Pēcpusdiena

Aizsardzības industrijas attīstība šodien, 7. jūlijā, ir centrālais temats NATO samitā, kas norisinās Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Alianses dalībvalstis vēlas parādīt, ka tās pārvērš solījumus darbos un attīsta savas militārās spējas, vienlaikus veicinot arī pašmāju ekonomikas attīstību un darbavietu radīšanu. Līdz ar to, īpaši sarīkotajā aizsardzības forumā tika prezentēti vairāki jauni projekti. Savu lomu šajā procesā spēlē arī Ukraina, kas pēdējos gados ir attīstījusi spēcīgu militāro industriju.

Tas pats uzbrucējs, kurš piekļuvis "Latvijas Valsts mežu" informācijas tehnoloģiju infrastruktūrai, uzbrucis arī Latvijas zāļu ražotāja "Olpha" serverim. Kiberincidentu novēršanas institūcijā "Cert.lv" ziņo, ka tas atklāts "Latvijas Valsts mežu" uzbrukuma analīzes laikā. Savukārt "Olpha" ziņo, ka sekas ir novērstas, un uzņēmuma darbības nepārtrauktība un datu drošība nav apdraudēta. Bet eksperti atgādina, ka rūpēties par kiberdrošību mūsdienās ir ikviena uzņēmuma vai iestādes atbildība. "Mēģinājums nesankcionēti piekļūt uzņēmuma Informācijas Tehnoloģiju infrastruktūrai nav izdevies. Incidents tika identificēts, lokalizēts un novērsts, neradot draudus uzņēmuma darbības nepārtrauktībai un datu drošībai." Šādi "Olphas" pārstāvji komentē situāciju ar piekļuvi uzņēmuma serverim. Kiberincidentu novēršanas institūcija "Cert.lv" savā paziņojumā par notikumu gan raksta, ka sadarbībā ar uzņēmumu, analizējot incidentu, turpinās, bet pagaidām ziņu par kādu kaitējumu nav. "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns stāsta, ka uzbrucējam izdevās pieslēgties tikai vienai informācijas sistēmai, kas ir reprezentatīva tīmekļvietne, kur glabājas tikai publiski pieejamā informācija. Bet tas varēja izvērsties arī par nopietnāku apdraudējumu.

E-nosūtījuma sistēma, ka ar vienu nosūtījumu var pierakstīties tikai vienā ārstniecības iestādē, ir pareiza, taču šis rīks darbojas kļūdaini un ne pacienta interesēs. Ar šādu problēmu saskārusies pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena, kura vairākkārt to izmantojusi – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan uz konkrētu izmeklējuma laiku. Problēmas rodoties, kad pacients atrod citā ārstniecības iestādē ātrāku pieraksta laiku.  Pārejot uz sistēmu "viens nosūtījums – viens pieraksts", nevis vairāki pieraksti vairākās iestādē līdztekus, valsts mērķis ir samazināt mākslīgās rindas pie ārstiem. Jo iedzīvotāji ar vienu nosūtījumu mēdz pierakstīties paralēli daudzviet un pēc pakalpojuma saņemšanas nevajadzīgos pierakstus neatceļ. Tā ir katrā piektajā gadījumā, stāsta Latvijas Digitālās veselības centrā. Kopš 5. maija beidzies pārejas periods jauno e-nosūtījumu ieviešanā, un nosūtījumiem pie ārsta jābūt elektroniskiem. Pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena jauno e-nosūtījumu izmantojusi vairākkārt – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan arī pierakstoties jau uz konkrētu laiku izmeklējumam. Un secinājusi: e-nosūtījumu nevar pati kā paciente izmantot tā, kā viņai tas būtu nepieciešams.

Kāds būs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vēsturisko zīmolu turpmākais liktenis? Vai LSM valde nepieciešamības gadījumā būs gatava atzīt savu kļūdu un uzņemties atbildību? Šie ir tikai pāris no daudzajiem jautājumiem, ko šodien sabiedriskā medija darbinieki uzdeva valdes priekšsēdētājai Baibai Zūzenai pēc viņas prezentācijas par Latvijas Sabiedriskā medija jauno zīmolu un tā nozīmi nākotnes attīstībā. Apkopojām šodienas pasākumā izskanējušo, darbinieku jautājumus un viedokļus.

Adekvāta un pareiza reakcija vai sasteigts un politiski motivēts lēmums? Pēc režisora Ādolfa Šapiro dalības pasākumā Maskavā "Spēlmaņu nakts" žūrijas komisija no teātra balvu nomināciju saraksta svītrojusi režisoru un viņa iestudējumu "Dons Kihots". Pēc šī lēmuma no savām nominācijām ir atteikušies arī aktieris Gundars Āboliņš un scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Apkopojam viedokļus, kā lēmumu skaidro žūrijā, kā to vērtē teātra eksperti un ko saka no nominācijas atteikušies mākslinieki.

Liela kiberuzbrukuma dēļ vismaz vairākas dienas nebūs pieejami „Latvijas Valsts mežu” informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, to Latvijas Radio apstiprina uzņēmumā. Valsts policija par notikušo ir sākusi resorisko pārbaudi, savukārt premjerministram Andrim Kulbergam no „Apvienotā saraksta” incidents radījis bažas par kiberdrošības sistēmas gatavību valstiskā mērogā.

Rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās varēs nobalsot jebkurā vietā Latvijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. To šodien, 17. jūnijā, atbildīgajā Saeimas komisijā vēlreiz apliecināja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs. Problēmas ar vēlēšanu informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādi gatavošanās procesā līdz šim radījušas vislielākās problēmas. Tagad atbildīgās apgalvo, ka darbi norit atbilstoši grafikam, taču vienlaikus atsevišķi riski saglabājoties. Lai mazinātu riskus un stiprinātu uzticēšanos vēlēšanu procesam, valdība aprīļa beigās vēlēšanu sistēmu izstrādi šogad izņēmuma kārtā nodeva valsts kapitālsabiedrībām – "Latvijas Mobilajam telefonam", "Tet" un "Latvijas Valsts mežiem". Kopš darbu pārņemšanas visi būtiskie termiņi ir ievēroti un atsevišķi darbi pabeigti pat agrāk nekā sākotnēji plānots. To šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē uzsvēra Valsts digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis. Vienlaikus viņš atzina, ka saglabājas atsevišķi riski – sarežģītāka, nekā sākotnēji plānots, izrādījusies daļa Vēlēšanu informācijas sistēmas papildinājumu izstrādes , kandidātu sarakstu iesniegšanas laikā iespējami atsevišķi sistēmas darbības traucējumi, bet referendumu funkcionalitātes attīstība var radīt integrācijas un drošības riskus. Pusvācietis norādīja, ka visi šie riski tiek pārvaldīti ar pastiprinātu uzraudzību un papildu testēšanu, tāpēc šobrīd bažām pamata neesot.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ slēgts Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljons. Būvniecības valsts kontroles birojs lēmumu par paviljona ekspluatācijas aizliegumu pieņēmis šodien, 11. jūnija, jo jumta nesošajās konstrukcijās uzieti būtiski korozijas bojājumi, plaisas un deformācijas, kas samazina šo konstrukciju nestspēju. Turklāt bojājumi konstatēti atkārtoti. "Rīgas nami" patlaban meklējot iespēju paviljona pārdevējiem nodrošināt tirdzniecības vietas citviet. Savukārt Rīgas mērs uzdevis steidzami izvērtēt arī "Rīgas namu" vadības atbildību.

Ministru prezidents Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) Tallinā piedalās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības formāta NB8 līderu sanāksmē, tur ieradies arī Ukrainas prezindets Volodimirs Zelenskis ar kundzi. Koalīcijas partijas vienojušās samazinātās akcīzes nodokļa likmes dīzeļdegvielai saglabāt līdz šā gada beigām. Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt – šādas izvēles priekšā, pēc pētnieku domām, šobrīd atrodas Latvijas pensiju sistēma.  Saeimā piesardzīga attieksme pret Tiesībsardzes ieteikumu likvidēt bāriņtiesas. Saeimā vērtē e-cigarešu depozīta sistēmas ieveišanai nepieciešamos likuma grozījumus.

Stiprināt, saglabāt esošo kursu vai vājināt. Pēc ekspertu domām šo trīs izvēļu priekšā ir Latvijas pensiju sistēma. Rīgas Biznesa skolas Baltijas finanšu centra pētījumā secināts, ka tuvākajos gados pieņemtie lēmumi noteiks, cik lielas pensijas saņems nākamās paaudzes. Pētnieki gan brīdina, ka bez pārmaiņām pensijas nākotnē kļūs arvien mazākas attiecībā pret darbā gūto atalgojumu, bet pensiju uzkrājumu sistēmas vājināšana var pasliktināt iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Pētījums šodien, 9. jūnijā, prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Latvijas pensiju sistēmas pamatā ir pensiju pirmais un otrais līmenis, kas kopā veido iemaksas aptuveni 20 % apmērā no ienākumiem. Tam papildu ir pensiju trešais līmenis, kurā iedzīvotāji pēc savas izvēles var veikt iemaksas, lai palielinātu savu pensijas apjomu. Baltijas Finanšu centra pētījums liecina, ka, lai arī Latvijas pensiju sistēma ir finansiāli ilgtspējīga, tā daudziem senioriem nenodrošina pietiekamus ienākumus. Baltijas Finanšu centra vecākais pētnieks, ekonomists Edgars Voļskis sēdē uzsvēra, ka Latvijas pensiju sistēma jau pirms 30 gadiem veidota tā, lai spētu darboties gan samazinoties iedzīvotājiem, gan novecojot sabiedrībai. Viņaprāt, galvenais jautājums nav par to, vai pensijas nākotnē būs, bet gan par to apmēru, tāpēc būtiska nozīme ir arī iedzīvotāju papildu uzkrājumiem.

Latvijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka no 6. jūnija līdz vēlēšanu dienai – 3. oktobrim – partijām, kandidātiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem aģitācijas veicējiem jāievēro virkne noteikumu un ierobežojumu, ko nosaka likums. Šajā laikā politiskie spēki aģitācijai drīkstēs tērēt noteiktas naudas summas, tiem būs jāatklāj mākslīgā intelekta izmantošana politiskajā reklāmā, jāatturas arī no vēlētāju maldināšanas ar dziļviltojumiem un jāievēro virkne citu ierobežojumu. Priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkura politisko partiju vai deputātu kandidātu reklamēšana, kas tieši vai netieši mudina vēlētājus balsot “par” vai “pret” kādu politisko spēku. Šādam saturam ir jābūt skaidri marķētam kā politiskai reklāmai un jānorāda, kas to apmaksājis. Savukārt slēpta jeb maskēta priekšvēlēšanu aģitācija, kad politisku reklāmu pasniedz kā neitrālu informāciju, ir aizliegta. Mediju ziņās publicēti fakti nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tikmēr tādās platformās kā “Facebook”, “Instagram” un “TikTok” kopš pērnā gada apmaksātas politiskās reklāmas Eiropas Savienībā vairs nav atļautas. Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts valodas centrs. Ņemot vērā arvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uzsver, ka sabiedrība jāinformē, ja tas izmantots apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā un ka prasība attiecas uz visiem politiskās reklāmas materiāliem.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā pilnvarnieku sanāksme. Vairāki mediji ziņo par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā. "Delna" prezentē pētījumu par interešu pārstāvības atklātību pašvaldībās. Nedēļas nogalē Ķegumā dunēs motociklu rūkoņa, jo "Zelta zirga" trasē jau sapulcējušies pasaules labākie motokrosa braucēji.

Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm.  Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība. Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

Satversmes aizsardzības birojs: Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumiem. Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda uz trakumsērgas izplatības risku pieaugumu Eiropā. Klimata un enerģētikas ministrijai nebūtu jābūt atsevišķai struktūrai, uzskata nesen apstiprinātās valdības finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta. Valmieras novadā, netālu no Matīšiem, atklāts viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā – „Sunly” enerģijas parks. Pēc masveida kautiņa Kūrorta svētkos Jomas ielā Jūrmalas dome nesaskata pamatu papildu drošības pasākumiem. Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs pakāpeniski pārtaps par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Sākti projekta pirmā posma – „Himalaju” sadaļas – būvdarbi.

Seksuālā vardarbībā pret pacientēm apsūdzētajam imunologam Ņikiforenko – 13 gadi cietumā. Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas. Dienu pēc spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai iepriekš nepieteiktā vizītē Kijivā ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Ministru prezidents darbā ar pašvaldībām izvirza trīs prioritātes: sakārtot finanšu izlīdzināšanas modeli, atbalstīt Latvijas austrumu pierobežu un mazināt birokrātisko slogu. Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu.

Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem. Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām. Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu. Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties. 3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

Kaut skolas joprojām signalizē par izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, daudzgadu budžeta plāns paredz nākamajā gadā samazināt finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Vai ir cerības, ka šis plāns tomēr varētu nepiepildīties un finansējums paliks vismaz šā gada līmenī? Pēdējos divos gados valsts gan digitālu, gan drukātu mācību līdzekļu iegādei atvēlēja 35 eiro uz vienu skolēnu. Taču prognoze nākamā gada budžetam liecina, ka finansējumu samazinās līdz 28 eiro vienam skolēnam. Skolu direktoru viedoklis par līdzšinējā finansējuma pietiekamību ir atšķirīgs, taču viņi ir vienoti uzskatā, ka mācību līdzekļu iegādei atvēlētā summa nedrīkst samazināties. Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kas tikai nesen stājusies izglītības un zinātnes ministres amatā, jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu mācību līdzekļiem norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts. Tomēr ministre sola, sākot veidot budžeta projekta pievērst uzmanību finansējumam, kas paredzēts mācību līdzekļiem.

Latvijā vizītē ieradusies Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Pirmo reizi daudzu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar politisko opozīciju. Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim. Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam. Atklāj drošuma nedēļu "Droša vasara bērniem". Pēc vairāk nekā 40 gadiem Rīgā atklāj jaunu tramvaja līnijas posmu un mobilitātes punktu "Ķengarags". Svētdien Jēkabpilī bija ieklīdis lācis, šodien viņš veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas.

Pēdējā laika Baltijas valstīs, kā arī citur NATO austrumu pierobežā notikušo dronu ielidošanas gadījumu sakarā reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties ar Kijivu. To šodien, 1. jūnijā vizītē Lietuvas galvaspilsētā uzsvēra Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Visticamāk, līdzīgu vēsti no viņas dzirdēsim arī šovakar Rīgā. Viņai paredzēta tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu no „Apvienotā saraksta”. 

Jaunais premjers Andris Kulbergs solījis vadīt valdību citādi, runāt skaidru valodu ar sabiedrību un mazināt plaisu starp koalīciju un opozīciju. Mainoties Ministru kabineta sastāvam, mainās arī ministru biroji – daļa no jauno ministru padomniekiem un parlamentāriem sekretāriem jau ir zināma, bet daudzās ministrijās darbs pie biroju sastāva veidošanas aktīvi turpinās. Vēja izgāzti koki sabojājuši Līgatnes dabas taku lapsu voljēru, no kura trīs dzīvnieki izmukuši brīvībā. Eksperte: NATO jāizstrādā vienota rīcības stratēģija dronu apdraudējuma gadījumos. Kara gadījumā NATO spēkus Baltijā vadīs Vācijas un Nīderlandes kopīgais štābs – par to ir paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Būtisks solis dzelzceļa projekta „Rail Baltica” attīstībā – Rīgas Centrālajā stacijā sākta ēkas elektroapgādes sistēmas aktivizēšana. Tātad pieslēdz ventilāciju, kondicionēšanu un citas būtiskas sistēmas. Teju 140 miljonus eiro vērto stacijas dienvidu pusi paredz pabeigt līdz gada beigām, tomēr pasažieriem jaunā stacijas daļa nebūs pieejama vēl ilgu laiku.  -- Par Rail Baltica projektu vēl noteikti būs vētrainas diskusijas arī politiķiem. Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle jau paziņojis, ka jaunajai valdībai ir jāpieņem lēmums par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pabeigšanu vēlākais līdz 2035. gadam. Viņš norāda, ka būtiskākais lēmums, kas jāpieņem patlaban, ir par projekta finansējumu un realizāciju saprātīgā termiņā. "

Saeima ārkārtas sēdē apstiprina jauno valdību. Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu Rīgas siltumapgādē. Šobrīd Latvijas aizsardzības nozare ir salīdzinoši neliela, un tikai nesen līdz ar ievērojami lielāku aizsardzības budžetu un vairāku jauno uzņēmumu dibināšanu sāka augt nozares apgrozījums un eksports.

Šodien, 27. maijā, Rīgā norisinās otrais starptautiskais Dronu samits. Jauno Sēlijas poligonu militārajām mācībām nākotnē izmantos arī Nīderlandes bruņotie spēki. Saeimas par izglītību atbildīgajā komisijā arī spriests, kā nodrošināt mācības arī apraudējuma apstākļos un vai skolās iespējams ievērot drošības rekomendācijas. Baltijas valstu neatliekamās medicīnas nozares pārstāvji plāno ciešāk sadarboties.

Latvijas hokeja izlase iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Lietuvā šodien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura Viļņā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem. Būt vai nebūt pašvaldības plašākām iespējām noraidīt vai atbalstīt vēja parku būvniecību savās teritorijās – par šo jautājumu sprieda Saeimas Valsts pārvaldības un pašvaldības komisijas sēdē. Aicina vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas informācijas nodošanai iedzīvotājiem par krīzes situācijām.

Latvijas vīriešu hokeja izlase šodien, 26. maijā, grupas kārtas noslēguma spēlē ar rezultātu 8:1 pārliecinoši pārspēja Ungārijas valstsvienību un pasaules čempionātu turpinās ceturtdaļfinālā. Astoņu spēcīgāko komandu vidū Latvija iekļuvusi pirmoreiz kopš 2023. gada. Ceturtdaļfināla spēle būs ceturtdien.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima. Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt. Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju. Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.

Rīgas pašvaldība aktualizē rīcības algoritmu gaisa apdraudējuma gadījumos. Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto. Lietuvā gaisa balonu kontrabandas lietā bijuši iesaistīti un aizturēti iekšlietu sistēmas darbinieki. Topošās valdības deklarācijas sagatavošana un, iespējams, arī potenciāls ministru krēslu sadalījums – par to runā politiskie spēki, kuri vienojās par jaunās valdības izveidi. Rēzeknes pašvaldības domes sēdē visiem klātesošajiem 12 deputātiem balsojot par tika nolemts iesniegt pieteikumu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai. Latvijas hokeja izlasei rītdien pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību.

Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā un Daugavpilī bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums.  Skolu absolventi, kuriem dronu apdraudējuma eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie. Zemkopības ministrija un Latvijas valsts mežu vadība neefektīvi pārvalda valsts kapitālsabiedrību, secināts Valsts kontroles revīzijā. Kādreizējam „Stabilitātes” vadītājam Aļeksejam Rosļikovam anulēts deputāta mandāts.

Skolu absolventi, kuriem šajās dienās izsludinātā iespējamā dronu apdraudējuma dēļ eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie. Tas radījis bažas, ka iztraucētie eksāmeni var ietekmēt jauniešu iespējas iestāties tālākajās izglītības iestādēs.  Pirmdien, 18. maijā, iespējamais apdraudējums iztraucēja 9. klašu latviešu valodas eksāmenu. Aptuveni diviem tūkstošiem skolēnu Latgales, Valmieras, Cēsu un Madonas novados nācās pārtraukt tā kārtošanu. Tiesa, latviešu valodas eksāmenam ir trīs daļas. Mutvārdu daļu var kārtot līdz rītdienai, un to varēja darīt arī tad, ja rakstiskās daļas nebija pilnībā pabeigtas. Tāpēc situācija dažādās skolās un dažādiem skolēniem šajos novados ir atšķirīga. Vakar, 20. maijā, apdraudējums iztraucēja fizikas eksāmenu vidusskolēniem. Tomēr visi šo eksāmenu uzrakstījuši, tā norise dažos novados tikai aizkavējusies. Tuvākajās nedēļās gaidāmi vēl deviņi eksāmeni vidusskolēniem un viens devītklasniekiem. Šos eksāmenus tāpat var pārtraukt apdraudējums. Tādēļ svarīgs ir jautājums, kā vēlāk nokārtotie eksāmeni ietekmēs jauniešu nākotni. Skolu absolventiem, kuri eksāmenus kārtos vēlāk, proti, tā sauktajos papildtermiņos, paredzēti citi datumi centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanai. Plānots, ka 9. klašu skolēniem sertifikāti būs pieejami 26. jūnijā, bet, ja eksāmens kārtots papildtermiņā, tos saņems četras dienas vēlāk. Vidusskolu absolventiem sertifikāti būs gatavi 3. jūlijā, bet par papildtermiņos kārtotājiem eksāmeniem sertifikātus saņems divas nedēļas vēlāk, 17. jūlijā. 

Valdības veidošanas sarunās politiķi jau sākuši darbu pie vienošanās par galvenajiem paveicamajiem uzdevumiem un sadarbības principiem. Krīzes vadības centrā pārskatīs gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumu algoritmus. Lietuvas Bruņotie spēki šodien izsūtīja iedzīvotājiem ārkārtas trauksmi pēc tam, kad radars pie valsts austrumu robežas ar Baltkrieviju uztvēra signālu, kas atbilst bezpilota lidaparātiem. Panākta politiska vienošanās par Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līguma ratifikāciju. Latvijas hokeja izlase aizvadījusi trīs spēles pasaules čempionātā, fani sāk ikgadējo "rēķināšanas čempionātu".

Šorīt, 20. maijā, šūnapraides paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu tika izsūtīts trīs Latgales novados. Savukārt vakar tas bija izsludināts kopumā deviņos novados, tostarp arī Vidzemē, jo nekontrolētu gaisa objektu virzība nav paredzama un var jebkurā brīdī mainīties, norāda Krīzes vadības centrs. Premjere vakar uzdevusi atbildīgajām iestādēm tomēr pilnveidot rīcības algoritmu, lai krīzes situācijās nodrošinātu cilvēku drošību un vienlaikus pēc iespējas saglabātu ikdienas dzīves nepārtrauktību. Savukārt pašvaldības, tuvojoties vasarai, bažīgas par to, kādai jābūt rīcībai saņemot līdzīgus šūnapraides paziņojumus masu pasākumu laikā. Turklāt ne visu Civilās aizsardzības komisiju vadītāji saņem kādu paplašinātu informāciju par apdraudējumu.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šodien, 19. maijā, pusdienlaikā informēja par vienu Latvijā ielidojušu dronu. Turpinās valdības veidošanas sarunas. Saeimas Ārlietu komisija vērtē Latvijas uzņēmumu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju mazināšanu. Prezentēts praktisks atbalsta rīks speciālistiem darbā ar bērniem, kas nosaukts par “Bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanas luksoforu”. Situāciju Oleškos Hersonas apgabalā raksturota uz "humanitārās katastrofas sliekšņa".

Drons, kas šodien, 19. maijā, īsi pirms pusdienlaika ielidojis Latvijas teritorijā, vairs nav valsts gaisa telpā. Par to informējis Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Neilgi pirms plkst. 12 dienā iespējamais apdraudējums tika izziņots Ludzas un Krāslavas novados. Brīdi vēlāk tam pievienoja arī Rēzeknes un Preiļu novadus. Vēlāk pakāpeniski pievienojās arī Madonas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads, Gulbenes novads. Pēdējais brīdinājums pēc plkst. 13 dienā izziņots Valmieras novadā. Šūnapraides paziņojums par iespējamo gaisa apdraudējumu šodien izziņots līdz šim plašākajā valsts teritorijā, bet liela iedzīvotāju interese par notiekošo izraisījusi kārtējos traucējumus 112 platformas darbībā – par spīti tam, ka sistēmai veikti testi un uzlabošanas darbi sakarā ar iepriekšējiem traucējumiem. Sākotnēji brīdinājums izsludināts Krāslavas un Ludzas novados. Bet pēc plkst.14 tas atcelts. Paralēli tam 12 Latgales elektroapgādes apakšstacijās notika tehnoloģiskais traucējums, kura dēļ vairākās pilsētās pazuda elektrība. Tas tika operatīvi novērsts un atbildīgie dienesti ziņo, ka par iemeslu nebija trešo personu ietekme. Iespējamā gaisa telpas apdraudējuma dēļ tā skartajos novados pārtrauca latviešu valodas eksāmenu 9. klasei.  Tāpat "Pasažieru vilciens" ziņoja, ka apdraudējuma skartajos novados vilcienu kustība tika apturēta līdz apdraudējuma beigām. Pēc iespējamā gaisa apdraudējuma beigām tā ir atjaunota. -- Īsi pēc šūnapraides brīdinājuma šodien Rēzeknē novēroti elektrības padeves traucējumi. Bez elektrības uz laiku palikušas dzīvojamās mājas, skolas, veikali un iestādes, tāpat pilsētas ielās nedarbojās luksofori. Pilsētas skolās bērni evakuēti drošās telpās, ievērojot divu sienu principu. Gan skolotāji, gan skolēni atzinuši, ka situācija bijusi kā liels pārsteigums, tomēr ievērojot vadlīnijas, tā pārvarēta mierīgi.    

"Apvienotā saraksta" sāktajās sarunās par jaunas valdības izveidi Nacionālā apvienība turpina uzstāt uz nesadarbošanos ar "Progresīvajiem". Kamēr sarunas ar politiskajiem spēkiem par jaunās valdības izveidi turpinās, to iznākumu ar nepacietību gaida valdības sociālie partneri. Skolas un bērnudārzi daudzviet nav gatavi krīzes situācijām, trūkst skaidru vadlīniju un praktiskās sagatavotības, Pedagogu arodbiedrība vēlas plašāku valsts iesaisti.

Valsts prezidents sācis politiskās konsultācijas ar Saeimas frakcijām. Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts nosauc premjera amata kandidātus Saeimas vēlēšanām. Vairāki lieli starptautiskie izdevumi vēsta, ka ASV kara ministrs Pīts Hegsets pēdējā brīdī atcēlis sen plānoto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu mācībās uz Poliju. Šveicē sākas pasaules čempionāts hokejā. Gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi Rīgas maratona laikā.

Visticamāk, jau nākamajā Saeimas sēdē deputāti vērtēs, vai izteikt neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem”. To pēc dronu incidenta Latgalē pieprasa opozīcija. Šoreiz gan ar aizsardzības ministrijas politisko vadību nav apmierināti arī koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība –, kas liek domāt, ka no sava amata krēsla Sprūdam varētu nākties arī atteikties.  Kaut kas nenostrādāja un nevaram atļauties, ka šī situācija turpinās. Tā par dronu incidentu Latgalē saka premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Viņa uzsver, ka valdība sniedz apjomīgu atbalstu aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tostarp uz citu jomu rēķina, un tas prasa no nozares lielāku atbildīgu pret Latvijas iedzīvotājiem. Premjere gan skaidru atbildi nesniedz, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem” pēc notikušā būtu jāatkāpjas, taču velta viņam kritiku. ** Andris Sprūds platformā “X” šodien, 8. maijā, atzinis, ka notikušais iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par valsts drošību, tāpēc ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā pierobežā izvietot Latvijā ražotos pārtvērējdronus. Tāpat ministrs uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu vakardienas reaģēšanu, šūnu apraides aktivizēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

Latvijas gaisa telpā šorīt ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi no tiem. Pēc aizvadītās nakts incidentiem Latvijas austrumu pierobežā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts spēju reaģēt uz bezpilota lidaparātu draudiem un savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus. Rēzeknē viens no droniem nokrita naftas produktu glabātuvē, izraisot sprādzienu, kuru naktī dzirdējuši arī vietējie iedzīvotāji. LSM korespondente Latgalē Anna Luīze Ruskule sekoja līdz amatpersonu preses konferencei Rēzeknē. -- Bruņotie spēki dronus, kas ielidoja šorīt Latvijas austrumu novados, nav redzējuši tuvojamies, un tie pamanīti novēloti. Tā šodien raidījumā „Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās vienotības” apliecināja, ka ir paveicies, ka naftas produktu rezervuāri, pie kuriem nokrita viens no droniem, bijuši tukši. -- Dronu eksperti skaidro, kāpēc bezpilota lidaparāti nomaldās no ceļa un ko mēs varam mācīties pēc notikušā Bezpilota lidaparāti, kas šonakt iemaldījās Latvijas gaisa telpā, netika notriekti drošības apsvērumu dēļ. Kārtējais dronu incidents pie Latvijas robežas liek uzdot jautājumu par valsts gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem. Turklāt turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādu gadījumu būs arvien vairāk, uzskata eksperti. Kāpēc droni var iemaldīties Latvijas gaisa telpā, un ko mēs varam ar to darīt? -- Latvijai ir steidzami jāmodernizē aizsardzība uz Austrumu robežas, it īpaši pretdronu spējas. Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”. -- Incidentu ar Latvijas gaisa telpā ielidojošiem droniem šodien pārrunāja arī valdības Krīzes vadības sēdē. Galvenie secinājumi – ir jāturpina strādāt pie dažādu algoritmu un rīcības plānu pilnveidošanas – gan dienestiem, gan vietvarām, gan arī izglītojot iedzīvotājus. -- Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par to, vai mācību gads Latvijā nav pārāk īss. Ja tas būtu garāks, skolēnu slodze mācību gada laikā varētu būt mazāka un skolotāji varbūt uzdotu mazāk mājasdarbu. Gan par garāku mācību gadu, gan atbrīvošanos no mājasdarbiem iesniegta kārtējā iniciatīva vietnē „Manabalss.lv”.  Iniciatīvā prasīts vismaz līdz astoņām 8 nedēļām saīsināt vasaras brīvlaiku, kā arī atteikties no mājasdarbiem vai vismaz samazināt to skaitu. Ja izdosies savākt vismaz desmit tūkstošus vēlētāju parakstu, tad to iesniegs izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvas iesniedzēja Līga Homka norāda, ka Latvijas skolēniem ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem. Tas ilgst trīs mēnešus, kamēr Eiropā vidēji skolēni brīvlaiku var baudīt vien desmit nedēļas. Jau pirms desmit gadiem toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības teica, ka mācību gads jāpagarina. Viņa pēctece Anita Muižniece solīja izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā. Ik pa laikam garāku mācību gadu prasījuši arī sabiedrības pārstāvji. Pirms trim gadiem līdzīgu iniciatīvu bija iesniedzis divu bērnu tēvs ikšķilnieks Juris Ansons. Viņš novērojis, ka jau maijā mācību intensitāte skolās apsīkst. Paši jaunieši lielākoties neatbalsta ieceri par īsāku brīvlaiku. 

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē. Šodien, 27. aprīlī, notikuma vietu apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, „Sadales tīkla” pārstāvji un arī Klimata un enerģētikas ministrs.  Apsekojot nokritušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novadā, galvenais būvinspektoru secinājums bija, ka iekārta bijusi nolietota un, visticamāk, nepienācīgi uzturēta, jo ilgstoši netika lietota, un tas viss kopā arī ir novedis pie turbīnas nogāšanās. Vienlaikus, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka lai precīzi noteiktu negadījuma cēloņus, vēja parka īpašniekam ir jāorganizē būvju tehniskā apsekošana gan nokritušai turbīnai, gan četrām palikušām, un jāveic notikuma iemeslu izpēte.

Latvijas Nacionālo mākslas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā muzeja direktores vietniece krājuma darbā, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Iveta Derkusova. Šodien, 23. aprīlī, konkursa komisijas lēmumu publiski paziņoja Kultūras ministrijas vadība. Konkursā uz Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu kandidēja 13 pretendenti. Tas notika trīs kārtās, uz otro kārtu palika seši, bet uz noslēdzošo kārtu – divi pretendenti. Kā viņus raksturoja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone – abi ļoti augstas raudzes profesionāļi, ilgstoši sevi pierādījuši nozares darbā. Izšķirošais izvēlē bija tas, ka tieši Iveta Derkusova bija visatbilstošākā gan visam, kas saistās ar muzeja kopējo kontekstu, gan situācijai valstī. Dace Vilsone viņu raksturoja kā ļoti mērķtiecīgu, precīzu un pragmatisku komandas vadītāju, kas skaidri prot izvirzīt un arī īstenot mērķus. Kā Latvijas Radio pastāstīja pati Iveta Derkusova – viņas galvenais stimuls startēt konkursā bija tas, ka viņa muzeja vadībā ir jau vairāk nekā 10 gadu, strādājusi par direktora vietnieci krājuma darbā, viņa ļoti labi pazīst muzeja gan vājās, gan stiprās puses, un viņas pieteikšanās bijusi ar augstu motivāciju noturēt muzeja pēctecību bez lieliem satricinājumiem tieši mūsdienu īpaši neskaidrajos apstākļos. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņa minēja darbu, lai pēc diviem gadiem durvis pēc rekonstrukcijas veiksmīgi varētu vērt muzejs ”Arsenāls”.

VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis būs līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Darbu "Latvijas Koncertos" viņš sāks 1. jūnijā. Tā šodien, 22. aprīlī, paziņoja Kultūras ministrija, kuras atklātajā konkursā piedalījās 12 pretendenti. Atgādinām, ka „Latvijas Koncertu” iepriekšējais valdes loceklis Guntars Ķirsis amatu atstāja pērn novembrī pēc skandāla, kopumā uzņēmumu vadot 20 gadus, pēcāk par pagaidu vadītāju iecēla finanšu direktori Zandu Strumpi. Cilvēkresursu, pārvaldības un finanšu attīstība – tādas ir „Latvijas Koncertu” jaunā vadītāja Timura Tomsona prioritātes. Viņa paspārnē būs valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, arī Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends. Kopumā uzņēmums ik gadu palīdz rīkot 350 koncertus. Tomsons jau deviņus gadus vada „Lielo dzintaru”, bet pirms tam atbildēja par „Sinfonietta Rīga”. Viņš atklāj, ka ar nepacietību gaidu “Lielās ģildes” un nākotnē – “Rīgas filharmonijas” atklāšanu, kas būtiski stiprināšot nozares attīstību Latvijā.

Eiforija pārņēma Budapeštu un citas Ungārijas pilsētas pēc tam, kad vakar vakarā kļuva zināms, ka parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcijas partija “Tisza” ar Pēteru Maģaru priekšgalā. Tas nozīmē beigas 16 gadus ilgušajai nacionālkonservatīvās partijas “Fidesz” un premjerministra Viktora Orbāna valdīšanai. Daudzi ungāri cer, ka varas maiņa nesīs arī pozitīvas pārmaiņas valstī. Reportāža no Budapeštas.

Lai izmantotu jebkurus koplietošanas transportlīdzekļus, cilvēkiem, sākot ar šodienu, 1. aprīli, ir obligāti jāizpilda reakcijas tests pakalpojuma sniedzēja mobilajā lietotnē. Šādas kārtības mērķis ir ierobežot tādu transportlīdzekļu izmantošanu reibumā un paaugstināt drošību uz ielām un ietvēm. Uzņēmējiem gan šīs regulējums rada pārsvarā negatīvas emocijas - testa izstrāde, integrēšana un uzturēšana maksā dārgi, un, viņuprāt, nerisina problēmu pēc būtības, apdraudot mikromobilitātes vispārējo jēgu - iespēju ātri izīrēt transportu un tikt tur, kur vajag.  Reakcijas testa pildīšana no šodienas ir obligāta pirms jebkuru koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas, tas attiecās gan elektroskrējriteņiem, gan uz automašīnām, gan arī uz parastiem un elektrovelosipēdiem, un tā tālāk. Atšķirībā no vairākām citām valstīm, tests jāpilda jebkurā dienā un diennakts laikā, pirms katra brauciena. Vairākās citu valstu pilsētās tas ir jādara tikai nedēļas nogalēs, tā tas notiek Helsinkos, Oslo, Dublinā un Briselē. Uzņēmēji norāda arī uz vairākiem riskiem saistībā ar jaunu risinājumu – piemēram, tas var radīt problēmas veco telefonu modeļu lietotājiem. Veiksmīgai testa pildīšanai var traucēt arī, piemēram saplīsis ekrāns, stiprs lietus vai liels aukstums ārā. Pastāv arī dažādi testa apiešanas veidi un citas problēmas, saka "Bolt Drive" vadītājs Latvijā Edvīns Kažoks. Katram uzņēmējam testi atšķiras. Piemēram, automašīnas izīrēšanas "Bolt" lietotnē uz ekrāna parādās luksofors, un uz to ir ātri jāuzspiež, kad iedegās gaismas. Ja laikus to izdarīt neizdodas, var mēģināt vēl divas reizes. Skrejriteņiem šis tests ir atšķirīgs – ir laikus jāuzspiež uz vairākiem attēliem, kuri parādās ekrānā. Latvijas Radio uzrunāja vairākus elektroskrejriteņu lietotājus Rīgas centrā, kuri teikuši, ka viņiem nekādu problēmu ar testa izpildi nav radies.

Regulējums attiecībā uz Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Latvijas pamatlikumam, lēmusi Satversmes tiesa. Lēmums nosaka, ka krievu valodas lietošanu sabiedriskajā medijā būtu jāierobežo, savukārt citu, skaitliski mazāko mazākumtautību valodu pārstāvniecību – jāpaplašina. Jaunā regulējuma izstrādei Saeimai ir dots apmēram gads, līdz 2027. gada 1. maijam.  Sabiedriskajam medijam ir pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, taču esošais regulējums tomēr neatbilst Satversmei, jo nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp trim Satversmē noteiktajiem valsts pienākumiem – aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību. Tā secinājusi Satversmes tiesa. Tā norāda, ka valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī. Piemēram, no skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības un citiem apstākļiem. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama. -- Satversmes tiesa lēmumu vērtē Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle Ieva Aile.

