienas sarunās Putina agresiju izdosies apturēt, ar agresoru mums arvien kaimiņos būs jāsadzīvo.  Nesen Lietuva, iepriekš arī Latvija un Polija ir pieredzējusi Krievijas dronu ielidošanu savās teritorijās, turklāt ar pievienotām sprāgstvielām. Ir izskanējis, ka Baltijas valstīm un Polijai ir jāmudina NATO mūsu papildu aizsargāt pret Krievijas droniem. Kā nodrošināt mūsu gaisa telpas aizsardzību, kā savlaicīgi pamanīt un notriekt naidīgus dronus - par to saruna Krustpunktā.  

Daudzus gadus Gunta Līdaka ir aizstāvējusi privāto mediju intereses Latvijā, tagad Kultūras ministrijā (KM) ir uzņēmusies Mediju politikas nodaļas vadīšanu. Kāpēc tā un ko viņa grib izdarīt šajā amatā, Krustpunktā izvaicājam Guntu Līdaku. Žurnālistika, mediji un informatīvā telpa, kurā mēs dzīvojam, mainās tāpat kā mūsu paradumi uzzināt jaunākās ziņas. Sociālie mediji ir krietni pārmainījuši šos ieradumus. Ir uzradušies arī daudzi viltus ziņu kanāli, un jaunākā paaudze ierastos un klasiskos ziņu avotus gandrīz vispār vairs neizmanto. Arī karš Ukrainā ir daudz ko mainījis. Latvijas Radio no nākamā gada vairs neskanēs kanāls krievu valodā. Par Latvijas mediju vidi un mūsu informatīvo telpu saruna ar Guntu Līdaku. Viņa šobrīd ir Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītāja. Pirms šī amata arī ar raibu pieredzi žurnālistikā un mediju pasaulē. Trauksmainajos deviņdesmitajos Gunta bija žurnāliste "Panorāmā", vēlāk arī darbs komercmedijos, darbs arī ar saturu krievu valodā un darbs komercmediju lobismā. Viņa ir strādājusi arī Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē, ir pieredzējusi visas Latvijas mediju pārmaiņas, un tagad viņas pārziņā ir Latvijas mediju politika. 

Lauksaimniecībā visā valstī izsludināta ārkārtas situācija, slimnīcām trūkst naudas, rindas pie ārstiem kļūst arvien garākas, valdošajā koalīcijā atšķirīgi viedokļi par ārpolitiku. Krustpunktā aktualitātes analizē TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis, Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts un portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska.