Kam vajadzētu būt mājsaimniecībā, lai nepārsteigtu vētra, plūdi vai cita krīze?

22. augusta viesuļvētras, kas pārdrāzās pāri Latvijai, nodarītais posts, vēl joprojām rada problēmas krietnai daļai iedzīvotāju. Daļa no problēmām būtu vieglāk risināmas, ja cilvēki būtu laikus sagatavojušies. Kā sagatavoties šādām krīzēm? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas priekšniece Viktorija Gribuste un uzņēmuma "Bugout.eu" dibinātājs un vadītājs, eksperts gatavības un rīcības ārkārtas situācijās jautājumos Jānis Joksts. "sam dzīvojuši salīdzinoši drošos un komfortablos apstākļos. Līdz ar to situācija, kad nav elektrības vai nav sakaru, daudziem ir katastrofa. Cilvēki nemāk dzīvot bez telefona, nezina, kā tas ir, kad nav elektrības - ko tad darīt, kā pagatavot ēst, kā izdzīvot," norāda Viktorija Gribuste. "Varam atcerēties savu bērnību, kad elektrības pārrāvumi bija regulāri, un atcerēties, ko darīja mūsu vecāki un vecvecāki, lai šādas situācijas pārdzīvotu. Ierasts bija, piemēram, daudzdzīvokļu mājās piepildīt vannu ar ūdeni. Kāpēc to darīju? Tikai tāpēc, ka zināja, ka iespējams, nebūs ūdens, un šādā veidā sagatavoja krājumus. Sen aizmirsta, bet ļoti laba metode." Viņa arī aicina nopietni uztvert šūnu apraidē izsūtītos paziņojumus. Sazināmies ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītāju Jāni Abašinu. Ierakstā uzklausām Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jāni Bekeru.