Latvijā nokritušais un eksplodējušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums – to norāda amatpersonas. Gaisa spēki naktī uz trešdienu, 25. martu, ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Drons eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeri sacīja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret Krievijas objektiem.  Savukārt aizvadītajā naktī no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas "izmetis līkumu" – ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā.  -- Krāslavas novada pašvaldības vadība informāciju par drona nokrišanu saņēma jau naktī. Šodien situācija pārrunāta gan ar atbildīgajiem dienestiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. -- Viedokli izsaka Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy centre" direktors, politologs, bijušais aizsardzības ministrs

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.  Oficiālā līmenī gan Ukrainas, gan ASV amatpersonas, kā ierasts, arī pēc pēdējām sarunām, kas notika nedēļas nogalē, ziņoja par progresu sarunās. Tiek pieļauts, ka varētu arī turpināties gūstekņu apmaiņa. Tomēr neoficiāli Ukrainā neviens īsti neredz drīzu risinājumu mieram, jo Krievija nav atteikusies no saviem plāniem pilnībā sagrābt vismaz Donbasu, plāno šogad arī jaunu iesaukumu armijā kara turpināšanai. Kā vēsta medijs "Ukrainas Pravda", amerikāņi šobrīd kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā izvestu savu karaspēku no Doneckas apgabala. Ja šajā procesā nebūs progresa, ASV var izstāties no sarunu procesa, koncentrējoties pilnībā uz Irānu. ASV pat būtu gatava uz reālām drošības garantijām Ukrainai, ja ukraiņi atstās Donbasu, bet kā to īstenot Ukrainā - netiek izskaidrots. Krievija savukārt sarunu laikā atgriežas pie agresorvalsts galvas Vladimira Putina un Donalda Trampa “Ankoridžā sarunātā” un bloķē reālu sarunu procesu ar Ukrainu. Tā arī vēsta "Ukrainas Pravda".

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada. Līdz 17. martam saslimstība laboratoriski apstiprināta vienam pieaugušajam un diviem bērniem, bet par vēl diviem bērniem tiek gaidīti rezultāti. Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji saistīti. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels – vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre. SPKC norāda, ka turpmākās infekcijas izplatīšanās risks, jo īpaši nevakcinēto cilvēku vidū, vērtējams kā augsts. Dati liecina, ka aptuveni 14000 jeb 4% bērnu Latvijā vecumā no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. -- Masalas galvenokārt izplatās gaisā ar sīkiem elpceļu pilieniem, un inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā. Masalām raksturīgas slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas. Ja tiek novēroti šādi simptomi, speciālisti iesaka palikt mājās un sazināties ar ārstu.

Valsts policija Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzsāktajā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krāpšanas lietu otrdien, 17. martā, aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas, informēja policijā.  Operāciju īstenoja Valsts policija sadarbībā ar Eiropas prokuratūru, Eiropolu un citām tiesībsargājošām iestādēm. Aizturēšanas sekoja pēc vairākiem desmitiem kratīšanu Rīgā un Rīgas reģionā. Latvijas Radio līdz Pēcpusdienas skanēšanas laikam nav izdevies saņemt plašāku komentāru par šo lietu ne no vienas no izmeklēšanā iesaistītām pusēm – Valsts policijas, Latvijas prokuratūras, kā arī no Eiropas Prokuratūras. Valsts policija izplatīja preses paziņojumu, kur skaidroja, ka policija veikusi procesuālās darbības Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā – proti, īstenoja apjomīgo aizturēšanas operāciju un likvidēja organizētu noziedzīgo grupu. Lieta esot saistīta ar aizdomām par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Savukārt Eiropas prokuratūrā norādīja, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras. Kopumā tika aizturēta 21 persona, tajā skaitā arī valsts amatpersonas, norādīja policijā. Visas personas aizturētas Rīgā un Rīgas reģionā. Tiesa, tajā pati laikā Eiropas Prokuratūra vēsta par 20 aizturētajiem.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, šajās dienās vairāku valstu galvaspilsētās amatpersonas domā, kā reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu iesaistīties, lai atbloķētu kuģošanu Hormuza šaurumā. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apgalvo, ka šis jūras ceļš esot slēgts tikai „ienaidniekiem”. Vairākas ziņas, kas izskanējušas pēdējo dienu gaitā – arī šodien –, liek domāt, ka vismaz zināma taisnība Teherānas vadošā diplomāta teiktajam varētu būt. -- NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu – tā ASV prezidents Donalds Tramps izteicies izdevumam "Financial Times". Viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā. Šobrīd Austrālija paziņojusi, ka savus spēkus uz Hormuza šaurumu nesūtīs. Arī Japāna pašlaik neapsver jūras spēku drošības operāciju, skeptiskas ir arī Vācija un Francija Dienvidkoreja lūgumu izskatīšot, Lielbritānija varētu nosūtīt mīnu meklēšanas dronus, bet par to nav nekādu oficiālu paziņojumu. Kā Latvijai būtu jāreaģē uz Trampa aicinājumu iesaistīties, vērtē politologs Māris Andžāns.

Mazākumtautību satura veidošana sabiedriskajos medijos – tiesības vai pienākums? Šodien, 2. februārī, Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) un devusies gatavot spriedumu. To plāno pasludināt 30. martā.  Divdesmit Saeimas deputāti, pēc kuru iesnieguma ierosināta šī lieta, uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām Sabiedriskajam medijam ir noteikts pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās. Viņu ieskatā, tas mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā, ka arī apdraud valsts drošību. Tādēļ iesnieguma autori uzsver - apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, un šodien arī aicināja tiesu to apstiprināt. Iesniedzēju vārdā debatēs piedalījās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no opozīcijā esošā „Apvienotā saraksta”. Savas uzstāšanas noslēgumā viņš apkopoja iesniedzēju argumentu būtību. Savukārt Saeimas oficiālā pozīcija ir, ka apstrīdētās normas pilnībā atbilst Satversmei. Saeima nepiekrīt, ka tikai dēļ tā, ka saturs veidots divās valodās, valstī rodas divas informatīvas telpas. Parlamenta uzskatā, vienota informācijas telpa veidojas tad, ja sagatavotais saturs balstās uz vienotām vērtībām un principiem, nevis tikai uz vienu valodu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Laura Jambuševa debatēs teica, ka apstrīdētās normas nekādā veidā neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu.