Pēcpusdiena

Saeima ārkārtas sēdē apstiprina jauno valdību. Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu Rīgas siltumapgādē. Šobrīd Latvijas aizsardzības nozare ir salīdzinoši neliela, un tikai nesen līdz ar ievērojami lielāku aizsardzības budžetu un vairāku jauno uzņēmumu dibināšanu sāka augt nozares apgrozījums un eksports.

Šodien, 27. maijā, Rīgā norisinās otrais starptautiskais Dronu samits. Jauno Sēlijas poligonu militārajām mācībām nākotnē izmantos arī Nīderlandes bruņotie spēki. Saeimas par izglītību atbildīgajā komisijā arī spriests, kā nodrošināt mācības arī apraudējuma apstākļos un vai skolās iespējams ievērot drošības rekomendācijas. Baltijas valstu neatliekamās medicīnas nozares pārstāvji plāno ciešāk sadarboties.

Latvijas hokeja izlase iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā. Lietuvā šodien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura Viļņā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem. Būt vai nebūt pašvaldības plašākām iespējām noraidīt vai atbalstīt vēja parku būvniecību savās teritorijās – par šo jautājumu sprieda Saeimas Valsts pārvaldības un pašvaldības komisijas sēdē. Aicina vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas informācijas nodošanai iedzīvotājiem par krīzes situācijām.

Latvijas vīriešu hokeja izlase šodien, 26. maijā, grupas kārtas noslēguma spēlē ar rezultātu 8:1 pārliecinoši pārspēja Ungārijas valstsvienību un pasaules čempionātu turpinās ceturtdaļfinālā. Astoņu spēcīgāko komandu vidū Latvija iekļuvusi pirmoreiz kopš 2023. gada. Ceturtdaļfināla spēle būs ceturtdien.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima. Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt. Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju. Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.

Rīgas pašvaldība aktualizē rīcības algoritmu gaisa apdraudējuma gadījumos. Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto. Lietuvā gaisa balonu kontrabandas lietā bijuši iesaistīti un aizturēti iekšlietu sistēmas darbinieki. Topošās valdības deklarācijas sagatavošana un, iespējams, arī potenciāls ministru krēslu sadalījums – par to runā politiskie spēki, kuri vienojās par jaunās valdības izveidi. Rēzeknes pašvaldības domes sēdē visiem klātesošajiem 12 deputātiem balsojot par tika nolemts iesniegt pieteikumu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai. Latvijas hokeja izlasei rītdien pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību.

Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā un Daugavpilī bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums.  Skolu absolventi, kuriem dronu apdraudējuma eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie. Zemkopības ministrija un Latvijas valsts mežu vadība neefektīvi pārvalda valsts kapitālsabiedrību, secināts Valsts kontroles revīzijā. Kādreizējam „Stabilitātes” vadītājam Aļeksejam Rosļikovam anulēts deputāta mandāts.

Skolu absolventi, kuriem šajās dienās izsludinātā iespējamā dronu apdraudējuma dēļ eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie. Tas radījis bažas, ka iztraucētie eksāmeni var ietekmēt jauniešu iespējas iestāties tālākajās izglītības iestādēs.  Pirmdien, 18. maijā, iespējamais apdraudējums iztraucēja 9. klašu latviešu valodas eksāmenu. Aptuveni diviem tūkstošiem skolēnu Latgales, Valmieras, Cēsu un Madonas novados nācās pārtraukt tā kārtošanu. Tiesa, latviešu valodas eksāmenam ir trīs daļas. Mutvārdu daļu var kārtot līdz rītdienai, un to varēja darīt arī tad, ja rakstiskās daļas nebija pilnībā pabeigtas. Tāpēc situācija dažādās skolās un dažādiem skolēniem šajos novados ir atšķirīga. Vakar, 20. maijā, apdraudējums iztraucēja fizikas eksāmenu vidusskolēniem. Tomēr visi šo eksāmenu uzrakstījuši, tā norise dažos novados tikai aizkavējusies. Tuvākajās nedēļās gaidāmi vēl deviņi eksāmeni vidusskolēniem un viens devītklasniekiem. Šos eksāmenus tāpat var pārtraukt apdraudējums. Tādēļ svarīgs ir jautājums, kā vēlāk nokārtotie eksāmeni ietekmēs jauniešu nākotni. Skolu absolventiem, kuri eksāmenus kārtos vēlāk, proti, tā sauktajos papildtermiņos, paredzēti citi datumi centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanai. Plānots, ka 9. klašu skolēniem sertifikāti būs pieejami 26. jūnijā, bet, ja eksāmens kārtots papildtermiņā, tos saņems četras dienas vēlāk. Vidusskolu absolventiem sertifikāti būs gatavi 3. jūlijā, bet par papildtermiņos kārtotājiem eksāmeniem sertifikātus saņems divas nedēļas vēlāk, 17. jūlijā. 

Valdības veidošanas sarunās politiķi jau sākuši darbu pie vienošanās par galvenajiem paveicamajiem uzdevumiem un sadarbības principiem. Krīzes vadības centrā pārskatīs gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumu algoritmus. Lietuvas Bruņotie spēki šodien izsūtīja iedzīvotājiem ārkārtas trauksmi pēc tam, kad radars pie valsts austrumu robežas ar Baltkrieviju uztvēra signālu, kas atbilst bezpilota lidaparātiem. Panākta politiska vienošanās par Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līguma ratifikāciju. Latvijas hokeja izlase aizvadījusi trīs spēles pasaules čempionātā, fani sāk ikgadējo "rēķināšanas čempionātu".

Šorīt, 20. maijā, šūnapraides paziņojums par gaisa telpas apdraudējumu tika izsūtīts trīs Latgales novados. Savukārt vakar tas bija izsludināts kopumā deviņos novados, tostarp arī Vidzemē, jo nekontrolētu gaisa objektu virzība nav paredzama un var jebkurā brīdī mainīties, norāda Krīzes vadības centrs. Premjere vakar uzdevusi atbildīgajām iestādēm tomēr pilnveidot rīcības algoritmu, lai krīzes situācijās nodrošinātu cilvēku drošību un vienlaikus pēc iespējas saglabātu ikdienas dzīves nepārtrauktību. Savukārt pašvaldības, tuvojoties vasarai, bažīgas par to, kādai jābūt rīcībai saņemot līdzīgus šūnapraides paziņojumus masu pasākumu laikā. Turklāt ne visu Civilās aizsardzības komisiju vadītāji saņem kādu paplašinātu informāciju par apdraudējumu.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šodien, 19. maijā, pusdienlaikā informēja par vienu Latvijā ielidojušu dronu. Turpinās valdības veidošanas sarunas. Saeimas Ārlietu komisija vērtē Latvijas uzņēmumu sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju mazināšanu. Prezentēts praktisks atbalsta rīks speciālistiem darbā ar bērniem, kas nosaukts par “Bērnu seksuālās uzvedības novērtēšanas luksoforu”. Situāciju Oleškos Hersonas apgabalā raksturota uz "humanitārās katastrofas sliekšņa".

Drons, kas šodien, 19. maijā, īsi pirms pusdienlaika ielidojis Latvijas teritorijā, vairs nav valsts gaisa telpā. Par to informējis Krīzes vadības centra vadītājs, pulkvedis Arvis Zīle. Neilgi pirms plkst. 12 dienā iespējamais apdraudējums tika izziņots Ludzas un Krāslavas novados. Brīdi vēlāk tam pievienoja arī Rēzeknes un Preiļu novadus. Vēlāk pakāpeniski pievienojās arī Madonas novads, Cēsu novads, Smiltenes novads, Gulbenes novads. Pēdējais brīdinājums pēc plkst. 13 dienā izziņots Valmieras novadā. Šūnapraides paziņojums par iespējamo gaisa apdraudējumu šodien izziņots līdz šim plašākajā valsts teritorijā, bet liela iedzīvotāju interese par notiekošo izraisījusi kārtējos traucējumus 112 platformas darbībā – par spīti tam, ka sistēmai veikti testi un uzlabošanas darbi sakarā ar iepriekšējiem traucējumiem. Sākotnēji brīdinājums izsludināts Krāslavas un Ludzas novados. Bet pēc plkst.14 tas atcelts. Paralēli tam 12 Latgales elektroapgādes apakšstacijās notika tehnoloģiskais traucējums, kura dēļ vairākās pilsētās pazuda elektrība. Tas tika operatīvi novērsts un atbildīgie dienesti ziņo, ka par iemeslu nebija trešo personu ietekme. Iespējamā gaisa telpas apdraudējuma dēļ tā skartajos novados pārtrauca latviešu valodas eksāmenu 9. klasei.  Tāpat "Pasažieru vilciens" ziņoja, ka apdraudējuma skartajos novados vilcienu kustība tika apturēta līdz apdraudējuma beigām. Pēc iespējamā gaisa apdraudējuma beigām tā ir atjaunota. -- Īsi pēc šūnapraides brīdinājuma šodien Rēzeknē novēroti elektrības padeves traucējumi. Bez elektrības uz laiku palikušas dzīvojamās mājas, skolas, veikali un iestādes, tāpat pilsētas ielās nedarbojās luksofori. Pilsētas skolās bērni evakuēti drošās telpās, ievērojot divu sienu principu. Gan skolotāji, gan skolēni atzinuši, ka situācija bijusi kā liels pārsteigums, tomēr ievērojot vadlīnijas, tā pārvarēta mierīgi.    

"Apvienotā saraksta" sāktajās sarunās par jaunas valdības izveidi Nacionālā apvienība turpina uzstāt uz nesadarbošanos ar "Progresīvajiem". Kamēr sarunas ar politiskajiem spēkiem par jaunās valdības izveidi turpinās, to iznākumu ar nepacietību gaida valdības sociālie partneri. Skolas un bērnudārzi daudzviet nav gatavi krīzes situācijām, trūkst skaidru vadlīniju un praktiskās sagatavotības, Pedagogu arodbiedrība vēlas plašāku valsts iesaisti.

Valsts prezidents sācis politiskās konsultācijas ar Saeimas frakcijām. Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts nosauc premjera amata kandidātus Saeimas vēlēšanām. Vairāki lieli starptautiskie izdevumi vēsta, ka ASV kara ministrs Pīts Hegsets pēdējā brīdī atcēlis sen plānoto 4000 amerikāņu karavīru nosūtīšanu mācībās uz Poliju. Šveicē sākas pasaules čempionāts hokejā. Gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi Rīgas maratona laikā.

Visticamāk, jau nākamajā Saeimas sēdē deputāti vērtēs, vai izteikt neuzticību aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem”. To pēc dronu incidenta Latgalē pieprasa opozīcija. Šoreiz gan ar aizsardzības ministrijas politisko vadību nav apmierināti arī koalīcijas partneri – “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība –, kas liek domāt, ka no sava amata krēsla Sprūdam varētu nākties arī atteikties.  Kaut kas nenostrādāja un nevaram atļauties, ka šī situācija turpinās. Tā par dronu incidentu Latgalē saka premjere Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības”. Viņa uzsver, ka valdība sniedz apjomīgu atbalstu aizsardzībai, atvēlot tai divu miljardu eiro finansējumu, tostarp uz citu jomu rēķina, un tas prasa no nozares lielāku atbildīgu pret Latvijas iedzīvotājiem. Premjere gan skaidru atbildi nesniedz, vai aizsardzības ministram Andrim Sprūdam no “Progresīvajiem” pēc notikušā būtu jāatkāpjas, taču velta viņam kritiku. ** Andris Sprūds platformā “X” šodien, 8. maijā, atzinis, ka notikušais iedzīvotājiem pamatoti rada jautājumus par valsts drošību, tāpēc ir uzdevis Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nekavējoties koriģēt esošo pierobežas gaisa telpas aizsardzības plānu, paaugstināt Gaisa spēku operacionālo gatavību un tuvāko nedēļu laikā pierobežā izvietot Latvijā ražotos pārtvērējdronus. Tāpat ministrs uzdevis veikt dienesta pārbaudi, lai izvērtētu vakardienas reaģēšanu, šūnu apraides aktivizēšanu un vajadzīgos uzlabojumus.

Latvijas gaisa telpā šorīt ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti no Krievijas, un Latgalē nokrituši divi no tiem. Pēc aizvadītās nakts incidentiem Latvijas austrumu pierobežā arvien vairāk izskan jautājumi par valsts spēju reaģēt uz bezpilota lidaparātu draudiem un savlaicīgi brīdināt iedzīvotājus. Rēzeknē viens no droniem nokrita naftas produktu glabātuvē, izraisot sprādzienu, kuru naktī dzirdējuši arī vietējie iedzīvotāji. LSM korespondente Latgalē Anna Luīze Ruskule sekoja līdz amatpersonu preses konferencei Rēzeknē. -- Bruņotie spēki dronus, kas ielidoja šorīt Latvijas austrumu novados, nav redzējuši tuvojamies, un tie pamanīti novēloti. Tā šodien raidījumā „Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds no Progresīvajiem, savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis no „Jaunās vienotības” apliecināja, ka ir paveicies, ka naftas produktu rezervuāri, pie kuriem nokrita viens no droniem, bijuši tukši. -- Dronu eksperti skaidro, kāpēc bezpilota lidaparāti nomaldās no ceļa un ko mēs varam mācīties pēc notikušā Bezpilota lidaparāti, kas šonakt iemaldījās Latvijas gaisa telpā, netika notriekti drošības apsvērumu dēļ. Kārtējais dronu incidents pie Latvijas robežas liek uzdot jautājumu par valsts gatavību operatīvi reaģēt uz šādiem notikumiem. Turklāt turpinoties Krievijas agresijai pret Ukrainu, šādu gadījumu būs arvien vairāk, uzskata eksperti. Kāpēc droni var iemaldīties Latvijas gaisa telpā, un ko mēs varam ar to darīt? -- Latvijai ir steidzami jāmodernizē aizsardzība uz Austrumu robežas, it īpaši pretdronu spējas. Tā uzskata Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis no “Jaunās Vienotības”. -- Incidentu ar Latvijas gaisa telpā ielidojošiem droniem šodien pārrunāja arī valdības Krīzes vadības sēdē. Galvenie secinājumi – ir jāturpina strādāt pie dažādu algoritmu un rīcības plānu pilnveidošanas – gan dienestiem, gan vietvarām, gan arī izglītojot iedzīvotājus. -- Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Sabiedrībā atkal aktualizējies jautājums par to, vai mācību gads Latvijā nav pārāk īss. Ja tas būtu garāks, skolēnu slodze mācību gada laikā varētu būt mazāka un skolotāji varbūt uzdotu mazāk mājasdarbu. Gan par garāku mācību gadu, gan atbrīvošanos no mājasdarbiem iesniegta kārtējā iniciatīva vietnē „Manabalss.lv”.  Iniciatīvā prasīts vismaz līdz astoņām 8 nedēļām saīsināt vasaras brīvlaiku, kā arī atteikties no mājasdarbiem vai vismaz samazināt to skaitu. Ja izdosies savākt vismaz desmit tūkstošus vēlētāju parakstu, tad to iesniegs izskatīšanai Saeimā. Iniciatīvas iesniedzēja Līga Homka norāda, ka Latvijas skolēniem ir viens no garākajiem vasaras brīvlaikiem. Tas ilgst trīs mēnešus, kamēr Eiropā vidēji skolēni brīvlaiku var baudīt vien desmit nedēļas. Jau pirms desmit gadiem toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no Jaunās Vienotības teica, ka mācību gads jāpagarina. Viņa pēctece Anita Muižniece solīja izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā. Ik pa laikam garāku mācību gadu prasījuši arī sabiedrības pārstāvji. Pirms trim gadiem līdzīgu iniciatīvu bija iesniedzis divu bērnu tēvs ikšķilnieks Juris Ansons. Viņš novērojis, ka jau maijā mācību intensitāte skolās apsīkst. Paši jaunieši lielākoties neatbalsta ieceri par īsāku brīvlaiku. 

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē. Šodien, 27. aprīlī, notikuma vietu apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, „Sadales tīkla” pārstāvji un arī Klimata un enerģētikas ministrs.  Apsekojot nokritušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novadā, galvenais būvinspektoru secinājums bija, ka iekārta bijusi nolietota un, visticamāk, nepienācīgi uzturēta, jo ilgstoši netika lietota, un tas viss kopā arī ir novedis pie turbīnas nogāšanās. Vienlaikus, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka lai precīzi noteiktu negadījuma cēloņus, vēja parka īpašniekam ir jāorganizē būvju tehniskā apsekošana gan nokritušai turbīnai, gan četrām palikušām, un jāveic notikuma iemeslu izpēte.

Latvijas Nacionālo mākslas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā muzeja direktores vietniece krājuma darbā, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Iveta Derkusova. Šodien, 23. aprīlī, konkursa komisijas lēmumu publiski paziņoja Kultūras ministrijas vadība. Konkursā uz Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu kandidēja 13 pretendenti. Tas notika trīs kārtās, uz otro kārtu palika seši, bet uz noslēdzošo kārtu – divi pretendenti. Kā viņus raksturoja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone – abi ļoti augstas raudzes profesionāļi, ilgstoši sevi pierādījuši nozares darbā. Izšķirošais izvēlē bija tas, ka tieši Iveta Derkusova bija visatbilstošākā gan visam, kas saistās ar muzeja kopējo kontekstu, gan situācijai valstī. Dace Vilsone viņu raksturoja kā ļoti mērķtiecīgu, precīzu un pragmatisku komandas vadītāju, kas skaidri prot izvirzīt un arī īstenot mērķus. Kā Latvijas Radio pastāstīja pati Iveta Derkusova – viņas galvenais stimuls startēt konkursā bija tas, ka viņa muzeja vadībā ir jau vairāk nekā 10 gadu, strādājusi par direktora vietnieci krājuma darbā, viņa ļoti labi pazīst muzeja gan vājās, gan stiprās puses, un viņas pieteikšanās bijusi ar augstu motivāciju noturēt muzeja pēctecību bez lieliem satricinājumiem tieši mūsdienu īpaši neskaidrajos apstākļos. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņa minēja darbu, lai pēc diviem gadiem durvis pēc rekonstrukcijas veiksmīgi varētu vērt muzejs ”Arsenāls”.

VSIA "Latvijas Koncerti" jaunais valdes loceklis būs līdzšinējais Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padomes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. Darbu "Latvijas Koncertos" viņš sāks 1. jūnijā. Tā šodien, 22. aprīlī, paziņoja Kultūras ministrija, kuras atklātajā konkursā piedalījās 12 pretendenti. Atgādinām, ka „Latvijas Koncertu” iepriekšējais valdes loceklis Guntars Ķirsis amatu atstāja pērn novembrī pēc skandāla, kopumā uzņēmumu vadot 20 gadus, pēcāk par pagaidu vadītāju iecēla finanšu direktori Zandu Strumpi. Cilvēkresursu, pārvaldības un finanšu attīstība – tādas ir „Latvijas Koncertu” jaunā vadītāja Timura Tomsona prioritātes. Viņa paspārnē būs valsts kamerorķestris „Sinfonietta Rīga”, arī Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends. Kopumā uzņēmums ik gadu palīdz rīkot 350 koncertus. Tomsons jau deviņus gadus vada „Lielo dzintaru”, bet pirms tam atbildēja par „Sinfonietta Rīga”. Viņš atklāj, ka ar nepacietību gaidu “Lielās ģildes” un nākotnē – “Rīgas filharmonijas” atklāšanu, kas būtiski stiprināšot nozares attīstību Latvijā.

Eiforija pārņēma Budapeštu un citas Ungārijas pilsētas pēc tam, kad vakar vakarā kļuva zināms, ka parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcijas partija “Tisza” ar Pēteru Maģaru priekšgalā. Tas nozīmē beigas 16 gadus ilgušajai nacionālkonservatīvās partijas “Fidesz” un premjerministra Viktora Orbāna valdīšanai. Daudzi ungāri cer, ka varas maiņa nesīs arī pozitīvas pārmaiņas valstī. Reportāža no Budapeštas.

Lai izmantotu jebkurus koplietošanas transportlīdzekļus, cilvēkiem, sākot ar šodienu, 1. aprīli, ir obligāti jāizpilda reakcijas tests pakalpojuma sniedzēja mobilajā lietotnē. Šādas kārtības mērķis ir ierobežot tādu transportlīdzekļu izmantošanu reibumā un paaugstināt drošību uz ielām un ietvēm. Uzņēmējiem gan šīs regulējums rada pārsvarā negatīvas emocijas - testa izstrāde, integrēšana un uzturēšana maksā dārgi, un, viņuprāt, nerisina problēmu pēc būtības, apdraudot mikromobilitātes vispārējo jēgu - iespēju ātri izīrēt transportu un tikt tur, kur vajag.  Reakcijas testa pildīšana no šodienas ir obligāta pirms jebkuru koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas, tas attiecās gan elektroskrējriteņiem, gan uz automašīnām, gan arī uz parastiem un elektrovelosipēdiem, un tā tālāk. Atšķirībā no vairākām citām valstīm, tests jāpilda jebkurā dienā un diennakts laikā, pirms katra brauciena. Vairākās citu valstu pilsētās tas ir jādara tikai nedēļas nogalēs, tā tas notiek Helsinkos, Oslo, Dublinā un Briselē. Uzņēmēji norāda arī uz vairākiem riskiem saistībā ar jaunu risinājumu – piemēram, tas var radīt problēmas veco telefonu modeļu lietotājiem. Veiksmīgai testa pildīšanai var traucēt arī, piemēram saplīsis ekrāns, stiprs lietus vai liels aukstums ārā. Pastāv arī dažādi testa apiešanas veidi un citas problēmas, saka "Bolt Drive" vadītājs Latvijā Edvīns Kažoks. Katram uzņēmējam testi atšķiras. Piemēram, automašīnas izīrēšanas "Bolt" lietotnē uz ekrāna parādās luksofors, un uz to ir ātri jāuzspiež, kad iedegās gaismas. Ja laikus to izdarīt neizdodas, var mēģināt vēl divas reizes. Skrejriteņiem šis tests ir atšķirīgs – ir laikus jāuzspiež uz vairākiem attēliem, kuri parādās ekrānā. Latvijas Radio uzrunāja vairākus elektroskrejriteņu lietotājus Rīgas centrā, kuri teikuši, ka viņiem nekādu problēmu ar testa izpildi nav radies.

Regulējums attiecībā uz Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Latvijas pamatlikumam, lēmusi Satversmes tiesa. Lēmums nosaka, ka krievu valodas lietošanu sabiedriskajā medijā būtu jāierobežo, savukārt citu, skaitliski mazāko mazākumtautību valodu pārstāvniecību – jāpaplašina. Jaunā regulējuma izstrādei Saeimai ir dots apmēram gads, līdz 2027. gada 1. maijam.  Sabiedriskajam medijam ir pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, taču esošais regulējums tomēr neatbilst Satversmei, jo nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp trim Satversmē noteiktajiem valsts pienākumiem – aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību. Tā secinājusi Satversmes tiesa. Tā norāda, ka valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī. Piemēram, no skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības un citiem apstākļiem. Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama. -- Satversmes tiesa lēmumu vērtē Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle Ieva Aile.

Latvijā nokritušais un eksplodējušais drons nav valstiska mēroga krīze, bet gan atsevišķs gadījums – to norāda amatpersonas. Gaisa spēki naktī uz trešdienu, 25. martu, ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Drons eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeri sacīja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret Krievijas objektiem.  Savukārt aizvadītajā naktī no Baltkrievijas puses bija ielidojis objekts, kas "izmetis līkumu" – ielidojis Latvijā no Baltkrievijas un pēc tam ielidojis Krievijā.  -- Krāslavas novada pašvaldības vadība informāciju par drona nokrišanu saņēma jau naktī. Šodien situācija pārrunāta gan ar atbildīgajiem dienestiem, gan vietējiem iedzīvotājiem. -- Viedokli izsaka Artis Pabriks, domnīcas "Northern Europe Policy centre" direktors, politologs, bijušais aizsardzības ministrs

ASV kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā piekristu atstāt Donbasu. Progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.  Oficiālā līmenī gan Ukrainas, gan ASV amatpersonas, kā ierasts, arī pēc pēdējām sarunām, kas notika nedēļas nogalē, ziņoja par progresu sarunās. Tiek pieļauts, ka varētu arī turpināties gūstekņu apmaiņa. Tomēr neoficiāli Ukrainā neviens īsti neredz drīzu risinājumu mieram, jo Krievija nav atteikusies no saviem plāniem pilnībā sagrābt vismaz Donbasu, plāno šogad arī jaunu iesaukumu armijā kara turpināšanai. Kā vēsta medijs "Ukrainas Pravda", amerikāņi šobrīd kopīgi ar Krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai tā izvestu savu karaspēku no Doneckas apgabala. Ja šajā procesā nebūs progresa, ASV var izstāties no sarunu procesa, koncentrējoties pilnībā uz Irānu. ASV pat būtu gatava uz reālām drošības garantijām Ukrainai, ja ukraiņi atstās Donbasu, bet kā to īstenot Ukrainā - netiek izskaidrots. Krievija savukārt sarunu laikā atgriežas pie agresorvalsts galvas Vladimira Putina un Donalda Trampa “Ankoridžā sarunātā” un bloķē reālu sarunu procesu ar Ukrainu. Tā arī vēsta "Ukrainas Pravda".

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada. Līdz 17. martam saslimstība laboratoriski apstiprināta vienam pieaugušajam un diviem bērniem, bet par vēl diviem bērniem tiek gaidīti rezultāti. Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji saistīti. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels – vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre. SPKC norāda, ka turpmākās infekcijas izplatīšanās risks, jo īpaši nevakcinēto cilvēku vidū, vērtējams kā augsts. Dati liecina, ka aptuveni 14000 jeb 4% bērnu Latvijā vecumā no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām. -- Masalas galvenokārt izplatās gaisā ar sīkiem elpceļu pilieniem, un inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā. Masalām raksturīgas slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas. Ja tiek novēroti šādi simptomi, speciālisti iesaka palikt mājās un sazināties ar ārstu.

Valsts policija Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzsāktajā kriminālprocesā aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krāpšanas lietu otrdien, 17. martā, aizturējusi 21 personu, tostarp arī valsts amatpersonas, informēja policijā.  Operāciju īstenoja Valsts policija sadarbībā ar Eiropas prokuratūru, Eiropolu un citām tiesībsargājošām iestādēm. Aizturēšanas sekoja pēc vairākiem desmitiem kratīšanu Rīgā un Rīgas reģionā. Latvijas Radio līdz Pēcpusdienas skanēšanas laikam nav izdevies saņemt plašāku komentāru par šo lietu ne no vienas no izmeklēšanā iesaistītām pusēm – Valsts policijas, Latvijas prokuratūras, kā arī no Eiropas Prokuratūras. Valsts policija izplatīja preses paziņojumu, kur skaidroja, ka policija veikusi procesuālās darbības Eiropas Prokuratūras sāktajā kriminālprocesā – proti, īstenoja apjomīgo aizturēšanas operāciju un likvidēja organizētu noziedzīgo grupu. Lieta esot saistīta ar aizdomām par pārkāpumiem valsts iepirkumu procedūrās saistībā ar IT sistēmu iegādi valsts iestādēm. Savukārt Eiropas prokuratūrā norādīja, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras. Kopumā tika aizturēta 21 persona, tajā skaitā arī valsts amatpersonas, norādīja policijā. Visas personas aizturētas Rīgā un Rīgas reģionā. Tiesa, tajā pati laikā Eiropas Prokuratūra vēsta par 20 aizturētajiem.

Ieilgstot karam Tuvajos Austrumos, šajās dienās vairāku valstu galvaspilsētās amatpersonas domā, kā reaģēt uz ASV prezidenta Donalda Trampa aicinājumu iesaistīties, lai atbloķētu kuģošanu Hormuza šaurumā. Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apgalvo, ka šis jūras ceļš esot slēgts tikai „ienaidniekiem”. Vairākas ziņas, kas izskanējušas pēdējo dienu gaitā – arī šodien –, liek domāt, ka vismaz zināma taisnība Teherānas vadošā diplomāta teiktajam varētu būt. -- NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu – tā ASV prezidents Donalds Tramps izteicies izdevumam "Financial Times". Viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā. Šobrīd Austrālija paziņojusi, ka savus spēkus uz Hormuza šaurumu nesūtīs. Arī Japāna pašlaik neapsver jūras spēku drošības operāciju, skeptiskas ir arī Vācija un Francija Dienvidkoreja lūgumu izskatīšot, Lielbritānija varētu nosūtīt mīnu meklēšanas dronus, bet par to nav nekādu oficiālu paziņojumu. Kā Latvijai būtu jāreaģē uz Trampa aicinājumu iesaistīties, vērtē politologs Māris Andžāns.

