Krustpunktā

Krustpunktā kopā ar Latvijas Radio klausītājiem iztaujājam partiju sarakstu līderus. Studijā Jānis Urbanovičs no politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" un Augusts Brigmanis no Zaļo un Zemnieku savienības.  

Gaidot Saeimas vēlēšanas, Krustpunktā veidosim partiju premjera amata kandidātu diskusijas par vīzijām un plāniem nākamā sasaukuma laikā. Aicinām to sarakstu pārstāvjus, kuru politiskie spēki pēdējā aptaujā pārsnieguši 2 procentu barjeru un kuru vārdi atrodami deputātu kandidātu sarakstos. "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības, partijas "Latvija pirmajā vietā" un partijas "Stabilitātei!" kandidātu diskusija šajā raidījumā. Diskutē premjers Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta", līdzšinējais ekonomiskas ministrs Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība), izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nācionālā apvienība), Saeiemas deputāte Svetlana Čulkova ("Stabilitātei!", šobrīd pie frakcijām nepiederoša deputāte, bet ir ievēlēta no "Stabilitātei!") un Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers (Latvija Pirmajā vietā). Katra no partijām nākusi ar savu programmu, darbiem, ko apņemas paveikt, daudzi no tiem prasa daudz naudas, tādēļ svarīgi saprast, kā premjera amati kandidāti redz budžeta veidošanu un nodokļu politiku.

Krievija gatavojas būtiskai kara eskalācijai šajā ziemā. Tā var būt izšķiroša gan Ukrainai, gan pašai Krievijai. Tā ir teicis Polijas premjers, sakot, ka drošības riski nopietni pieaug arī mums, tajā skaitā Latvijā. Krustpunktā cenšamies saprast, kāda ir pašreizējā realitāte un ko tas nozīmē? Analizēa nalītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš un atvaļināts vēstnieks Andris Teikmanis.  

Degvielas cenas nekrīt, biļešu cenas nepieaug, valsts subsīdiju apjoms arī. Reģionālie pasažieru pārvadātāji norāda, ka risinājums ir jāmeklē nekavējoties, jo ienākumi nesedz izmaksas. Kopš ASV uzsāka karu ar Irānu, naftas cenas ir krietni kāpušas.  Ko darīt – kas sagaida sabiedriskā transporta pasažierus turpmāk? Krutspunktā diskutē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Kaspars Bērziņš un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.    

Par projekta "Rail Baltica" sarežģīto situāciju un ko darīt tālāk, par dzelzceļu un tā nākotni Latvijā vispār, arī par viņu pašu runājam, jo savulaik satiksmes ministrs viņam izteica neuzticību. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo "Latvijas Dzelzceļa" valdes locekli, ekonomistu Aivaru Strakšas.    

Kādas ir atskaņas pēc Latviju skārušās spēcīgās vētras, ASV CIP direktors ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Krievijā, rosina izsludināt ārkārtas situāciju Latvijas austrumu pierobežā. Šīs nedēļas aktualitātes apspriežam kopā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu Raimondu Rudzātu, "Tvnet" grupas galveno redaktoru Tomu Ostrovski un laikraksta "Diena" žurnālistu Ati Rozentālu.

Krustpunktā VIP intervija: Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Televīzijas raidījuma "DeFacto" žurnālisti Laini Skvorcovu un TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālistu Juri Jurānu.  

Kas notiek ar satiksmi Rīgā? Vairākas plānotās un jau ieviestās izmaiņas raisījušas plašas sabiedrības diskusijas. Drīzumā galvaspilsētā gaidāms arī Vanšu tilta remonts, kas nesīs gana daudz izaicinājumu autovadītājiem. Krustpunktā diskutē žurnālists Pauls Timrots, Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks.

Kas notiek ar kiberdrošību Latvijā? Šis jautājums īpaši aktualizējies pēc 8. augustā notikušā kiberuzbrukuma Ceļu satiksmes drošības direkcijai. Par kiberdrošību Krustpunktā runājam ar informācijas tehnoloģiju speciālistu Ilmāru Poikānu, kiberdrošības ekspertu Elvisu Strazdiņu, institūcijas CERT.lv kiberdrošības ekspertu Kārli Svilānu un "Possible Security" vadītāju Kirilu Solovjovu.  

