Klasisks stāsts un topošā klasika: “Spēlmaņa sirds” un Kannu kinofestivāla programma

Jaunākās Kur kritiķiem nav vietas epizodes fokusā ir retrodrāma “Spēlmaņa sirds”, kurā satiekas dzīves dūžus gaidošas sirdis 50. gadu Amerikā, un 78. Kannu kinofestivāla programmas apvāršņi, kuros nonākuši Vess Andersons, Linna Remzija, Žilija Dikurno, Ričards Linklaters un citi autori. Festivāls norisinās no 13. līdz 24. maijam, aktrises Žiljetas Binošas vadītajai žūrijas, izvēloties vienu kinodarbu, kas iemīs pēdas kino vēsturē un saņems “Zelta palmas zaru”. Pieredzējušā amerikāņu režisora Daniela Minahana melodrāma “Spēlmaņa sirds” pirmizrādi atzīmējusi pērnajā Toronto festivālā, un kopš pirmā seansa piedzīvojusi neviennozīmīgu attieksmi attiecībā uz kvīru attiecību līniju "slēpšanu" filmas publicitātē. Veidojot estētiskas un tematiskas paralēles ar Toda Heinsa lielisko drāmu “Kerola” (2015), Minahana darbs ieved 50. gadu sākumā. Konservatīvā vidē dzimst sapņojumi par nākotni – Muriela (Deizija Edgara Džounsa) ar vīru Lī (Vils Poulters) kaldina kopdzīvi, bet to aprauj nepieradinātā Lī brāļa Džūliusa (Džeikobs Elordi) ierašanās. Starp Murielu un Džūliusu acumirklī izšaujas zibens – abus aizrauj azartspēles, krāpšanās un alkas pēc mīlestības, kādu to viņi vēl tikai atklās. Savukārt Kannu kinofestivāls, kurā pērn savu spožo startu uzsāka Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume”, ieguvis jauneklīgākas aprises. Galvenajā konkursā jaušams krietni vairāk jaunāko un vidējo paaudžu kino veidotāju vārdu, savukārt konkursā “Īpašais skatiens” gaidāmas intriģējošas debijas – pirmizrādi piedzīvos Kristenas Stjuartes debijas pilnmetrāža “Ūdens hronoloģija”, kas daļēji uzņemta Latvijā. Tāpat skaidrojam Kannu nozīmi ģeopolitisko procesu kontekstā, un ko vēl gaidīt no prestižās kino vārdu kalves.