Izturas kā pret valsts ienaidniekiem: kā strādā neatkarīgie mediji Ungārijā

Pēc mēneša Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, un tajās sagaidāma ļoti sīva cīņa. Viktoram Orbānam, kurš pie varas ir jau kopš 2010. gada, šoreiz ir nopietni pretinieki partija "Tisza", kam socioloģiskās aptaujas sola vērā ņemamus panākumus. Tomēr Orbāna partija "Fidesz" šos gadus nav snaudusi un krietni piestrādājusi pie mediju vides "sakārtošanas" šī vārda ne pozitīvajā nozīmē. Mediju neatkarība ir būtiski iedragāta. Kāda šobrīd ir situācija Ungārijas mediju vidē, vai varas maiņa nozīmē arī šīs vides uzlabošanu – to skaidrojam Mediju anatomijā. Pavisam drīz pēc partijas "Fidesz" uzvaras un Orbāna stāšanās premjera amatā tika pieņemts jauns Mediju likums, kas viegli ļāva vērsties pret medijiem par valdībasprāt neobjektīvu saturu. Sabiedriskais medijs kļuva par valdības ruporu, bet privātajiem medijiem apgrūtināta iespēja pelnīt ar reklāmas ieņēmumiem un tos palēnām pārņēma valdībai simpatizējoši īpašnieki. Eiropas Komisija pērn decembrī sāka tiesvedību pret Ungāriju par Eiropas Mediju brīvības akta un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas pārkāpumiem, kas ietver nepamatotu iejaukšanos mediju darbā, ierobežojumus žurnālistiem un nespēju nodrošināt mediju neatkarību un daudzveidību. Tiek lēsts, ka apmēram 80 procenti mediju ir valdības kontrolē. Uz sarunu aicinājām vienu no pazīstamākajiem ungāru neatkarīgajiem politikas un izmeklējošajiem žurnālistiem Polu Danielu Reņji (Pal Daniel Renyi), kurš strādā interneta ziņu portālā "444" – vienā no nedaudzajiem, kas spējis saglabāt neatkarību. Sarunu sākam ar to, cik Ungārijā vispār palikuši neatkarīgi un ietekmīgi mediji.