Mazākumtautību satura veidošana sabiedriskajos medijos – tiesības vai pienākums? Šodien, 2. februārī, Satversmes tiesa pabeigusi pēc būtības izskatīt lietu par mazākumtautību valodu lietošanu Latvijas sabiedriskajā medijā (LSM) un devusies gatavot spriedumu. To plāno pasludināt 30. martā.  Divdesmit Saeimas deputāti, pēc kuru iesnieguma ierosināta šī lieta, uzskata, ka ar apstrīdētajām likuma normām Sabiedriskajam medijam ir noteikts pienākums veidot noteikta apjoma radio un televīzijas programmas mazākumtautību valodās. Viņu ieskatā, tas mazina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas vērtību demokrātiskā sabiedrībā, ka arī apdraud valsts drošību. Tādēļ iesnieguma autori uzsver - apstrīdētās normas neatbilst Satversmes ievadā ietvertajiem vārdiem "latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda" un Satversmes 4. pantam, un šodien arī aicināja tiesu to apstiprināt. Iesniedzēju vārdā debatēs piedalījās Saeimas deputāts Edvards Smiltēns no opozīcijā esošā „Apvienotā saraksta”. Savas uzstāšanas noslēgumā viņš apkopoja iesniedzēju argumentu būtību. Savukārt Saeimas oficiālā pozīcija ir, ka apstrīdētās normas pilnībā atbilst Satversmei. Saeima nepiekrīt, ka tikai dēļ tā, ka saturs veidots divās valodās, valstī rodas divas informatīvas telpas. Parlamenta uzskatā, vienota informācijas telpa veidojas tad, ja sagatavotais saturs balstās uz vienotām vērtībām un principiem, nevis tikai uz vienu valodu. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Laura Jambuševa debatēs teica, ka apstrīdētās normas nekādā veidā neapdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

Pie Kongresu nama 9. februārī atklāta labdarības akcija "Siltums Ukrainai no Latvijas". Šoreiz iedzīvotājus un uzņēmumus aicina palīdzēt ukraiņiem izdzīvot skarbajos apstākļos, ziedojot Ukrainas iznīcinātās enerģētikas atbalstam. Ukrainai nepieciešami ģeneratori, koģenerācijas iekārtas, enerģijas uzkrāšanas sistēmas vai līdzvērtīgs tehniskais aprīkojums. Pie Kongresu nama vēl šīs dienas garumā īpašā apsildītā teltī pret ziedojumiem var nobaudīt arī boršču, bet ziedošanas akcija vēl turpināsies līdz 25. februārim. Pie Kongresu nama uzslietajā apsildāmā teltī labdarības organizācijas "Ziedot.lv" brīvprātīgā Marta darbojas jau no agra rīta. Telts ierīkota kā "Nesalaužamības punkts", kas šobrīd daudzviet Ukrainā palīdz iedzīvotājiem izdzīvot skarbajos apstākļos, jo Krievijas uzbrukumi ir iznīcinājuši enerģētikas infrastruktūru, atstājot mājas bez apkures, gaismas un elektrības. Šādās apsildāmās teltīs ukraiņi var sasildīties, uzlādēt telefonus, uzvārīt ūdeni un uzsildīt ēdienu, bet Rīgā teltī pie Kongresu nama par ziedojumiem dala brokastis un boršču pusdienās, lai savāktu līdzekļus tieši Ukrainas enerģētikas vajadzībām, stāsta "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta.

Šīs dienas skaitli ir 314. Tik daudz gūstekņu šodien, 5. februārī, viena otrai nodevušas Krievija un Ukraina. Vienošanās par gūstekņu apmaiņu tika panākta Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abu Dabī notiekošo trīspusējo sarunu laikā. Tās jau ir noslēgušās. Šī ir pirmā gūstekņu apmaiņa pēc vairāku mēnešu pārtraukuma. Pēdējo reizi Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņa notika pagājušā gada oktobra sākumā. Toreiz puses katra viena otrai nodeva pa 185 gūstekņiem. Jāsaka, ka pirmā par šīs dienas apmaiņu pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija, uzsverot, ka puses katrai nodeva 157 kara gūstekņus. Šī iestāde vēlāk arī izplatīja video, kuros redzams, kā atbrīvotie krievu karavīri, ietīti savas valsts karogos, kāpj iekšā autobusā. Krievijas aizsardzības resora paziņojumā norādīts, ka atbrīvoto vidū ir bijuši trīs civiliedzīvotāji. Gūstekņu apmaiņas faktu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš savos sociālajos medijos norāda, ka atbrīvoto vidū ir gan karavīri, gan robežsargi, gan arī civiliedzīvotāji. Lielākā šodien atbrīvoto daļa ir bijusi gūstā kopš 2022. gada. Šis pagaidām šķiet svarīgākais šīs sarunu kārtas ieguvums.

Latvijas tiesībsargajošās iestādes vērtē un pārbauda jaunākajā dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failu izlaidumā publicēto informāciju, kur Latvijas vārds pieminēts vismaz 500, bet Rīgas vārds - vismaz 800 reižu. Failos minēti latviešu modeļu vārdi un modeļu aģentūru nosaukumi.  Kopumā, Latvijas un Rīgas vārds publiskotajos Džefrija Epstīna failos pieminēti vismaz 1300 reizes, un failos atklājas arī Epstīna personiskās sarakstes ar latviešu meitenēm. Latvietes, iespējams, bijušas arī viņa asistentes. Dokumentos atrodamas latviešu meiteņu pases, aviobiļetes uz un no Rīgas, kā arī Rīgas viesnīcu rezervācijas. Valsts policija ir saņēmusi informāciju par Epstīna failiem un pašlaik notiek tās pārbaude, atklāja policijas pārstāve Simona Grāvīte. -- Sociālās saziņas vietnēs pēdējai Epstīna failu izlaidums ir izsaucis plašu rezonansi, - Latvijas modes dizainers Gints Bude savā ierakstā atgādina, ka viņa radītais modes nams savulaik izstājies no Latvijas Modeļu aģentu asociācijas, jo jau toreiz nepiekrita tam, kā starptautiskajā modeļu konkursā "Baltic Beauty Contest 2011" 14 gadus vecajām konkursa dalībniecēm bija jādemonstrē savs ķermenis. Savu viedokli par to, ka piblicētos dokumentos vairākārt minēts Latvijas vārds Gints Bude šodien izteica arī sarunā ar Latvijas Radio. -- Pedofila Džefrija Epstīna lietas materiālu publikācija turpina plaši atbalsoties arī pasaulē. Tepat, kaimiņos, Lietuvas policija paziņojusi, ka nesāks pirmstiesas izmeklēšanu amerikāņu dzimumnoziedznieka lietas epizodēs, kurās minēts mūsu dienvidu kaimiņvalsts vārds. Tikmēr nedēļas nogalē bijušais Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass noliedza, ka viņam jebkad būtu bijis tiešs vai netiešs kontakts ar Epstīnu.

Latviju ir sasniedzis spelgonis – gaisa temperatūra var pazemināties pat līdz -30 grādiem. Glābēji un mediķi aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un parūpēties par sevi un tuviniekiem. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests par ķermeņa atdzišanu un apsaldējumiem saņem līdz pat 15 izsaukumiem katru dienu. Ar vien vairāk cilvēku ar apsaldējumiem vēršas pēc palīdzības Austrumu slimnīcas Valsts apdegumu centrā, savukārt jau 12 cilvēki šogad ir nosaluši.  Glābēji un mediķi aicina parūpēties par tiem, kuri paši nevar. Aukstums īpaši apdraud vientuļus seniorus un cilvēkus ar veselības problēmām. Ieteicams biežāk viņiem piezvanīt un viņus apraudzīt, pārrunāt, kā droši lietot apkures ierīces un vajadzības gadījumā palīdzēt iekurināt krāsni, sanest malku un pārliecināties, ka viņu mājoklis ir drošs un silts.

Šovasar plānotais dziesmu svētku koncerts „Manai dzimtenei” turpina jukt pa vīlēm. No gatavošanās koncertam tagad atteikušies arī novadu virsdiriģenti, bet šodien, 29. janvārī, Latvijas Radio noskaidroja, ka savu dalību grasās atsaukt arī Latvijas Radio bigbends. Mežaparkā plānotais koncerts sākotnēji tika dēvēts par Raimonda Paula dziesmu svētkiem „Manai dzimtenei”, tā godinot maestro 90. jubileju. Taču pēc Paula norobežošanās nosaukumu mainīja. Iepriekš savu dalību atsauca arī, piemēram, dziedātājs Intars Busulis. Tiesa, biļetes uz koncertu turpina tirgot.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) tuvākajos piecos gados plāno stiprināt sabiedrības iesaisti dzīvību glābšanā un uzlabot veselības nozares gatavību krīzēm. Jaunā dienesta attīstības stratēģija paredz nodrošināt bezmaksas pirmās palīdzības teorijas apmācības un testus digitālajā vidē un arī mācības bērniem skolās, kā arī veidot speciālu aplikāciju pirmās palīdzība sniegšanai un veicināt apmācītu brīvprātīgo iesaisti negadījumos. Vienlaikus plānots stiprināt arī dienesta darbu, tostarp, ieviest paramediķa profesiju Latvijā.

Mums nav ilūziju – apdraudējums no Krievijas puses turpinās pieaugt. Tā Latvijas Radio uzsver Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Šodien, 26. janvārī, specdienests publicējis pērnā gada darbības pārskatu, kurā uzsvērts, ka Krievijas radītie drošības riski Eiropai un Latvijai būtiski palielinās. Lai arī šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr vairākas pazīmes norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Turklāt savu politisko ietekmi Rietumvalstīs un starptautiskās institūcijās izvērš arī Ķīna. Krievijas mērķis ir vājināt Rietumus gan valstiskā, gan starptautiskā līmenī. Pēdējo gadu laikā Rietumu kā eksistenciāla drauda valdošajam režīmam uztvere ir tikai pastiprinājusies. Krievija uzskata, ka tā jau šobrīd atrodas tiešā karadarbībā ar Rietumiem un ka cīņa notiek gan Ukrainā, gan globāli, gan ideoloģiski. Krievijas draudu uztverei saasinoties, drošības riski Eiropā būtiski palielinās. Tā norādīts Satversmes aizsardzības biroja pērnā gada darbības pārskatā. Specdienests vēsta, ka savas ietekmes un plānu īstenošanai, Krievija turpina izmantot un pastāvīgi pielāgo jau esošos hibrīdinstrumentus, un arī veido jaunus. Viens no arvien aktīvāk piemērotajiem ir juridisko mehānismu izmantošana starptautiskajā arēnā ar mērķi diskreditēt Latviju, un ilgākā laika posmā panākt, ka uz valsti veic starptautisku spiediens, lai Latvija mainītu savu rīcībpolitiku pret Krieviju. Tāpat pārskatā norādīts, ka Krievija turpinās uzturēt arī militāru apdraudējumu savām kaimiņvalstīm un NATO kopumā. Tās ekonomikas militarizācija un militāro spēju attīstīšana turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas. Specdienesta vērtējumā, Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norādot uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. -- Latvija jau tradicionāli uzsver, ka Krieviju zinot labāk, tāpēc skaidri Latvijas drošības dienestu brīdinājumi par iespējamu apdraudējumu raisa īpašu uzmanību un satraukumu. Tā vēsta Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitāte asociētais profesors Māris Andžāns. Vienlaikus pētnieks gan kritizē Satversmes aizsardzības birojs pērnā gada publisko pārskatu, norādot, ka tas ir vispārīgs un nesniedz jaunu informāciju. Tajā galvenokārt pārstāstītas jau zināmas Krievijas aktivitātes pret Latviju un Rietumiem, kā arī situācija Krievijā un Krievijas–Baltkrievijas attiecībās. Taču tajā trūkstot konkrētāku piemēru par apdraudējumu un skaidrāka redzējuma par to, kā valsts sevi varētu labāk aizsargāt. Kā piemēru Andžāns min tēzi, ka Krievijas uztvere par Latviju arvien vairāk līdzinās tai, kāda bija pret Ukrainu pirms pilna mēroga iebrukuma. Viņaprāt, šis apgalvojums ir uzmanības vērts, taču pārskatā tam nav sniegts pietiekams pamatojums, un to šobrīd ir grūti pārbaudīt.

Pasaules Ekonomikas foruma laikā šīs dienas svarīgākie notikumi ir saistīti ar drošību un mēģinājumiem novērst konfliktus. Dienas vidū parakstīti statūti ASV prezidenta vadītajai Miera padomei, kuras sākotnējā misija tagad attiecināma ne tikai uz Gazas konflikta izbeigšanu, bet arī Krievijas agresijas pārtraukšanu. Ir izskanējusi arī Eiropas līderu kritika ASV. Runājot par miera padomi, Tramps apgalvo, ka tai vēlētos pievienoties visi, tomēr no Eiropas valstīm piedalīties gatavas tikai dažas. To vidū Baltkrievija un Ungārija. Britu ārlietu ministre Iveta Kūpere izteikusies, ka Apvienotā Karaliste neparakstīs padomes hartu, jo satraucas par Krievijas vadoņa Vladimira Putina dalību šajā institūcijā. Ekspertu vērtējumā par padomes lomu ir izskanējusi kritika. Piemēram, Portsmutas Universitātes ASV politikas un starptautiskās drošības jautājumu pētnieks Dafids Taunlijs vērtē, ka no Miera padomes lielākie ieguvēji būtu nedemokrātiskās valstis.

Sildoties pie ugunskuriem, dziedot un kavējoties atmiņās, kā arī noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un bojāgājušo piemiņas vietām, 20. janvārī Rīgā un citviet Latvijā atceras barikāžu laiku – kad desmitiem tūkstoši cilvēku pirms 35 gadiem pulcējās, lai aizstāvētu Latvijas brīvību, ceļot barikādes un aizsargājot stratēģiski svarīgus objektus. Asiņainākie notikumi risinājās tieši 20. janvārī, kad Maskavas diriģētā speciālo uzdevumu milicijas vienība OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Gāja bojā pieci cilvēki un 13 – ievainoti. Viena no būtiskām barikāžu vietām bija arī Saeimas nams - barikāžu laikā tur darbojās Augstākā padome. -- Arī Daugavpilī šodien, 20. janvārī, notika barikāžu atceres pasākums. Pie Daugavpils Universitātes pulcējās vairāk nekā simts cilvēki, galvenokārt skolēni.

Eiropas un ASV nesaskaņas Grenlandes jautājumā draud pāraugt plašā tirdzniecības karā. Baltā nama saimnieks Donalds Tramps paziņojis par tarifiem vairākām Eiropas valstīm, kas būtībā nozīmē tirdzniecības kar ar visu Eiropas Savienību. Eiropieši tagad gatavo atbildi un no valstu līderu paziņojumiem noprotams, ka negrasās piekāpties Trampa spiedienam. Un attiecību pasliktināšanās starp sabiedrotajiem ir tieši tas, uz ko cer Kremlī.  Eiropiešu stingrā reakcija attiecībā uz Grenlandi acīmredzot radījusi ASV prezidentā neapmierinātību un viņš ir nolēmis, ka ar ievedmuitas uzlikšanu vairākām valstīm varēs ietekmēt Eiropu un iegūt Grenlandi. No 1.februāra Dānijai, Norvēģijai, Zviedrijai, Francijai, Vācijai, Lielbritānijai, Nīderlandei un Somijai, valstīm, kas nosūtīja militāros spēkus uz Grenlandi, ASV piemēros 20% ievedmuitu. Eiropieši, protams, ir šokēti, taču izskatās, ka ir noskaņoti kareivīgi, par ko liecina vairāku līderu izteikumi. Stingra nostāja ir bijusi un joprojām ir arī Norvēģijai. -- Latvija atbalsta astoņu Eiropas valstu paziņojumu par pieaugošo spriedzi ASV prezidenta Donalda Trampa noteikto muitas tarifu dēļ. Tā pavēstījusi Ministru prezidente Evika Siliņa no “Jaunās Vienotības” un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc Trampa draudiem noteikt papildu 10 % muitas tarifus tām Eiropas valstīm, kas pretosies viņa iecerei pārņemt Grenlandi ASV kontrolē, Eiropas Savienība apsver atbildes soļus. Starp tiem – muitas tarifi improtam no ASV 93 miljardu eiro apmērā vai ierobežot ASV uzņēmumu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum. Tā raksta laikraksts “The Financial Times”. Latvijas amatpersonas Trampa rīcību vērtē piesardzīgi, savukārt uzņēmēji pieļauj, ka jaunie tarifi netieši skartu arī Latviju.

Piektdienas, 16. janvāra, rītā dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Ķekavas novada Ķekavas pagasta Krustkalnu ciemā gājuši bojā divi cilvēki un 29 izglābti, no kuriem vairāki ir cietuši, bet 15 cilvēki evakuējušies pašu spēkiem, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).  Ugunsgrēks aizsākās pirmā stāva dzīvoklī, un izplatījies augstāk – līdz trešajam stāvam. Dienas vidū uz vietas vēl strādāja glābēji, novēršot postījuma sekas. Tikmēr ēkas apsaimniekotājs daļai iedzīvotāju nodrošināja izmitināšanu savos īpašumos.

Daļa Latvijas mediju pietiekami labi neizprot cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem specifiskās vajadzības. Tā secināts Tiesībsarga biroja veiktajā pētījumā par mediju piekļūstamību. Tā ir svarīga, lai panāktu, ka ikviens, neatkarīgi no funkcionālo traucējumu veida, spētu pilnvērtīgi patērēt mediju saturu. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap astoņiem tūkstošiem cilvēku, bet vairāk nekā 90 tūkstošiem ir dzirdes traucējumi. Ar pētījumu šodien, 14. janvārī, plašāk iepazīstināta arī atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami. Piekļūstamība informācijai medijos atšķiras gan pēc funkcionālo traucējuma veida, gan invaliditātes smaguma pakāpes. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā. Mediji to skaidro gan ar izmaksām, gan ar grūtībām spēt titrēt un korekti pierakstīt to, ko reāllaikā konkrēta persona runā. Komercmediji kā galvenos šķēršļus min ārējā līdzfinansējuma trūkumu, nevienlīdzīgu konkurenci reklāmas tirgū un valsts valodas prasības, kas ierobežo ieņēmumus. Savukārt sabiedriskajan medijam plašāku piekļūstamību kavē ierobežoti cilvēkresursi, finansējums un specializētu speciālistu trūkums. Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Anete Ilves norāda, ka pastāv priekšstats, ka piekļūstamības nodrošināšana ir kaut kas ļoti dārgs, taču ir daudzas tehniskas lietas, kuru ieviešana neprasa papildu izmaksas.

Sākta Jaunā artilērijas munīcijas rūpnīcas Iecavas būvniecība. Tai jābūt pabeigtai jau rudenī. Projekts ne tikai ļaus apgādāt ar munīciju Nacionālos bruņotos spēkus, bet arī ļaus to eksportēt citām sabiedrotajām valstīm. Labums no jaunās rūpnīcas varētu būt arī Bauskas novada iedzīvotājiem.  Jaunajā rūpnīcā ražos artilērijas lādiņus. Tie būs modulārie lādiņi, kurus var ērti lietot visdažādākajās artilērijas sistēmās.

Turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, ukraiņi šogad konstatējuši jauna veida „Šahed” tipa kaujas dronus, ko Krievija raida uz Ukrainu. Droniem ir piestiprināts arī pārnēsājamais zenītraķešu komplekss, kas visdrīzāk uzstādīts lai cīnītos pret ukraiņu gaisa telpas sargiem. Ukrainas mediji vēsta, ka 4.janvārī fiksēts „Šahed” kaujas drons, kuram augšpusē ir  piestiprināts zenītraķešu komplekss. Drons aprīkots arī ar videokameru un radio modemu, līdz ar to varētu būt bijis iespējams to vadīt no Krievijas, “pārredzot” reālo situāciju uzbrukuma brīdī, un veikt triecienus, piemēram, pa ukraiņu aviāciju. Par to vēsta medija „Ukrainas Pravda”, aizsardzībai veltītais portāls, kur redzamas arī šī „Šaheda” fotogrāfijas. Šīs pārnēsājamās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas ir paredzētas zemu lidojošu gaisa mērķu, piemēram, helikopteru, lidmašīnu, dronu un spārnoto raķešu iznīcināšanai un šie ieroči var būt aprīkoti ar dažāda veida munīciju. Šis nav vienīgais uzlabojums, kas pēdējā laikā konstatēts „Šahediem”. Medijs vēsta, ka uz kāda cita „Šahed” drona atrasts arī infrasarkanais prožektors, lai cīnītos pret Ukrainas dronu pārtvērējiem un lidmašīnām.

Maestro Raimonds Pauls iebilst pret viņa vārdā nosaukto dziesmu svētku rīkošanu. Lai godinātu Raimonda Paula daiļradi un atzīmētu viņa 90 gadu jubileju, nākamā gada vasarā Rīgā, Mežaparka Lielajā estrādē, iecerēts vērienīgs koncerts – Raimonda Paula dziesmu svētki "Manai dzimtenei". Viņš pats pasākumu kritizē, paužot iebildumus pret tā norisi. Bet koncerta organizatori norāda, ka vēlas godināt Maestro daiļradi un ka neesot apgalvojuši, ka viņš piedalīsies šajā pasākumā.  Pasākuma – Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai Dzimtenei” – aprakstā lasāms, ka gaidāmajā koncertā piedalīšoties vairāk nekā 13 000 dziedātāju no Latvijas, tostarp latviešu diasporas kori un populāri solisti, lai atskaņotu jau zināmas Maestro kora dziesmas un latviešu komponistu radītus jaundarbus, kas veidoti, iedvesmojoties no Raimonda Paula mūzikas. Bet koncerta noslēgumā paredzēta sadziedāšanās nakts. Koncerta biļetes jau ir pārdošanā, un to cena ir no 50 eiro līdz pat 150 eiro. Lai arī koncerta aprakstā lasāms, ka tas ir veltījums Maestro un viņa daiļradei, nosaukumā vārds "veltījums" neparādās, kas, iespējams, var kādu maldināt, liekot domāt, ka Raimonds Pauls koncertā uzstāsies, taču apstiprinošu informāciju, vai tā patiesi būs, nevar atrast. Ir norādīta koncerta programma, kur uzskaitīti 33 Raimonda Paula sacerēti skaņdarbi, bet – kas un kā tos izpildīs, pagaidām vēl nav zināms. Savu neapmierinātību ar to, ka koncerta rīkošana daudziem ir kā iespēja nopelnīt ar viņa vārda palīdzību, Maestro pauda TV24 raidījumā. Atbildot uz raidījuma vadītājas vaicāto par "Raimonda Paula dziesmu svētkiem", komponists norāda, ka grib tos aizliegt.

