Kā ganiņš ķēniņa meitu izglāba (stāsta Pēteris Liepiņš)

Latviešu tautas pasaku "Kā ganiņš ķēniņa meitu izglāba" 1982. gada 23. novembrī Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Pēteris Liepiņš. Kādam nabaga zemniekam bija dēls, ko visi daudzināja par skaistuli un gudrinieku esam. Visādus labus darbus darījis un arī gotiņas ganījis. Te kādā dienā, ganos iedams, upmalā lielas alas priekšā viņš atrod sēžam brīnumskaistu meiteni. Daiļava stāsta: tā un tā, reiz no tēva pils dārza viņu nolaupījis pats velns, un nu tā spiesta dzīvot apakšzemes valstībā. Protams, ka ganiņš gatavs viņu izglābt! Izrādās - viss nav tik vienkārši: meiču spēs izglābt vien tas, kurš atradīs zelta stabulīti, kas guļ upes dibenā kopš tās dienas, kad velns viņu aizvedis. Nu ganiņam tik viena doma prātā: kā paglābt skaisto daiļavu no velna nagiem un atrast stabulīti? Visi labie gariņi viņam stāv klāt, un kādudien viņš upes smiltī patiesi atrod pazudušo stabulīti... Nostājies pie alas, ganiņš papūš pirmo reizi: viss, šķiet, pamirst, un mežs smagi nopūšas. Papūš otru reizi - viss sastingst. Bet pie trešās reizes mežs atdzīvojas, putni priecīgi čivina, un skaistā ķēniņmeita, laimīgi smaidīdama, sniedz jauneklim gredzenu: sak', ja vien vēlas, viņš var kļūt par viņas izredzēto! Ganiņš no prieka teju valodu zaudē! Arī ķēniņš, pie kura abi dodas, no prieka gluži vai apraudas un dod abiem savu svētību. Ne mazāk pārsteigts par visu ir ganiņa tēvs...