Krustpunktā: Svešā īpašumā viegli deklarēties, bet grūti dabūt nelūgto viesi laukā

Gadījumi, kad kādā īpašumā bez tā īpašnieka piekrišanas ir kāds deklarējis savu dzīvesvietu, nav retums. Bet cik viegli ir deklarēties svešā īpašumā, tik grūti ir dabūt nelūgto viesi no tā laukā. Krustpunktā diskutējam, vai šī brīža iedzīvotāju deklarēšanās sistēma ir jēgpilna un atbilst visu iedzīvotāju interesēm? Analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāte Inga Bērziņa, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Māris Kučinskis un zvērināts advokāts Olavs Cers. Uzklausām rīdzinieci Santu Zaķi, kuras ģimene ir saskārusies ar situāciju, ka dzīvoklī kāds ir piereģistrējies. Ir jau pierasts, ka visās iestādēs, kurās vajag sniegt tā saucamos personas datus, aizpildot veidlapu, ir divas ierastās ailītes - deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta. Neviens nešaubās, ka tās var un ļoti bieži arī atšķiras. No vienas puses, kāpēc ne? No otras - kāpēc šāda situācija izveidojusies, vai tā tam ir jābūt? Cilvēki arī regulāri sūdzas, ka viņu īpašumos uzradušies negaidīti virtuālie iemītnieki. Šādu sūdzību gadā esot ap 400. Bet ir skaidrs, ka vairumā gadījumu neviens pret šādu fiktīvu dzīvesvietas reģistrāciju neiebilst, jo tam ir savi iemesli. Pagājušajā nedēļā Saeima lūkoja sistēmu mazliet sakārtot. Vai tiešām ir izdarīts viss labākais iespējamais?