Krustpunktā: Komercmediji turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā?

Pēc Latvijas Radio 4 slēgšanas no apraides pazudis viens kanāls krievu valodā, bet visdažādākie komercmediji tāpat turpina vēstīt krieviski. Kāda situācija ir šajā mediju sektorā, diskutējam Krustpunktā. Analizē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, kultūras ministres padomnieks mediju politikas jautājumos Kārlis Dagilis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas deputāts Nauris Puntulis, portāla "Delfi" galvenais redaktors Filips Lastovskis un TV3 valdes priekšsēdētāja Ginta Salmane. Pamazām krievu valodai radiostacijās ir jāizzūd, tā, izvēršoties karam Ukrainā, savulaik Krustpunktā sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Tobrīd pamatā gan visas emocijas virmoja ap Latvijas Radio 4, kas bija finansētas no sabiedrības līdzekļiem. Bet kā zināms, Latvijā nav tikai viena radiostacija, kurā skan krievu valoda, un grozot radio pogu, ja tā var sacīt, reizēm šķiet, ka satura krievu valodā ir tiešām daudz. Kopš gadu mijas Latvijas Radio 4 vairs neskan, daļēji saturs ir pārcēlies uz interneta vidi. Privātās stacijas turpina strādāt. Un nevar saprast, kāda ir valsts politika Latvijas medijos valodas ziņā? Vai tiešām vajadzētu likvidēt vienīgo sabiedriskā medija raidstaciju krievu valodā, lai visi būtu apmierināti un viss būtu kārtībā. Vai vispār ir kāds mērķis, skaidra politiskā vīzija par krievu valodu medijos vai arī katrs dara, kā māk un kā grib?