Latvijas iedzīvotāju parādi par kredītiem un līzingiem ir 1,7 miljardi eiro

1,7 miljardi – tik lieli bija Latvijas iedzīvotāju parādi 2024. gadā. Parāds ir laikā nenokārtots maksājums, kas tiek kavēts vairāk nekā trīs mēnešus. 90% no kopējā parādu portfeļa sastāda komercbanku un nebanku kreditētāji, tai skaitā līzinga uzņēmumi, bet atlikušajos 10% ietilpst parādi par elektroniskajiem sakariem, nekustamā īpašuma uzturēšanu, slimnīcu, autostāvvietu un citi pakalpojumi. Parādu summas atšķiras – no dažiem simtiem līdz pat 100 000 eiro par hipotekāro kredītu. Laba ziņa - salīdzinot ar gadu iepriekš, 2024. gadā kredītiestāžu parādu kopsumma samazinājusies par 89 % un tas liecina, ka bankas aktīvāk darbojas parādu atgūšanā. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis stāsta, ka parādu portfelis Latvijā pamazām palielinās – no 120 līdz 150 miljoniem eiro gadā. 2024. gadā Latvijā darbojās 18 ārpustiesas parādu piedzinēji, kam licences izsniedz PTAC. Lai gan patērētāju parādu portfeļa kopsumma Latvijā 2024. gadā palielinājās par 6,16 %, Kredītinformācijas biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis vērtē, ka, parādu joma ir stabila. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Zaiga Liepiņa uzsver, ka būtiskākais, kas jādara parādniekam, saprotot, ka nevar nokārtot saistības – neizvairīties no savām finanšu problēmām un runāt ar kredīta devējiem vai pakalpojuma sniedzējiem. Parādniekiem valsts arī piedāvās apgūt finanšu pratību. Šobrīd tiek veiktas arī izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kurā būs noteikta arī stingrāka iedzīvotāju maksātspējas vērtēšana. Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada sākumā.