Kāpēc zvērēniem ir astes? (stāsta Harijs Misiņš)

Ilgas Sirmeles pasaku "Kāpēc zvērēniem ir astes?" 1964. gada 25. martā Latvijas Radio studijā ieskaņojis latviešu aktieris, režisors un dziedātājs Harijs Misiņš (1917-1984). Atlido muša pie cilvēka un saka: "Tu esi saimnieks pār visiem zvēriem, tu visu spēj: izdari tā, lai arī man būtu aste!" "Kāpēc tev vajadzīga aste?!" - jautā cilvēks. "Tāpat kā visiem zvēriem - skaistumam," atbild muša. "Labi, muša. Aizlido uz mežu, aizlido uz upmalu, un, ja kaut kur gadīsies sastapt zvēru, putnu vai rāpuli, kam aste piekārta vienīgi skaistumam, vari to ņemt sev. Es atļauju," saka cilvēks.  Muša dara tā, kā cilvēks saka, taču neviens mušai negrib dot savu asti! Gliemim, piemēram, astes nemaz nav, zivij tā nepieciešama, lai stūrētu vajadzīgajā virzienā, bet vēzim aste teicami noder airu vietā - lai pārvietotos, kur vien tīk! Arī mežā mušai pagalam neveicas: dzenim aste vajadzīga simt un vienā darīšanā - lai kaltu, aste ir nenovērtējams atbalsts! Arī stirnai ir glīta astīte, bet viņai tā nepieciešama, lai kritiskā brīdī pamātu bērniem - nu, tieši kā ar lakatiņu! Kupla, ruda un ak, cik skaista aste ir viltnicei lapsai: bet arī viņai tā vajadzīga, lai maldinātu suņu uzbrukuma brīdī. Nu, nav nevienas liekas astes ne mežā, ne upmalā. Arī gotiņai ganībās nē...