Somijā pēdējo gadu laikā ievērojami pieaudzis vilku skaits, reportāžā vēsta telekanāls CNN. Arvien biežāk par vilku medījumu kļūst ziemeļbrieži, kas Somijas ziemeļos dzīvojošajiem dzīvnieku ganiem ir iztikas avots. Iestādes konstatējušas, ka palielinās arī no Krievijas Somijā ienākušo vilku skaits. Somu zinātnieku un vietējo iedzīvotāju ieskatā, tas saistīts ar karu Ukrainā. Somijā ik gadu ziemas periodā ierodas daudz tūristu, lai baudītu ziemas priekus, satiktu Ziemassvētku vecīti un nodarbotos ar citām aktivitātēm, piemēram, izbrauktu ziemeļbriežu pajūgā. Ziemeļbrieži ir arī kritiski svarīgi Juham Kujalam, kura ģimene jau vairāk nekā 400 gadu garumā gana ziemeļbriežus Kūsamas pašvaldības teritorijā, kas atrodas Somijas ziemeļos. Viņš tūristiem piedāvā gan izbraucienus ziemeļbriežu pajūgā, gan arī no dzīvnieku gaļas gatavotus produktus, ragus un ādu. Taču pēdējā laikā šī vīrieša ziemeļbriežu ganāmpulks un vīrieša iztika saskārusies ar būtisku draudu – vilkiem. Pēdējo gadu laikā Somijā ievērojami palielinājusies vilku populācija, šogad sasniedzot 430 vilkus, kas ir augstākais skaits pēdējo desmitgažu laikā. Līdz ar to ievērojami pieaudzis vilku nokosto ziemeļbriežu skaits Somijā. Šogad vilki ir nogalinājuši teju 2000 ziemeļbriežu, kas ir gandrīz par 70% vairāk nekā pagājušajā gadā. Tiek lēsts, ka īpašniekam, kuram piederošā ziemeļbrieža mātīte iet bojā, rodas zaudējumi pusotra tūkstoša eiro apmērā. Zinātnieki atraduši pierādījumus tam, ka pieaug no Krievijas ieklīdušo vilku skaits. Kujola briežu līķus atrod vietās, kur Krievijas robeža ir tikai dažu desmitu kilometru attālumā. Sniegotajā mežā, rādot kārtējā mirušā ziemeļbrieža atliekas, Kujala atzīst, ka pie vainas galvenokārt ir no Krievijas ienākušie, nevis vietējie vilki. Un šis gads bijis īpaši slikts.

Rēzeknes valstspilsētas dome pasūtījusi auditu, kurā izvērtēta Austrumlatvijas koncertzāles “Gors” darbība. Šobrīd pašvaldība sākusi vērtēt iespējamos koncertzāles reorganizācijas scenārijus. Domes opozīcijas deputāti pauž satraukumu, ka koncertzāle varētu nonākt privātuzņēmēja pārvaldībā un tādējādi kristies kultūras piedāvājuma un kvalitātes līmenis. Rēzeknes pašvaldības paziņojums par neapmierinātību sakarā ar līdzšinējo koncertzāles “Gors” darbu, izraisījis pamatīgu viļņošanos. Kamēr kultūras radītāji un baudītāji diskutē sociālajos tīklos, kādas tieši pārmaiņas gaidāmas, pašvaldībā par to lemj speciāli izveidota darba grupa – “Gors” pārvaldību nodot privātajam sektoram, tas esot viens no variantiem.

Māju siltināšanas projekti kļūst dārgāki, kas būtiski samazina ieguvumus no šādiem pasākumiem. Bet valsts atbalsta apjoms paliek salīdzinoši zems, secina Valsts kontrole (VK) starpziņojumā, ko publiskoja šodien, 9. decembrī. VK vērtēja, vai esošie atbalsta mehānismi veicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes celšanu. Tikmēr lielāka daļa no Latvijas dzīvojamo māju fonda ir ar zemo siltumefektivitāti. Bet lielākajā pilsētā – Rīgā – siltināšanas projekti vidēji ir uz pusi dārgāki, nekā valstī.  Ziņojums, kuru Valsts kontrole prezentēja, vēl nav pilnīgs, un nākamajā gadā būs pieejama arī atskaite par pilno revīziju siltināšanas un energoefektivitātes jautājumos. Bet jau šobrīd skaidrs, ka cilvēki, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, kuras nav renovētas, gadā tērē kopā ap 400 000 000 eiro apkurei. Valstī ir ap 40 000 daudzdzīvokļu mājas, no kurām ap 26 000 ir nepieciešama renovācija. Un tikai 4% no visām ēkām jau ir atjaunotas, saka Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš. Viņš saka, ka šis process valstī joprojām ir sarežģīts.

Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un Īpašā pretkorupcijas prokuratūra (SAP) piektdien, 28. novembrī, Kijivā valdības kvartālā veic kratīšanu prezidenta kancelejas vadītāja Andrija Jermaka birojā un viņa dzīvesvietā.

No eksāmeniem atbrīvoto skolēnu skaits pagājušajā mācību gadā, izrādās, ir krietni mazāks par sākotnēji lēsto. Valsts izglītības attīstības aģentūra norāda, ka aizvadītajā centralizēto eksāmenu sesijā no pārbaudījumiem atbrīvoti teju 700 skolēnu, nevis ap 3000. Izglītības un zinātnes ministrija gan pauž, ka tas nemazina šo problēmu, tādēļ plānots veidot kvalitatīvāku atbrīvojumu piešķiršanas sistēmu. Tikmēr bērnu psihiatri norāda, ka pamata problēma ir ilgtermiņa izglītības atbalsta trūkums skolēniem ar mācību grūtībām. Saeimas Izglītības komisijā spriež par skolēnu atbrīvojumiem no eksāmeniem un to izsniegšanas kārtību. Gan ārsti, kuri patlaban izsniedz atbrīvojumus, gan Izglītības ministrija iepriekš atzinusi, ka ne vienmēr atbrīvojuma īstais iemesls ir jauniešu veselības problēmas. Deputāti iepriekš vēstulē atbildīgajām ministrijām aicināja sagatavot skaidrākus kritērijus atbrīvojumu piešķiršanā. Valsts izglītības attīstības aģentūras Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle gan precizēja, ka atbrīvoto skolēnu skaits esot mazāks, nekā iepriekš lēsts. Par aizvadīto mācību gadu iepriekš izskanēja dati, ka ārsta atbrīvojumu no eksāmeniem bija saņēmuši ap 3000 skolēni, bet patiesībā tie bijuši vien ap 700. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns gan norāda, ka ar Veselības ministriju patlaban apspriež iespēju izveidot ārsta konsīliju Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, kas nodrošinātu vienotu izvērtēšanu. Plānots ieviest detalizētākus nosacījumus atbrīvojumiem no eksāmeniem, kur liela loma būšot pašu skolu izvērtējumam, ar kuru skola tālāk vērstos pie ārstu konsīlija.

25. novembrī ceļā dodas palīdzības krava Ukrainai. Tā sarūpēta no saziedotajiem līdzekļiem teju 250 tūkstošu eiro apmērā Latvijas Sabiedriskā medija labdarības akcijā “Domās un darbos kopā ar Ukrainu”.  Sarūpēto devās aplūkot kolēģe Anna Apīne. Viss par ziedojumiem iegādātais ir ražots vai pielāgots Latvijā. Divas motorlaivas, 10 nakts redzamības iekārtas, 10 mobilā dzeramā ūdens filtrēšanas sistēmas. Arī trīs kvadracikli.  Ziedojums nonāks pie Ukrainas armijā karojošajām robežsardzes un Nacionālās gvardes vienībām, armijas izlūkiem un mehanizētajām vienībām, piemēram, 24. atsevišķās mehanizētās brigādes 120. atsevišķā izlūkošanas pulka un 74. atsevišķā izlūkbataljona karavīriem, laivas izmantos 36. brigādes jūras kājinieki. Savukārt Sumu apgabala militārā administrācija saņems divus Latvijā ražotus konteineru ģeneratorus piefrontes slimnīcu enerģijas nodrošināšanai.