Kas nogāja greizi medijiem, atspoguļojot 1998.gada 3. marta piketu. Vērtē Sergejs Kruks

Mediju anatomija pēta, kas nogāja greizi medijiem, atspoguļojot 1998.gada 3. marta piketu. Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks savulaik par piketa sižetiem rakstīja, ka tie bija nevis realitātes atspoguļojums, bet sarežģīts producēšanas procesa rezultāts. 1998. gads bija nozīmīgs laiks Latvijas integrācijai NATO un Eiropas Savienībā. Tas ir laiks, kad Latvija ir paudusi savu gribu iestāties abās organizācijās, bet ir daudz neskaidrību, kad tas varētu notikt - igauņiem un lietuviešiem tobrīd veicās labāk. 1998. gada 3.martā notiek pašvaldības neatļauts pikets, kuru atspoguļo Latvijas un Krievijas mediji. Šis, it kā spontānais notikums kļuva par sākumu plašai Latvijas nomelnošanas kampaņai par cilvēktiesību neievērošanu. Raidījumā Mediju anatomija atceramies tās dienas notikumus, kā tos atspoguļoja mediji un kādas tam bija sekas. Pie Rīgas Domes ēkas, kas tolaik atradās Valdemāra ielā, 1998. gada 3 martā piketā pret komunālo maksājumu cenām, sanāca ap tūkstotis protestētāju. Pikets nebija sankcionēts un to rīkoja promaskaviskais laikraksts "Panorama Latvii." Rīgas dome to uzskatīja par nelikumīgu. Ziņas vēsta, ka agresīvi noskaņots pūlis bloķēja satiksmi Valdemāra ielā. Lai atjaunotu kārtību, iejaucās policija. "Mums šīs pasākums bija pilnīgi negaidīts un es tur nokļuvu pavisam negaidīti. Mobilais jau laikam kaut kāds bija. Viens no kolēģiem zvanīja un teica, ka pie Rīgas domes kaut kas notiek," tā Latvijas Radio raidījumā “Laikmeta krustpunktā”  25 gadus vecos notikumus atceras bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, kuram politiķi vēlāk pārmeta policijas rīcību piketa laikā. Likumsargi aicināja ievērot kārtību, bet saskārušies ar nepaklausību, policisti, sastājušies ķēdē, ar spēku sāka virzīt pūli atpakaļ uz ietvi, izmantoja arī stekus.  Pikets vai provokācija? Šo jautājumu jau tolaik uzdeva preses virsraksti. Pensionāru protests izvērtās starpvalstu attiecību saasinājumā ar Krieviju. LTV nofilmēti kadri, kuros redzams, kā policisti ar spēku vēršas pret gados veciem cilvēkiem, tika parādīti Krievijas televīzijas ziņu izlaidumos, sekoja asa Maskavas amatpersonu reakcija, pikets pie Latvijas vēstniecības, aicinājumi boikotēt Latvijas preces. Sākas pastiprināta mediju uzmanība 16.marta piemiņas pasākumiem un vēl daudzi citi notikumi. RSU profesors Sergejs Kruks savulaik pētija 1998.gada pensionāru piketa atspoguļojumu medijos.  "Žurnālisti ir pieraduši strādāt ar LETAS dienas kārtību, bet ja notiek kaut kas spontāns un negaidīts, tad žurnālisti nav gatavi mainīt savus plānus. Cik es zinu, tad notikuma laikā garām brauca LTV operators, viņam kamera bija līdzi, viņš spontāni noreaģēja un notiekošo nofilmēja no dažādiem rakursiem. Tas bija apmēram 30 minūšu ieraksts. Un tad jau tālāk mediji analizē pašu notikumu, nevis kāpēc tas notika. Pārāk daudz uzmanības tika veltīts piketam, ka tas nav sankcionēts un protestētāji nobloķējuši ceļu, un maz uzmanībasprotestētāju problēmai," analizē Sergejs Kruks. Latvijas Radio nolēma atrast šī, vēsturiski nozīmīgā, mediju notikuma aculieciniekus, kolēģus, kuri bija klāt un to redzēja paši savām acīm. Vispirms zvanām Ritai Paulai, kura izmantoja operatora safilmēto materiālu, veidojot sižetu "Panorāmai". Latvijas Televīzijas arhīvā sižetu par piketu var atrast, bet tā aprakstā operatora vārds nav saglabāts. Ar televīzijas kolēģu palīdzību meklēju, kurš tas varētu būt. 25 gadus vecā notikuma aculieciniekus raidījuma tapšanas laikā tā arī neizdodas atrast.  Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks savulaik par 1998. gada 3.marta piketa sižetiem rakstīja, ka tie bija nevis realitātes atspoguļojums, bet sarežģīts producēšanas procesa rezultāts un par to izvaicāju mediju ekspertu.