Kā tālāk strādās sabiedriskā medija uzraugs?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb SEPLP jau kādu laiku strādā nepilnā sastāvā. Saeima noraidījusi jau divas kandidatūras, ko virzījusi Nevalstisko organizāciju un valdības sadarbības memoranda padome. Tā ir vienīgā institūcija, kas kandidātus amatam izvēlējās konkursa kārtībā. Tomēr jau divreiz Saeimas vairākuma viedoklis atšķīrās no konkursa komisijas viedokļa. Kā tālāk strādās SEPLP? Vai sabiedriskā medija uzraugošajai institūcijai jāmainās? Vai tā kļūst politizēta? To skaidrojam Mediju anatomijā. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi izveidoja, lai sabiedriskajam medijam būtu savs uzraugs un kapitāldaļu turētājs. Padomei arī bija jāveic svarīgs uzdevums – visu sabiedrisko mediju apvienošana, kas šobrīd juridiski ir paveikts. Padome arī ir tā, kas apstiprina sabiedriskā medija valdi, arī galveno redaktoru un galu galā sabiedrisko pasūtījumu. Tātad SEPLP ir būtiska loma tajā, kā strādās sabiedriskais medijs. Šobrīd SEPLP padomē strādā divi no trim locekļiem un kamēr Saeimā tika spriests par nevalstisko organizāciju un valdības kopīgo kandidātu, izskanēja domas – varbūt nemaz nevajag kādu trešo. Vai varbūt padomei jāstrādā uz pusslodzi? Varbūt tādu nemaz nevajag. Kā tad būt tālāk – par to diskutējam raidījumā. Vērtē Saeimas cilvēktiesību komisijas deputāti – komisijas vadītāja Leila Rasima (Progresīvie) un Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība), kā arī Memoranda padomes vadītāja vietnieks Georgs Rubenis.