Folklorys i dobys pietnīks Sandis Laime – par rogonom, folkloru i putynim

Itūreiz raidejumā runuosim par folkloru, rogonom i raganim, goramontom, putynim, taurinim i daudzi kū cytu. Gostūs filologejis doktors, Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta Latvīšu folklorys kruotivis vodūšais pietnīks i digitaluo arhiva garamantas.lv vadeituojs Sandis Laime.  Sandis kasdīnā dzeivoj Ciesīs, vystik jis saprūt i ari labi runoj latgaliski. Ite paļdis juosoka naviņ lokacejai, bet ari profesorei Lidejai Leikumai studeju laikā, kai ari dorbam folklorys arhivā i ekspedicejom Zīmeļlatgolā i pi latgalīšu Sibirī. „Juosuoc drūsai viņ ar tū, ka sovulaik, vālajā dzeļža laikmatā, ap 12. godu symtu, ap Ciesim dzeivuoja kai senejī lībīši jeb vendi, tai i latgali. Par pīmāru, tī, kur es pavadeju sovu bierneibu, Ģūgerūs, ir cīši lels senejūs latgaļu kopulauks. Tai ka, smīklam sokūt, tys ir normali, ka čyuli Ciesīs ari zyna latgalīšu volūdu… Muns pyrmais aizdavums Latvīšu folklorys kruotivē beja audio īrokstu digitalizaceja. Tys nūzeimej, ka tuos vacuos kasetis juosadzan digitalā formatā i juoaproksta. Tautysdzīsmem, par pīmāru, beja juopīroksta pyrmuo rynda. Ka tys beja latgalīšu teksts, ta maņ tū pyrmū ryndu vysupyrma vajadzēja saprast, lai es varātum pīraksteit dzīsmis nūsaukumu. Es nasaceitu, ka suokumā guoja vīglai, jo īroksti ari beja nu 80. godu gola, dažaidys kasetis, trūkšni apliek, nūrauti dzīšmu suokumi i tai. Es saceitu, ka taidā veidā, tehniski klausūtīs i raugūt saprast tū pyrmū rindeņu, īsavuiceju latgalīšu volūdys pamatus.”