Liegums apmeklēt skolu vardarbīgas uzvedības dēļ: kas ar bērnu notiek šo 30 dienu laikā

Par spīti dažādu nevalstisko organizāciju iebildumiem, izglītības iestāžu vadītājiem šobrīd dotas pilnvaras no mācībām uz laiku atstādināt skolēnus, kas uzvedušies vardarbīgi. Kas ar bērnu notiek 30 dienu laikā, kamēr viņš neapmeklē skolu? Kas šajā laikā jāpaveic vecākiem un kas speciālistiem? Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece iekļaujošas izglītības jautājumos Olga Ozola, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs, centra drošai bērnībai "Dardedze" valdes locekle Laila Balode, Latvijas Autisma apvienības vadītāja, platformas "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa un Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību uzraudzības dienesta Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Vita Volonte. Turpinām septembrī iesākto tematu par iekļaujošo izglītību skolēniem ar "izaicinošu" uzvedību. Šogad ir tapis "Informatīvais ziņojums par emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanu un nepieļaušanu izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbību". Tas, no vienas puses, varētu būt risinājums situācijām, kad pedagogiem jāsaskaras ar vardarbīgiem audzēkņiem. No otras puses, šāds piedāvājums izpelnījies arī kritiku, ka skolēna atstādināšana no mācību iestādes uz laiku neko nerisinātu, tieši pretēji - vardarbību tikai vairotu. Jau 2022. gadā nevalstiskās organizācijas parakstījušas atklātu vēstuli, iebilstot Izglītības likuma grozījumiem, kas ļautu no skolas uz laiku izslēgt tā sauktos "sarežģītos" bērnus. Ko iesākt šādās sarežģītās situācijās? Vai visus skolēnus varam iekļaut izglītības sistēmā? Kā nepārprast skolēna uzvedību un neatstādināt viņu no skolas tikai tāpēc, ka pedagogam skolēna rīcība šķitusi mazliet dīvaina? Un kā pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem justies pasargātiem, ja klasē tomēr kādam ir agresīva uzvedība?