Kāpēc daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši

Raidījumā Pāri mums pašiem mēģinām noskaidrot, kāpēc tik daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši, it kā caur puķēm, izvēloties runāt līdzībās, pie tam arī tādās, kuru saturs sākotnēji pat nav līdz galam izprotams. Svētajos Rakstos ir daudz interesantu līdzību, daudz dziļi apslēpta satura, kuram tā uzreiz nemaz nav iespējams tikt klāt. Pie tam runa nav tikai par populārajiem stāstiem, ko Jēzus stāstīja cilvēkiem, par sējēju, par sēklu, par vīna dārzu, par gudrām un negudrām jaunavām, par viņu eļļas lukturiem un vēl daudzas citas brīnišķīgas līdzības. Bet pievērsīsimies līdzībām par Debesu valstību, par ko Jēzus ir daudz runājis apslēptā formā. Gribas sacīt: Bet Viņš taču ir no šīs Valstības nācis? Tas nozīmē, ka Viņš cilvēkiem varēja pastāstīt brīnumainas lietas, kā tur izskatās. Viņš varēja radīt vēlēšanos tur nokļūt, pēc tās ilgoties kā pēc vislielākās laimes. Tomēr Jēzus izvēlas runāt diezgan noslēpumainās līdzībās. Runā par pērli, par dārgu mantu. Kāpēc tā? Stāsta Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs.