Gaisa satiksme: Navigācijas sistēmu traucējumi lidojumu drošību neietekmē

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropā, tostarp arī Latvijas gaisa telpā, pieaudzis navigācijas sistēmu traucējumu skaits. Lielākā daļa no tiem, iespējams, saistīti ar Krieviju. Tomēr atbildīgie uzsver – tie neietekmē lidojumu drošību. Cik daudz šādu gadījumu Latvijā ir fiksēts un kāpēc Krievija, ko tādu veic? Šī gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas gaisa telpā fiksēti 290 gadījumi, kad traucēta globālās satelītu navigācijas sistēmas darbība. Tas ir par 55% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn. Kopumā 2024. gadā Latvijā reģistrēti vairāk nekā 800 traucējumu, 2023. gadā – 342, bet vēl gadu iepriekš – tikai 26 gadījumi. Kā norāda VAS “Latvijas gaisa satiksme” pārstāvis Arnis Lapiņš, pieaugums ir vērtējams atkarībā no tā, ar kuru laika periodu to salīdzina. Ja skatās pret iepriekšējo mēnesi, ir kritums, bet, salīdzinot ar situāciju pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pieaugums ir būtisks, jo tolaik šādi gadījumi bija reti. Lai gan traucējumi neapdraud lidojumu drošību, tie var radīt grūtības mazākās lidostās, kurās nav modernas nosēšanās sistēmas. Tāpēc šādos gadījumos īpaši svarīga ir instrumentālās nosēšanās sistēma, kas ļauj lidmašīnām nosēsties arī sliktas redzamības apstākļos – piemēram, miglā. Latvijas Civilās aviācijas aģentūras operatīvās situācijas vadītājs Aivis Vincevs stāsta, ka šie traucējumi kļūst redzami arī lidojumu izsekošanas platformās, piemēram, "Flightradar24". Cilvēki nereti ziņo, ka šķietami redzams – Krievijas lidaparāts atrodas Latvijas gaisa telpā, taču realitātē tā nav. Tas ir viens no GPS traucējumu rezultātiem, kas var nepareizi atainot lidojuma trajektoriju kartē.