Latvijas Radio nedzirdamie cilvēki, bez kuriem šis organisms nespētu darboties

Radio ir ne tikai tie, kas runā pie mikrofona vai veido ierakstus. Ir vesela plejāde neredzamo vai pareizāk sakot, nedzirdamo cilvēku, bez kuriem šis organisms jeb Latvijas Radio nespētu darboties. Šoreiz no šo darbinieku klāsta saruna ar vecāko datortīkla administratoru Normundu Putniņu, kurš atceras, kā radiomājā tika ieviesti pirmie datori, bibliotekāre Sarma Indzere rāda senākās grāmatas un unikālus rakstus, bet Autotransporta daļas vadītājs Normunds Taube stāsta par radio šoferu ekskluzīvajām tiesībām, vadājot žurnālistus.  Sākot no padomju laika bobikiem, kam durvis lāgā neturējās ciet, līdz mikroautubusiem RAF, kuru riteņi ziemā tika apjozti ar tādu pretslīdes līdzekli kā ķēdes, līdz folksvāgeniem, volvo un škodām – ar šādām mašīnām žurnālisti dodas komandējumos, tiek vadāta radio vadība, tiek pārvadātas radiomājai nepieciešamās saimniecības lietas un pie stūres šiem automobiļiem šobrīd ir Ēriks Baranovs, Andis Boriss Palejs, Guntis Stankevičs, Ainārs Bašķis, Kārlis Ertmanis un Uldis Rubenis. Jau vairāk nekā 20 gadus šo mobilo brigādi vada Normunds Taube.  Viņš radio nonāca 90. gadu sākumā un pirmā Normunda darba automašīna bija Volga. Saruna ar Normundu tiek ierakstīta  pa ceļam kārtēja komandējumā pa Latviju. Tikai pēc šī ieraksta atceramies vēl kādu ekskluzivitāti, ka savulaik veidojot raidījumus par dzīvniekiem, devos ar ornitologu meža biezoknī lūkot melnā stārķa ligzdu un kopā ar mums, garām beigtai mežacūkai, par kuras atrašanās vietu karstā vasaras dienā vēstīja spēcīgs aromāts, nāca arī Normunds. Gan viņam, gan pārējiem radio šoferiem nākas stundām ilgi gaidīt uz mums žurnālistiem, kuri veic savu darbu gan mežā, gan laukos, gan pilīs, gan būdiņās. Un arī  punktualitāte ir svarīga šajā darbā, to vislabāk izjūt, vadājot  Ziņu dienesta darbiniekus. Turpinām iepazīt Radio neredzamo armiju, kura, kā Normunds Taube teica, „sastāv no zobratiem, lai tas viss lielais mehānisms grieztos”. Ieskats Tehniskajā daļā, vietā, kur stiepjas vadu kilometri, 24 stundas diennaktī dūc datori, vietā, kur tiek izsniegti skaņu ierakstu aparāti un kur gadiem ilgi ar pašerpu humoru un  brīžiem  nīgri purpinot par žurnālistu nespēju apieties ar mikrofoniem un aparatūru, šo telpu pārraudzīja Vecākais datortīkla administrators Normunds Putniņš. Radio viņš gan ienāca pagājušā gadsimta 80. gadu sākumā, kad vārdu dators te neviens ne zināja, ne lietoja. Toreiz Normunds bija skaņu ierakstu aparatūras mehāniķis. Pēc  ieskata radio  autovadītāju un datortehniķu darbā dodamies uz bibliotēku - palielu telpu cokolstāvā bez logiem, kur, veidojot radio vēstures raidījumus, esmu regulāra viešņa, jo zinu, ka bibliotekāre Sarma Indzere vienmēr sameklēs vecās radioprogrammas par attiecīgo laika posmu. Šoreiz dodos pie viņas, lai kopā pašķirstītu te rodamo literatūru.