Nedēļas nogalē Latvijā piedzīvota spēcīgākā vētra pēdējo 60 gadu laikā. Krustpunktā spriežam par vētras radītajām sekām: cik gatavi esam krīzes situācijām un kas steidzami jāmaina? Studijā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars, klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons. Sazināmies arī ar SIA "Latvijas Mobilais telefons" tehnisko direktoru Aigaru Benderu.  

Krustpunktā VIP intervija: SIA "Rīgas satiksme" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa. Viņu iztaujājam kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālistu Viktoru Demidovu un Latvijas Televīzijas žurnālistu Matīsu Arnicānu.  

Tuvojas jaunais mācību gads, un Izglītības un zinātnes ministrija nākusi klajā ar dažādām pārmaiņām. Kā nozare vērtē procesus, un kur tā saskata riskus? Par to diskutēsim Krustpunktā, kad studijā būs izglītības ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga un Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure.  

Kā iespējams rast risinājumu, kurā tiktu ņemtas vērā gan tautsaimniecības un investīciju piesaistes, gan valsts drošības intereses termiņuzturēšanās atļauju jautājumā? Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Armands Krauze, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Andris Sprūds, premjerministra padomnieks Didzis Dejus un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.  

Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Universitātes profesori, ekonomisti Innu Šteinbuku.  

Krustpunktā Lielā intervija: iniciatīvas "Lielas rūpes par mazajiem" projekta vadītāja Dace Uibu.  

Krustpunktā izvaicājam "Pasažieru vilciena" ("VIVI") valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bbizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Krustpunktā runājam par iekšējo drošību un Valsts policijas darbu. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV Ziņu dienesta žurnāliste Linda Spundiņa un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka.  

Krustpunktā pievēršamies Satversmes tiesai, tai izskatīšanā nodotajām lietām un spriedumu izpildei. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un "Re:Bbaltica" žurnāliste Inese Braže.  

Zinātne un pētniecība īpaši sociālajās un humanitārajās jomās Latvijā ir tādā kā pabērna lomā. Arī sabiedrībā ne visi saprot, kādēļ ir jātērē nauda un jāpēta tas, ko es tāpat zinu un par ko man ir viedoklis. Tam ir arī otra puse – pētījumos izgaismotās problēmas bieži arī paliek plauktā izgaismotas un lēmumu pieņēmēji tos neņem vērā. Ko dod sabiedrības un tās grupu pētīšana, aizspriedumu izgaismošana un dažādu problēmu nosaukšana vārdos? Krustpunktā Lielā intervija ar sociālantropoloģi, Rīgas Stradiņa universitātes pētnieci Annu Žabicku.  

Runājam par civilo aizsardzību un glābšanas dienestu darbu. Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Mārtiņu Baltmani. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 Ziņu žurnālists Rūdolfs Krieviņš un "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš.  

Ekonomisko sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šķita pašsaprotama, tomēr praksē, izrādās, tas nav tik viegli izdarāms. Eksporta apjoms uz agresora un tā satelītvalsti šogad vien sasniedzis pusmiljardu eiro. Lai arī tas lielākoties ir reeksports, tomēr no tā pelna arī vietējie uzņēmēji. Importa apjoms ir nesalīdzināmi mazāks, tur papildus ierobežojumi vēl top.  Valdība apņēmusies pārtraukt gan importu, gan eksportu ar šīm valstīm, arī, citējot valdības deklarāciju –  "uzņemties vadošo lomu šī jautājuma risināšanā Eiropas Savienības ietvarā". Kā ar to veicas – par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā Vienotība), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktora vietnieks Jānis Zakovics un Ministru prezidenta ārštata padomnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un vēlēšanu jautājumos Krists Avots.  

