Iveta Balčūne par lauku atsajaunuošonu i ceļu kai pīredzi

Tiuleņ jau byus apleik gondreiž desmit godu kai Rēzeknis nūvoda Lūznovā rekonstrukceju pīdzeivuojuse Latgolys romantiskuo jugendstyla pērle – Lūznovys muiža –, i jau 9 godus tī saiminīkoj Iveta Balčūne. Šudiņ, sagaidejuši pavasari, syltu laiku, aktivuos turysma sezonys suokumu i svietejūt vaļsts svātkus, veramīs iz myusu kulturviesturis montuojumu, tuo atteisteišonys vareibu, kūpīnu spāku i runojam ar Ivetu Balčūni, Lūznovys muižys puorvaļdneicu, ari kulturys montuojuma saglobuošonys i atteisteišonys entuziasti par tū, cik lela lūma šudiņ ir vītejom kūpīnom lauku vidis atteisteišonā i kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonā.Taipat sarunā atkluosim, kas i kai vītejim paceļ goru, i kū varim pajimt nu rītumeiropīšu pīredzis, veidojūt Santjago ceļu. Tik nalelu nūgrīzni, kai tū nūsauc poša Iveta, nu ituo ceļa vaira nakai 300 km garumā jei nūguojuse šūpavasar. „Tei ir taida pīredze, saprūtams, pats ceļš, kū tu pīredzi. Maņ vēļ beja breineigi redzēt, kai Santjago ceļš var byut daļa nu tuo, kai dzeivoj lauki. Es saredzieju i tū, kas, pīmāram, Latgolā ir īspiejams. Latgolā sakraluo tursma resursi ir vēļ da gola naatkluoti i naizmontuoti.” Santjago ceļā Iveta saredziejuse daudzys lobys idejis ari Latgolys lauku atsajaunuošonai. „Tī var redzēt, ka struodoj na tikai lauku uzjiemieji, bet tī ir ari politiskuo gryba [...] ka tuos stygys ir sakuortuotys.”