Jānis Pleps: Svarīgi, ka iedzīvotāji zina, ko Satversme sola

1. maijā Latvijā brīvdiena ir ne tikai par godu Darba svētkiem, bet arī Satversmes sapulces sasaukšanas dienai. Aprit 105 gadi kopš Latvijas pirmā parlamenta pirmās darba dienas, kad sāka izstrādāt Latvijas konstitūciju jeb Satversmi, kas ir galvenais mūsu valsts likums, kurā atrunātas Latvijas vērtības, tiesības, pienākumi un valsts pārvaldes struktūra. Kā un kāpēc vairāk nekā gadsimtu izkoptajā likumā vērtības vajag saglabāt, un vai Satversme joprojām ir aktuāla? Par to saruna ar Augstākās tiesas senatoru, Latvijas Universitātes asociēto profesoru un grāmatas „Satversmes iztulkošana” autoru Jāni Plepu. Vārdu “satversme” pirms vairāk nekā pirms 150 gadiem izgudroja valodnieks un jaunlatvietis Atis Kronvalds, veidojot no vārda “tvert”. Viņa galvenais vēstījums: “cilvēki pieņēmuši likumus, lai tiem būtu vajadzīgā laikā, kur patverties, lai tiem būtu tversmes”. Kā jūs domājat, vai visi Latvijas iedzīvotāji var pilnīgi un droši patverties vai tomēr šajā jumta likumā laika gaitā radušies kādi robi? Jānis Pleps: Patiešām konstitūcijas jēga ir katram garantēt brīvību, cilvēktiesības un īpaši vājākajiem, jo stiprākais sevi var pasargāt vai nu ar spēku, vai ar naudu, ietekmi, bet to vājāko vajag aizsargāt sabiedrībā. Un tā ir konstitūciju jēga visā Eiropā. Tas ir dokuments, uz kuru atsaucoties, katrs var pieprasīt taisnību, tas lai pret viņu izturētos godīgi, respektēt viņa cilvēka cieņu. Un tas, no otras puses, ir valsts un arī sabiedrības uzdevums dot šo aizsardzību, respektēt vājāko katru atsevišķo personību ar viņa īpatnībām, savdabību, unikalitāti. Ja mēs raugāmies uz Satversmi, Satversme darbojas, un tā arī ir tā būtiskā ziņa, jo mēs redzam, ka Satversme tiek piemērota tiesās – Satversmes tiesā, administratīvajās tiesās, citās tiesās – un mēs varam redzēt, ka cilvēki nāk uz tiesu, atsaucas uz Satversmi, prasa aizsardzību, un tad, kad tas spriedums dod šo aizsardzību, kāds likums, piemēram, tiek atzīts par neatbilstošu Satversmei, mēs varam redzēt, ka tas strādā. Droši vien neviena konstitūcija nebūs perfekta. Un droši vien arī, ja mēs skatāmies, katram ir kaut kāda vīzija, kā vajadzētu izskatīties ideālajai Satversmei. Bet šeit vēl viena būtiska lieta, ka mēs esam kā sabiedrība kopā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs kaut kāds vairākums, kas spēj vienoties par kaut ko. Un šeit ir tā doma, ka katram kaut kur ir mazliet jāpiekāpjas, jārēķinās, ka varbūt nebūs tā, kā man gribētos, bet visā kopumā vajadzētu būt pareizai virzībai uz priekšu. Un galvenais ir nepazaudēt šo ideju, ka Satversme aizsargā vājāko grūtā brīdī un nebaidīties pašam iestāties, prasīt savu tiesību aizsardzību. Tas ir ļoti svarīgi, ka katrs iedzīvotājs zina, ko Satversme sola un ir gatavs un prasmīgs, zinošs, kā par to iestāties, kā to pieprasīt.