Noslēgusies kandidātu sarakstu iesniegšana rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Šoreiz to ir krietni mazāk nekā iepriekšējā reizē pirms četriem gadiem, bet nez vai tas mazinās cīņas sīvumu. Kā vērtējami partiju saraksti, kāda veidosies priekšvēlēšanu cīņa – par to kopā ar ekspertiem spriežam raidījumā Krustpunktā. Analizē politoloģe Iveta Kažoka, Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle un  politologs Juris Rozenvalds.  

Režisora Ādolfa Šapiro izslēgšana no "Spēlmaņu nakts" nominantiem, kiberuzbrukums Latvijas Valsts mežiem (LVM) un kriminālprocesa sākšana pret kiberdrošības blogeri Elvisu Strazdiņu bijuši sabiedrībā plašāk apspriesti notikumi, nekā partiju saraksti Saeimas vēlēšanām. Tomēr partiju jaunākie reitingi ir interesanti, kā arī politiķu aktivitātes, tuvojoties vēlēšanām. Runājam arī citiem nedēļas notikumiem raidījumā Krustpunktā. Analizē žurnāla "SestDiena" galvenā redaktore, TV3 raidījuma "900 sekundes" producente Lauma Spridzāne, žurnāla "IR" žurnālists Aivars Ozoliņš un ziņu aģentūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns.  

Krustpunktā VIP intervija: akciju sabiedrības "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons. Viņu iztaujājam kopā ar žurnālistiem. Jautājumus uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Sandra Dieziņa un žurnāliste Inese Helmane.  

Kiberuzbrukums uzņēmumam "Latvijas Valsts meži" liek uzdot jautājumu – cik droša ir Latvijas stratēģiskā informācijas tehnoloģiju infrastruktūra? Studijā kiberincidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Nacionālā kiberdrošības centra ģenerāldirektors Rolands Heniņš un kiberdrošības eksperts Elviss Strazdiņš.  

Vai Purvciema paneļu mājas nobrukušais balkons ir simptoms vispārējam padomju laika ēku stāvoklim vai atsevišķs negadījums? Kāds vispār ir šo māju stāvoklis? Par to diskusija Krustpunktā, kurā piedalās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") sarunāts, Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Oskars Erdmanis un Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane.  

Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.  

Aizvadītas traģiskas Jāņu brīvdienas uz ceļiem un pie ūdens, atsākas diskusijas par brīvdienu pārcelšanu, Ukraina veikusi vairākus spēcīgus dronu triecienus pa naftas infrastruktūru Krievijā. Šīs un citas aizejošās nedēļas aktualitātes vērtējam kopā ar žurnālistiem Aleksandru Plotņikovu (LSM), Romānu Meļņiku (TV24) un Ģirtu Timrotu (TV3).  

Krustpunktā Lielā intervija ar iepriekš aktīvu politiķi, filoloģijas doktori un folkloristi Janīnu Kursīti-Pakuli runājam par latvietību mūsdienās, valsts valodas lomu, tradīcijām, humoru un politiku. Arī par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas zīmoliem.  

Andra Kulberga valdība apņēmusies izstrādāt jaunu ar vietvarām saskaņotu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kādi varētu būt iespējamie risinājumi, kas būtu pieņemami pašvaldībām ar ļoti dažādām interesēm – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra, Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Ainārs Mežulis un Saeimas deputāts, bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Sazināmies ar Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Elksniņu. Vietējo pašvaldību ienākumu bāze, šķiet, ir bijis jautājums, kas ir viens no visbiežāk pieminētajiem Latvijas Radio studijā ikreiz, kad runājam par vietvaru darbu. Par to ir sūdzējies praktiski ikviens un droši vien arī sūdzēsies turpmāk, jo naudas vienmēr ir par maz. Bet sūdzības daudzu gadu garumā par to, kā līdzekļi starp dažādām pašvaldībām tiek sadalīti, nešķiet bez pamata. Ne velti pēdējās valdības kā vienu no uzdevumiem ir minējušas tieši esošās pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas reformu. Tajā pašā laikā līdz konkrētam rezultātam tā arī nav nonākts. Varētu teikt, ka arī tāpēc, ka temats nav interesantākais vēlētājiem. Tomēr tas ir būtiski svarīgi. Jaunā valdība ir atkārtoti deklarējusi, ka tā beidzot esošo sistēmu reformēs. Ja reiz šīs apņemšanās ir tik liela, tad gribas saprast, ko tad mēs varētu sagaidīt tuvāko mēnešu laikā? 

Nākamajā gadā paredzēts ieviest jaunu slimnīcu reformu, ne vairs ar pieciem, bet trim slimnīcu līmeņiem. Ko tas risinās un kā līdzēs mūžīgajai līdzekļu trūkuma problēmai medicīnā? Krustpunktā diskutē Veselības ministrijas parlamentara sekretare Līga Āboliņa, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis, Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Ainis Dzalbs un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Tukuma novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa. Krustpunktā vēsturē ne reizi vien esam runājuši par slimnīcu reformu, jo jautājums tiek aktualizēts ik pa gadiem. Jau iepriekš ir bijušas slimnīcu reformas, kaut kādu rezultātu, protams, tās ir devušas. Jautājumā, vai šis rezultāts ir bijis labs, domas dalās. Lai nu kā, ir skaidrs, ka tas nav pilnībā sakārtojis slimnīcu tīklu, jo atkal esam nākamās reformas priekšvakarā. Protams, realitāte mainās, un nekas arī akmenī nav iecirsts. Jautājums, vai tad, ja tiks īstenota nākamā reforma, būs labāk? Sekojot līdzi jau vairāku mēnešu garumā ilgušajām diskusijām, šķiet, ka vairums speciālistu saka, ka atstāt visu, kā ir, arī nevajadzētu. Bet ir svarīgi, lai pēc vēl vienas reformas tiešām sistēma būtu kaut cik sakārtota un saprotama un pacienti būtu ieguvēji, nevis zaudētāji.

Ir pagājusi pirmā darba nedēļa jaunajai valdībai: būs biežākas Ministru kabineta sēdes, premjers aktīvi izmanto sociālos medijus, jaunie ministri sāk iepazīstināt sabiedrību ar savām prioritātēm. Krustpunktā pārskatām nedēļas aktualitātes. Notikumus analizē portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, portāla Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.  

Kad mainās valdības, nozares to parasti uztver ar zināmām gaidām vai bažām. Šoreiz tas notiek tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas, iespējams, liks pieņemt vēl ātrākus lēmumus, varbūt arī priekšvēlēšanu laika diktētus. Snaust nevar, satraucošā drošības situāciju rada galvassāpes Latvijas austrumu daļā un diemžēl ietekmē arī uzņēmējdarbību. Par ekonomiku Krustpunktā runājam vairāk ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.  

Dzelzceļu gadiem saucam par satiksmes mugurkaulu, vismaz plānos. Krustpunktā izjautājam Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod  Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.  

Dronu dēļ izsludinātā trauksme pierobežas novadu iedzīvotājiem vienubrīd jau kļuvusi par nepatīkamu ikdienas blakni. Tas nozīmē, ka desmitiem tūkstošu cilvēku, saņemot šūnu apraides paziņojumu, teorētiski būtu jāpaliek mājās vai citās telpās un jāgaida, kamēr trauksme tiek atcelta. Tiesa, gadījumos, kad drons reāli sprāga tur, kur cilvēki varēja būt apdraudēti, šūnu apraide vēl nebija bija iedarbināta. Kā samērot drošības pasākumus ar reālo apdraudējumu, kā rīkoties, lai dzīve novados netiek paralizēta, vienlaikus cilvēki patiešām ir pasargāti, kad to vajag, un nekļūst nevērīgi pret savu drošību? Krustpunktā analizē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle un Latvijas darba devēju asociācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.  

"Iznomājam telpas!" – šādu plakātus Rīgas centra namu pirmo stāvu skatlogos var redzēt gana daudz. Kā Rīgā aktivizēt ekonomiku un palielināt dzīvību – par to diskusija Krustpunktā. Analizē arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes loceklis Ints Dālderis, Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un "VEFRESH" vadītājs Viesturs Celmiņš. Tukši skatlogi un nereti arī tukši logi virs tiem. Sociālajos medijos jau ilgāku laiku cilvēki diskutē par to, kāpēc Rīgā ir tik daudz mazapdzīvotu namu. Visbiežāk arī piesauc Brīvības ielu, kur vietumis namsaimnieku bizness acīmredzami nīkuļo. Bet, protams, runa jau nav tikai par vienu ielu. Ceļojot pa Eiropu, var redzēt, ka pilsētas ir ļoti dažādas. Arī citviet pasaulē var redzēt līdzīgas ainas kā Rīgā un vēl sliktāk, bet ir pilsētas, kur neapdzīvoto telpu atrast ir gandrīz neiespējami un dzīvība, šķiet, kūsā it visur. Kāpēc tā? Kas nosaka to, ka cilvēki grib dzīvot un strādāt pilsētā, un kas ir jādara, lai Rīga būtu viena no tādām? Pirms pāris nedēļām studijā bija Rīgas domnieki, kuriem bija ļoti atšķirīgi viedokļi par transportu galvaspilsētā. Bet ne jau tikai satiksmes jautājumi nosaka pilsētas dzīvīgumu?

Savulaik viņš bija jaunākais jebkad ievēlētais Latvijas pašvaldības vadītājs. Tagad kļuvis par valdošās koalīcijas vienas no Saeimas frakcijas vadītājiem. Krustpunktā Lielā intervija ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītāju Hariju Rokpelni. Kas to būtu domājis, ka nedēļu iesāksim ar brūkošu valdību? Krīze it kā jau draudēja labu laiku, bet lūzuma punkts izrādījās Ukrainas droni. Nu labi, nav jau vēl viss beidzies, jāgaida "Progresīvo" tālākais lēmums.  Mēs pirmdienās uz interviju pēdējās nedēļās esam aicinājuši vairāku politisko partiju pārstāvjus - gan no jaunveidotajām partijām, gan opozīcijas. Parasti runājam par mazliet vispārīgākiem un plašākiem jautājumiem, bet šoreiz jāsāk ar aktuālo, jo šīsdienas Krustpunktā viesis ir no valdošās koalīcijas

Mākslīgais intelekts ir strauji ienācis gandrīz visās jomās, izglītībā tajā skaitā. Un tad rodas jautājums, ciktāl tā izmantošana ir progresa pazīme un vērtīgs palīgs, bet kurā tas brīdī sāk graut izglītības kvalitāti. Šodienas studenti drīz ienāks vai pat jau ir ienākuši darba tirgū un tur iegūtās izglītības kvalitāti tad var sajust praksē. Ciktāl augstskolas ar savām izstrādātajām vadlīnijām regulē mākslīgā intelekta izmantošanu, kā tas ietekmē studentu zināšanas, kurā brīdī mākslīgais intelekts kļūst par problēmu? Krustpunktā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētājs Klāvs Sedlenieks, Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane un Latvijas studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese.

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm? Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers. Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies. Ir jau pierasts, ka visās iestādēs, kurās vajag sniegt tā saucamos personas datus, aizpildot veidlapu, ir divas ierastās ailītes - deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. Neviens nešaubās, ka tās var un ļoti bieži arī atšķiras. No vienas puses, kāpēc ne? No otras - kāpēc šāda situācija izveidojusies, vai tā tam ir jābūt? Cilvēki arī regulāri sūdzas, ka viņu īpašumos uzradušies negaidīti virtuālie iemītnieki. Šādu sūdzību gadā esot ap 400. Bet ir skaidrs, ka vairumā gadījumu neviens pret šādu fiktīvu dzīvesvietas reģistrāciju neiebilst, jo tam ir savi iemesli. Pagājušajā nedēļā Saeima lūkoja sistēmu mazliet sakārtot. Vai tiešām ir izdarīts viss labākais iespējamais? 

Eiropas prokuratūras krimināllieta saistībā ar IT sistēmu iepirkumu raisījusi satraukumu un spekulācijas, cik drošas ir rudenī gaidāmās Saeimas vēlēšanas. Valsts prezidents pēc iepazīšanās ar Eiropas prokuratūras informāciju ir izteicis aicinājumu balsis skaitīt ar rokām, bet Satversmes aizsardzības birojs potenciālos drošības riskus vēl izvērtē. Kādi tie varētu būt un kādēļ mums tā neiet ar vēlēšanu sistēmām? Par to diskutējam raidījumā Krustpunktā.  Analizē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un "Possible Security" tehniskais direktors Krišjānis Feldmans.  

Izmaiņas darba likumā, kas mainītu to, cik lielā apmērā apmaksājams virsstundu darbs un darbs svētku dienās, ir raisījušas lielas diskusijas un pat parakstu vākšanu. Piedāvājums virsstundu  apmaksu samazināt līdz 50 procentiem, bet darbu svētku dienās – 75, pašreizējo 100 procentu vietā ir raisījis neapmierinātību no darba ņēmēju puses. Vienlaikus darba devēji argumentē, ka esošā kārtība mazina uzņēmumu konkurētspēju un liedz arī paaugstināt darba algas. Saeimas komisija, skatot projektu uz otro lasījumu, mainīja viedokli un attiecībā uz svētku dienām un saglabāja 100 procentu apmaksu. Bet diskusiju būs vēl daudz. Krustpunktā diskutē Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns, Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne.  

Par demogrāfiju un migrāciju, par nacionālajiem un vērtību jautājumiem, kas kādus ceļu, bet citus vieno - par lielajiem politikas un dzīves jautājumiem Krustpunktā saruna ar Latvijas Universitātes docentu, filozofu un mākslas kuratoru Igoru Gubenko. Ja palūkojas, par ko Latvijas Sabiedriskajā medijā intervēts mans šīsdienas raidījuma viesis, tad sarunas bijušas par grāmatām, par mākslas pasauli un kritiku, kultūras jautājumiem, īpaši saistībā ar krievu kultūru. Bet raksta, piemēram, žurnālā "Satori" atklāj, ka viņu interesē ne tikai kultūra. Lielie jautājumi, kas ir pamatā daudziem notikumiem un sabiedrības izaicinājumiem, viņam ir ne mazāk svarīgi. Un citādi jau nevar būt, jo primāri viņš ir filozofs, tātad domātājs.  Tieši šodien Latvijas Universitātē tika prezentēti pētījuma rezultāti par sabiedrības saliedētību, un tajā arī viņš piedalījies. Mazliet pieskarsimies arī tam sarunā. Šodien par grāmatām nerunāsim. Tam ir citi raidījumi. Par aktualitātēm gan.

Sācies jau piektais kara gads. Šī nedēļa pagāja Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienas zīmē. Tikmēr pašu mājās ņemamies ap skolu un bērnudārzu reorganizāciju. Savas problēmas ir vairākām politiskajām partijām. Notikumus Krustpunktā analizē TV24 žurnāliste Anita Daukšte, Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs, TV3 žurnālists Ivo Butkevičs un domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa.  

Četri gadi ir apritējuši kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Sākoties piektajam kara gadam, gribam saprast, kas notiek ar palīdzības sniegšanu Ukrainai. Kara sākumā bija liels uzrāviens, ja runājam par iedzīvotāju atbalstu, lielus līdzekļus atvēlēja arī valsts, gan palīdzībai, kas nonāk Ukrainā, gan palīdzībai civiliedzīvotājiem, kas atmuka uz Latviju. Kas notiek tagad? Un kas Ukrainai šobrīd ir visvairāk vajadzīgs, ņemot vērā gan situāciju frontē, gan citviet, kur Krievija nemitīgi vērš uzbrukumus. Kā sokas ar palīdzību Ukrainai, par to diskusija Krustpunktā.  Vērtē "Ziedot.lv" juridisko jautājumu vadītāja Beāte Bauga, organizācijas "Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis un bloga "Vara bungas" autors, rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.  

Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas summas ik gadu ir mērāmas daudzos miljonos eiro. Ko atbildīgās institūcijas var darīt, lai mazinātu krāpniecību digitālajā vidē. Par to diskusija raidījumā Krustpunktā. Analizē Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, "CERT.LV" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis, SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis un LMT Privātpersonu apkalpošanas dienesta direktore Ilze Saulīte. Apmēram pāris miljonu mēnesī - tik daudz pagājušā gadā noziedzniekiem izdevās izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Bizness rullē, jo vēl pirms gada summa bija par trešdaļu mazāka. Arvien lielāka izdoma, arvien lielāks ieguvums un arvien lielākas sirdssāpes cilvēkiem, jo nav joka lieta pazaudēt visus savus iekrājumus, reizēm īpašumus, iedzīvoties parādos. Protams, visi pēc tam mēģina analizēt, kā viņi tā iekrita, bet ir arī jāuzdod jautājums, ko valsts dara, lai sekmīgāk cīnītos pret pieaugušo noziedzību šajā jomā. Ir zināms, ka Iekšlietu ministrija arī rosina šādas jaunas iniciatīvas. Strīdīgākā no tām ir aizliegt nereģistrētu priekšapmaksas telekaršu pārdošana Latvijā. Cik efektīvi ir pašreizējie piedāvājumi cīņā ar krāpniecību? Ko vēl vajadzētu darīt, lai kaut kā šo riebīgo rūpalu bremzētu?

Mihnenē pagājušā nedēļā aizvadīta ikgadējā drošības konference un šoreiz tur nācās daudz spriest par to, vai iespējams atjaunot uzticību starp NATO partneriem – ASV un Eiropas Savienību. Kas ir ļoti satraucošs jautājums laikā, kad tūlīt būs apritējuši jau četri gadi kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā. Tāpēc Krustpunktā Lielā intervija ar Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieci Elizabeti Vizgunovu-Vikmani.  

Lielais skaits suņu sakostu cilvēku, kas vēršas slimnīcās, novārdzināti dzīvnieki, kas tiek atrasti dzīvokļos vai sētās, nelegālas audzētavas – ar to regulāri saskaras dažādi dienesti. Vai Latvijas sabiedrībā ir pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku, varbūt tiem, kas vēlas turēt dzīvniekus jānosaka stingrākas prasības? Šogad jau stājas spēkā izmaiņas Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet vai ar to būs pietiekami? Krustpunktā diskutē Latvijas Veterinārārstu biedrības priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis, Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele, Pārtikas un veterinārā dienesta Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa un organizācijas "Dzīvnieku draugs" vadītāja Solvita Vība.  

Pirmais gads apvienotajā sabiedriskajā medijā ir aiz muguras. Apvienošana pagaidām ir juridiska, praktiskās lietas notiek pakāpeniski. Cik ātri un veiksmīgi viss norit?  Savukārt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) pēc zināma neskaidrības perioda šogad strādā pilnā sastāvā. Par sabiedriskā medija darbu un nākotni Krustpunktā lielā intervijā ar SEPLP priekšsēdētāju Sanitu Upleju-Jegermani.  

To, ka "Rail Baltica" nepabeigs plānotajā laikā, atzīst gan Eiropas revīzijas iestāde, gan projekta būvētāji. Cik laika šim darbam vēl vajadzēs un vai ir skaidrs plāns un pārskatāms darbu apjoms projekta 1. kārtas pabeigšanai? Krustpunktā diskutē Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Pudiste, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Jānis Naglis, Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" priekšsēdētājs Andris Kulbergs un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Jānis Patmalnieks.

Kora svētki par godu Raimondam Paulam, šķiet, būs izjukuši. Krievijas aizstāvim Aleksandram Gapoņenko piespriesti 10 gadi cietumā. Pasaule ar izbrīnu seko līdzi notiekošajam ASV, kur Imigrācijas dienesta aģenti nogalina cilvēkus uz ielām. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnāliste Māra Lībeka, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls un politologs Juris Rozenvalds.