Ģimenes studija

Centralizētais eksāmens dabaszinībās 9. klasē, iespēja labot pārbaudes darbus un atestāta iegūšana pamatskolā, pamatojoties uz gada vērtējumiem, nevis eksāmenu rezultātiem – par šīm Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām šobrīd notiek plašas diskusijas. Kopā ar nozares pārstāvjiem un vecākiem vērtējam – vai izglītības sistēma kļūst skolēnu nākotnei draudzīgāka vai, tieši pretēji, mazinām prasības? Tāpat meklējam atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar 9. klašu skolēniem, kuriem līdz šim nav izdevies nokārtot eksāmenus, un cik pieejama ir izlīdzinošā gada programma arodskolās? Studijā Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins un Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile. Uzklausām mammas pieredzi par bērna nenokārtotu centralizēto eksāmenu un tālāko ceļu.

Ja pašreizējie vecāki un vecvecāki savā bērnībā lasīja "Brīnumzemes" sērijas pasakas, arī par Vinniju Pūku, Runci zābakos, Pepiju Garzeķi, Smaragda pilsētas burvi un Sīpoliņa piedzīvojumiem un citas grāmatas, tad literatūras piedāvājums šībrīža mazajiem lasītājiem ir gan plašāks, gan arī daudzveidīgāks. Tas nepārtraukti tiek papildināts gan ar aizvien jauniem ārzemju autoru grāmatu tulkojumiem, gan pašmāju autoru darbiem. Pēdējos gados arvien biežāk diskusijas izraisa bērnu grāmatu saturs – tajās parādās tēmas, kas agrāk bērnu literatūrā bija reti sastopamas vai vispār netika aplūkotas. Daļa uzskata, ka bērnu literatūrai jāpalīdz runāt par sarežģītiem dzīves jautājumiem, citi bažījas, ka atsevišķas tēmas bērniem nav piemērotas. Ģimenes studijā diskutē portāla "LSM.lv" literatūras apskatniece, bibliotekāre, bērnu literatūras entuziaste Aija Bremšmite, bērnu un jauniešu literatūras pētniece, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Ilze Stikāne, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece un vadītāja Alīse Nīgale, apgāda "Zvaigzne ABC" līdzīpašiece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un klīniskā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Situācijas, kad bērns atsakās no kāda pārtikas produkta vai produktu grupas, piemēram, gaļas. Kā vecākiem saprast, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad būtu jāsatraucas? Kā nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiengalda? Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vidēji katra trešā ģimene rūpējas par izvēlīgu ēdāju, kura uzturu varētu vērtēt kā nepilnvērtīgu vai pat neveselīgu. Arī Latvijas ģimenēs ar maziem bērniem visvairāk veselīgu ēšanu apgrūtina tieši bērna izvēlīgums. Ko tas īsti nozīmē - izvēlīgs ēdājs, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad tiešām būtu jāsatraucas? Kā, neskatoties uz bērnu nevēlēšanos ēst to vai citu produktu, tomēr nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiena galda? Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Kā pāri mūsdienās izvēlas svinēt savu mīlestību un spert soli pretī laulībai? Raidījumā uzklausām trīs pāru pieredzes stāstus un kopā ar Ģimenes studijas viesiem runājam par kāzu tradīcijām, baznīcas laulības nozīmi un gatavošanos vienam no svarīgākajiem dzīves lēmumiem. Sarunājas aktieris un kāzu vadītājs Gints Andžāns, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests un bīskaps Andris Kravalis, kāzu vadītāja Antra Skutele. Par savu laulību dienu stāsta Skārleta Baiba Siliņa, Aiga Zalva un Estere Raiskuma.

Zane Balode ir jauna, enerģiska sieviete ar ļoti pozitīvu personības starojumu. Jau desmit gadu garumā ģenētiska saslimšana viņai pamazām pavājina redzi, tomēr Zane teic – "tas liek vairāk novērtēt, cik daudz es varu, priecāties par katru dienu šeit un tagad". Ar vīru Gunti  iepazinušies medicīnas studijās, tagad kopā audzina divas meitas, drīzumā gaidāms arī ģimenes pieaugums. Viņi ir lieli dabas mīļotāji, arī aktīvi ceļotāji un savulaik vēl divatā ar autostopiem devušies no Latvijas uz Indonēziju. Zane un Guntis atzīst, ka ne vienmēr bijuši tik harmoniski, kā šobrīd, arī veselības problēmas sagādājušas un turpina sagādāt grūtus brīžus, tomēr viņiem izdodas vienam otru līdzsvarot, lai varētu abpusēji teikt – tu mani dari par labāku cilvēku.

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. To paredz grozījumi Izglītības likumā. Kā skolām pagājušajā mācību gadā izdevies atturēt skolēnus no telefona lietošanas izglītības iestādēs, vai tas ļāvis viņiem vairāk koncentrēties mācību darbam un intensīvāk komunicēt savā starpā starpbrīžu laikā, vai bijuši arī kādi izaicinājumi un kādi ieteikumi vecākiem? Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas gaitas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt. Varbūt pirmklasnieku vecākiem jādomā par viedpulksteņa iegādi? Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

"Mammu, kāpēc es izskatos citādāk?" Kā ar mazu bērnu runāt par redzamām izskata atšķirībām un palīdzēt viņam augt ar pārliecinātam par sevi. Un kā vispār ar mazu bērnu runāt par to, kāpēc citi cilvēki izskatās vai dara kaut ko citādāk? Ģimenes studijā analizē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, pirmsskolas izglītības iestādes "Creakids" skolotāja Alda Rusina un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.  

Katru vasaru pie ūdens notiek nelaimes, kuras bieži vien varēja novērst. Ģimenes studijā runājam par bērnu drošību pie ūdens un pieaugušo atbildību, kas ir izšķiroša, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju. Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Jūrmalas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pasākumu nodaļas vecākā inspektore Santa Ragovska. Raidījumā uzklausām arī kādas mammas stāstu par piedzīvoto, kad viņas bērns pludmalē nonāca bīstamā situācijā. Arī šovasar vairāki bērni un jaunieši zaudējuši dzīvību noslīkstot. Un, ja drošības speciālisti nepagurdami atgādina, ka īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās, vienatnē un arī diennakts tumšajā laikā, tad bērnu drošība pie un uz ūdens ir tikai un vienīgi pieaugušo atbildība. Ja bērns ir noslīcis, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu, vai arī, ja bērna dzīvība vai veselība pie ūdens bijusi apdraudēta, bet smagas sekas nav iestājušās, iespējama administratīvā atbildība. Tāpēc atgādinām, kāda ir bērnu droša uzturēšanās pie ūdens un ūdenī.

Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus? Analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bite, Bērnu aizsardzības centra Projekta atbalsta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, kā arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone. Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sibillas Šlēgelmilhas un Kristapa Pipara. Viņi ir gadu un trīs mēnešus vecā dēla Renāra Pērkona vecāki. Un tieši dēla ierašanās mainījusi viņu dzīvi. Sibilla saka – par 180 grādiem. Ja pirms pāris gadiem Sibilla sociālajos tīklos veidoja saturu galvenokārt par dažādiem ceļojumiem un aktīvu dzīvesveidu, tad tagad saviem gandrīz 15000 "Instagram" konta sekotājiem stāsta, kā ir dzīvot laukos "trusikos un gumijniekos" un kā ir būt par jaunu mammu dēlam. Arī Kristaps uzskata, ka tēva loma mainījusi viņa ikdienu. Sākumā šķita, ka sarunas par darbu dēla klātbūtnē neiederas, bet tagad viņš bauda mirkļus, kad abi kopā ar Renāru var darboties, – skrūvēt, sakopt un darīt citus lauku darbus, kuri ir neizbēgami, dzīvojot privātmājā laukos. Un jā, viņi tajā dzīvo četratā – arī Austrālijas aitu suns Mumins.

Vai dzelzs deficīts un anēmija ir viens un tas pats un vai tas skar tikai sievietes dažādos vecumos? Un kā bērnus, pusaudžus un grūtnieces ietekmē dzelzs trūkums, un kā to efektīvi ārstēt? Ģimenes studijā sarunājas ģimenes ārsts Gints Martinsons, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Zane Krīgere un uztura specialiste Guna Rijkure. Ierakstā uzklausām Lauras pieredzes stāstu.

Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.

Kad ir labākais vecums, lai laistu pasaulē bērnu: ko par to saka speciālisti un kā atšķiras dažādas personiskās pieredzes? Nav noslēpums, ka, tāpat kā visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā sievietes par mātēm izvēlas un un kļūst gadu no gada aizvien vēlāk. Vienlaikus demogrāfiski mēs esam krīzē, un nekas neliecina, ka gaidāma strauja situācijas uzlabošanās. Vai šai kontekstā var runāt par tādu piemērotāko brīdi medicīniski, sociāli, psiholoģiski un emocionāli, kad sievietes un arī vīrieša dzīvē ienāk pēcnācējs? Ierakstā uzklausām četru bērnu mammas pieredzes stāstu. Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību namā Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, reproduktoloģe, Rīgas Stradiņu universitātes docētāja Natālija Bērza, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un klīniskā psiholoģe Ilze Kļava.

Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās? Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās? Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Pirms piecpadsmit gadiem latviešu puisis Elvis un amerikāņu meitene Reičela iepazinās, strādājot kristīgo nometņu organizēšanā Ērgļos. Tagad viņi ir precējušies, audzina divus bērnus, desmit gadus aizvadījuši Reičelas dzimtajā Arizonā ASV, bet nu jau piekto gadu atkal dzīvo Latvijā, turpat Ērgļos. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi kavējas atmiņās par to, kā satikās, kā pieņēma lēmumu aizbraukt no Latvijas un atkal atgriezties un kāpēc viņu bērni ir dzimuši un šobrīd aug tieši šeit.

Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu? Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi. Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa. Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu. To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt?

Kā psihologs var palīdzēt bērnudārzniekam? Vai pie bērnu psihologa nonāk tikai bērni ar diagnozēm un traucējumiem? Kā saprast, vai manam bērnam noderētu psihologa palīdzība? Par šo tematu studijā runāsim ar psihiatri Martu Gēbeli, klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas lektori Kristiānu Kalniņu, uzklausām arī klīniskā psihologa Mika Valtera sacīto, kā arī Inas Solas un Elīzas Legzdiņas pieredzes stāstus.  

Bērns skatās acīs un melo, lai, piemēram, noslēptu telefonu, neizpildītu mājasdarbu, samelotu par pulciņu apmeklējumu vai izvairītos no nepatīkamām sekām. Raidījumā skaidrojam, kāpēc bērni melo, kā uz to reaģēt un kā veidot attiecības, kurās bērns jūtas pietiekami droši, lai teiktu patiesību.  Ģimenes studijā sarunājas kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Gunita Kleinberga, Uzvediba.lv vadītāja, pedagoģe Līga Bērziņa un Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe, trīs bērnu mamma Elīna Strazdiņa.

Sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem strauji palielinās brīvā laika apjoms, ko nereti aizpilda viedierīces. Daudzās OECD valstīs vismaz puse 15 gadus vecu jauniešu pavada 30 vai vairāk stundu nedēļā, izmantojot digitālās ierīces. Skaidrojam, kā piedāvāt bērniem veselīgas un radošas alternatīvas ekrānlaikam, kā veidot sabalansētus digitālos ieradumus un kā panākt, lai sarunas par telefonu lietošanu ģimenē nepārvērstos par konfliktu. Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja un bērnu psihiatre Karīna Beinerte, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore Zane Gulbe, četru bērnu tēvs un deju skolas vadītājs Edmunds Veizāns un jaunietis Alberts Eniņš.  

Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās. Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā.

Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās. Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā.

Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos. Ģimenes studijā sarunājas narkologs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis, kuram ir pieredze darbā Minesotas programmā, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ilze Maksima, kā arī par savu personīgo pieredzi stāsta Mārcis un arī Anita Zaķe.

Jeļena Jekimova un viņas meita Elza abas ir aizrautīgas tradicionālās kultūras kopējas, abas dzied un spēlē katra savu (Elza pat vairākus) mūzikas instrumentus. Viņu otra lielā ģimene ir ģimeņu folkloras kopa "Garataka". Lai arī nu jau lielāko daļu mūža nodzīvojusi Rīgā, Ļena ar lepnumu saka – es esmu no Pušas. Puša, izrādās, ir pavisam mazs pagastiņš Rēzeknes novadā un viņām abām ar Elzu šķiet, ka tā ir labākā vieta pasaulē. Un Jāņi, kā abas atzīst, ir viņu mīļākie gadskārtu svētki.

Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki. 

Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus. Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē? Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.  

Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā. Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko.

Aizvien vairāk bērnu ikdienu pavada pilsētvidē un pie ekrāniem, bet īsta, brīva būšana dabā daudziem kļūst par retumu. Ko bērnam dod iešana mežā un dzīvs kontakts ar dabu? Vai bailes no visa dzīvā ir normālas, un kā bērnu jēgpilni iepazīstināt ar apkārtējo pasauli? Ģimenes studijā runājam par bērnu attiecībām ar dabu, par pilsētas un lauku pieredzes atšķirībām un to, kā daba ietekmē bērna veselību, attīstību un pašsajūtu. Par to, kā bērni dabu iepazīst praksē, stāsta dabas gids un bērnu ekskursiju vadītājs Mārcis Feldbergs, kurš vada bērnu ekskursijas dabā. Par dabas nozīmi bērna emocionālajā attīstībā un labsajūtā runājam ar sertificētu klīnisko psiholoģi un meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte dalās pieredzē, kā pilsētvidē bērnus regulāri iepazīstina ar dabu jau pirmsskolas vecumā. Četru dēlu mamma Māra Kūriņa ar ģimeni no laukiem pārcēlusies dzīvot tuvāk pilsētai. Viņa dalās pārdomās par to, kā atšķiras bērnu ikdiena un iespējas sastapt dabu laukos un piepilsētā. Vai tuvums dabai ir atkarīgs no dzīvesvietas, vai tomēr vairāk no ģimenes paradumiem un izvēlēm? Savukārt kopā ar ornitologu, rakstnieku un grāmatas "Es meklēju Teodoru" autoru Viesturu Ķeru domājam par to, kā bērnos veidot zinātkāri un drosmi iepazīt dzīvo pasauli. -- Par to, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie arvien vairāk baidās doties dabā, saruna raidījuma Zināmais nezināmajā.  

Runāt par seksu pēc dzemdībām mēdz būt neērti, tomēr jaunajiem vecākiem tā ir ļoti aktuāla tēma. Raidījumā atklāti runājam par sievietes fizioloģiskajām pārmaiņām pēcdzemdību periodā un to, kā tās ietekmē intīmo dzīvi. Kā partnerim labāk saprast notiekošo un sniegt atbalstu? Atbildes meklējam kopā ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Lauru Rāceni, sertificētu vecmāti, sertificētu ambulatoro ārsta palīgu Agnesi Dejus, sertificētu fizioterapeiti ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā Sandru Mušu, kā arī ar mammu, sertificētu treneri un diplomētu fizioterapeiti Lāsmu Bērziņu un viņas vīru Rūdolfu Andersonu. Ierakstā uzklausām partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperti Kristīni Balodi.

Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā. Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī  tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis.

Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.   "Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina. Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna. Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē. 

Pusaudži, ballītes un alkohols - tā īsi varētu raksturot raidījuma tematu. Vasara ir sākusies un pusaudžu ballītes ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu? Vai var pateikt nē, ja draugi paceļ glāzīti? Vai drīkst pacelt dzirkstoša alkoholiskā dzēriena glāzi jau pusaudža vecumā? Ģimenes studijā vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauniešu psihiskās veselības centra narkoloģe, psihiatre Rita Kuzņecova, brīvprātīgā MOT trenere Kristīne Vilcāne un zinātņu doktore pedagoģijā, sociālā pedagoģe un supervizore Līga Āboltiņa. Pirms sarunas neliels ieskats pētījumā par to, cik daudz jauniešu pagaršo alkoholu, kurā vecumā tas parasti notiek un vai visbiežāk tas notiek ballītēs, kurās pulcējas pusaudži? Sāsta Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. Viņa atklāj, ka tendence visos rādītājos, kas saistīti ar alkoholu, ir ievērojama lietošanas vai riskantas lietošanas samazināšanās. Vienīgi meitenes gan piedzeršanās, riskantas lietošanas pamēģināšanas ziņā ir ar augstākiem rādītājiem. Pamēģinājušas [alkoholu] ir 84% meitenes un 73% zēnu. Vidēji pirmā reizi, kad pamēģina alkoholu ir 13 gadu vecumā, apmēram 40% šajā vecumā pamēģina lietot alkoholu.

Satraukums par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, kas traucēja arī mācību norisi, rimis. Ir sakusies vasara ar vairāk priecīgām dienām, tomēr apdraudējuma situācijas var atkārtoties. Tāpēc Ģimenes studijā skaidrojam, vai katrai ģimenei vajag savu ģimenes rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā - kā katrs ģimenes loceklis reaģēs uz paziņojumiem, kur dosies, kā savstarpēji sazināsies. Un vai šāda plāna esamība ļauj justies drošākiem gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Par drošības jautājumiem ārkārtas situācijās un ģimenes rīcības plānu sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, biedrība "Skalbes" klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova un vēsturnieks, bijušais skautu vadītājs un izdzīvošanas instruktors, militārās medicīnas instruktors Jānis Goldšmits.  

Ģimenes studija ciemojas pie Ivbuļu ģimenes no Daugavpils. Jacinta ir matemātikas skolotāja, viņas vīrs Aldis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Un viņi ir trīs bērnu vecāki. Tāpēc dienas ir tik piepildītas un darba tik daudz, ka reizēm prātā iezogas doma – uzsēsties uz motocikla un divatā aizbraukt līdz okeānam, lai vienkārši baudītu dzīvi. Bet viņiem patīk arī ikdiena, jo tās ir viņu izvēles – darīt darbu, kas prasa daudz, bet ko var darīt no sirds, trīs bērni, kas reizē ir kņada un nepārtrauktas rūpes, bet atnes tik daudz prieka, un dzīve Daugavpilī, kas apvīta ar tik daudz, viņuprāt, nepamatotiem mītiem, bet ir lieliska pilsēta dzīvošanai ģimenei ar bērniem.

Medicīniskā apaugļošana arī Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Tagad valsts apmaksā jau trīs mēģinājumus. Bet kā saprast, ka visas manipulācijas, ko klīnikas piedāvā klientiem, ir patiesi vajadzīgas? Pieredzes stāsti un speciālistu komentāri Ģimenes studijā. Skaidro Reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Marta Slaidiņa un Madara Senkane, kura vada atbalsta grupas sievietēm, kas piedzīvo neauglību, kā arī pēta šo jautājumu arī sava maģistra darba ietvaros.

Dronu apdraudējums traucē eksāmenu norisi pierobežā. Kā tas ietekmē absolventus un viņu turpmākās izglītības iespējas? Un kā pašus skolēnus ietekmēs eksāmenu pārcelšana vai iespējamā atlikšana? Izskan arī viedokļi, ka galapārbaudījumi būtu jāatceļ. Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks, Ludzas pilsētas vidusskolas direktors Gunārs Strods un Dagdas vidusskolas Vecāku padomes vadītāja, 9. klases skolnieka mamma Tatjana Munda.

Ģimenes studija aicina doties viesos pie Apšu ģimenes Rīgā. Rūdolfs un Malgožata ir aktieri, abi strādā Latvijas Leļļu teātrī, dara arī citas radošas lietas gan uz skatuves, gan kinokameru priekšā. Vēl viena svarīga loma viņu dzīvē ir būt septiņgadīgā Teodora vecākiem. Iepazinušies teātra mākslas augstskolā Polijā, kurp Rūdolfs savulaik devies studiju apmaiņas programmā, savu dzīvi jau apmēram astoņus gadus viņi pamatā saista ar Latviju. Malgožata atzīst – ir ļoti pateicīga un priecīga, ka viņai kā ārzemniecei tikusi dota iespēja šeit attīstīt savu profesionālo karjeru.

Noslēdzoties mācību gadam, spriežam par vērtēšanas sistēmu skolās. Vai visi jau pieņēmuši, ka atzīmes nevar labot, vai skolotājiem jaunā vērtēšanas sitēma ļauj objektīvāk novērtēt skolēnu zināšanas un vai vecāki var sekot līdzi un saprast, ko bērns ir vai nav iemācījies, jo atzīmju ir maz. Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars.

Tikko iznākušā Luīzes Pastores un Svena Neilanda komiksa bērniem un jauniešiem "Te tu esi!" iedvesmoti, sarunā Ģimenes studijā cenšamies saprast, ko jūt bērns, uz mūžu zaudējot kādu tuvu cilvēku, un kā pieaugušie var palīdzēt saprast notikušo un sadzīvot ar to. Ģimenes studijā sarunājas rakstniece Luīze Pastore, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls un SOS bērnu ciemata programmas bērniem, kuriem nomiris tuvinieks "Kalniem pāri" klīniskais un veselības psihologs no programmas "Kalniem pāri" Elvis Dudarevs. -- Rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratora Svena Neilanda komikss "Te tu esi!" ir vizuāli spēcīgs un emocionāli daudzslāņains stāsts par sērām un attiecībām ģimenē. Tas runā par zaudējumu, bet arī par to, kā mēs mācāmies ar to sadzīvot, atpazīstot savas sajūtas, rodot mierinājumu un turoties pie atmiņām, ko veidojusi mīlestība.  Aizstājot cilvēkus ar suņu ģimenes tēliem, autori pārvērš stāstu jutīgā un vizuāli izteiksmīgā naratīvā. Grāmata seko ģimenei, kas piedzīvo vecākā brāļa nāvi, skatot to no jaunākā bērna perspektīvas. Siltās un izteiksmīgās ilustrācijas atklāj bērna iekšējo pasauli, pilnu rotaļīguma un drosmes, bet arī klusu, neizteiktu emociju. Tas ir stāsts par zaudējumu, atmiņām un to, kā pasaule mainās, bet tomēr nezaudē savas krāsas.  Stāsta centrā ir bērna mēģinājums saprast notikušo un sadzīvot ar zaudējumu. Grāmatu izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Tikties ar Olekšu ģimeni no Dobeles rosināja klausītājs Edgars. Lūk, citāts no viņa vēstules: "Vēlos nedaudz iepazīstināt Jūs ar maniem draugiem - Olekšu ģimeni, kuri, manuprāt, būtu lieliski un iedvesmojoši viesi jūsu raidījumā Ģimenes studija. Olekšu ģimenē aug trīs bērni un viņi ir pārcēlušies no Rīgas burzmas uz kluso Dobeli, lai nodrošinātu mierīgu un patīkamu vidi ģimenei un gādātu par Jura vecākiem. Viktorija ir pilnas slodzes mamma, Juris gādā par materiālajām vajadzībām. Ģimenes bērni ir muzikāli, aktīvi un ar labiem panākumiem gan skolā, gan mūzikas skolā. Viņu piemērs parāda, ka harmoniska vide, vecāku iesaiste un pārdomāta ikdiena var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un labsajūtu." Juris un Viktorija bērniem cenšas veltīt iespējami daudz laika. "Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka nav nekas labāks, ja bērns ir ar vecākiem, it sevišķi mazs bērns. Tāpēc, piemēram, neviens no mūsu bērniem nav nekad pilnu dienu palicis bērnudārzā un mēs esam sapratuši, ka tas ļoti nācis par labu savstarpējām attiecībām, bērnu emocionālai veselībai," sarunā atklāj Juris Olekšs. Ciemojamies pie Viktorijas un Jura Olekšiem, sarunā aktīvi iesaistās arī visi trīs bērni - Marks, Paula un Luīze.

Aizvien biežāk sastopami salikti ģimenes modeļi - sieva, vīrs, viņu bērni no citiem partneriem un arī abu kopīgas atvases. Kā šādai sistēmai funkcionēt veiksmīgi un visiem pieņemami? Ģimenes studijā diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova un mamma un pamāte, arī šobrīd strādā pie maģistra darba par pamātes pieredzi Klinta Barbaka.

Šobrīd daudzviet notiek skolēnu uzņemšana 1. klasēs, un lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, daļai vecāku jautājums – kur mācīsies mans bērns – aizvien sagādā galvassāpes. Sākt mācības 1. klasē ir liels notikums maza cilvēka dzīvē, un dažkārt tas izvēršas arī par piedzīvojumu "birokrātijas džungļos" arī viņa vecākiem. Cik viegli vai sarežģīti ir pieteikt bērnu mācībām skolā dažādās Latvijas pašvaldībās, kā tas notiek galvaspilsētā, kā vispār atšķiras šie noteikumi un kārtību, kādā tas ir darāms vienā, otrā vai trešajā pilsētā vai pašvaldībā  Ģimenes studijā vērtē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Mārupes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Liene Šmite, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze un topošā pirmklasnieka tētis Harijs Egliens. Ierakstos uzklausām vēl vecāku pieredzes stāstus.

Kāda ir klases audzinātāja loma skolēnu dzīvē un mācību ikdienā: ko vēl bez emocionālās labklājības ietekmē sekmīga vai vāja klasvedība? Ko sagaidām no audzinātāja sākumskolā un vai tas aizvien ir nozīmīgs atbalsts arī vidusskolas posmā? Raidījumā Ģimenes studija diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Dita Nīmante, skolas "Domdaris" skolotājs, 7. klases audzinātājs Kārlis Kriņģelis, Strenču pamatskolas 7. klases audzinātāja, izdevniecības "Lielvārds" mācību grāmatu autore Līga Sudare, Rīgas Valsts. 3. ģimnāzijas 11. klases audzinātāja Lita Eglīte un bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Murjāņu Sporta ģimnāzijā, valodniece, rakstniece Māra Ozola. Raidījumā uzklausām arī vecāku pieredzes stāstus.

Pirms dažiem gadiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja virkne stāstu par nekvalitatīvu dzemdību palīdzību Latvijas slimnīcās. Šobrīd situācija pētīta atkārtoti. Kādi ir secinājumu, interesējamies Ģimenes studijā. Analizē ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekolģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga un Liepājas reģionālajā slimnīcas vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Iveta Beihmane. No 2023. līdz 2025. gadam Latvijā ir samazinājies to sieviešu īpatsvars, kas savu pieredzi, saņemot dzemdību palīdzību, raksturo kā fiziski, verbālu vai emocionālu vardarbību, tā liecina Slimību profilakses kontroles centra dati. Veselības ministrija savukārt izstrādājusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, lai pakāpeniski pilnveidotu dzemdību palīdzības pakalpojumu sniegšanu, stiprinātu mātes un bērnu drošību visā Latvijā. Vai un kā šī situācija uzlabojas?

Ģimenes studija ciemojas pie Irbju ģimenes Daugavpilī. Marita Irbe ir deju pedagoģe, arī vairāku tautas deju kolektīvu vadītāja. Viena izaudzinājusi piecus bērnus, trīs vecākie no tiem jau mācās un dzīvo Rīgā, mammas paspārnē vairs tikai abas jaunākās māsas. Marita pati saka – ja arī dzīvē bijuši grūti brīži, tie no atmiņas, šķiet, pagaisuši. Irbes sevi raksturo kā draudzīgu, aktīvu saimi, kas turas kopā un ir kā viens ciešs kodols. Sevišķi saliedējošs viņiem izrādījies pandēmijas laiks, kad visi vēl mituši vienā dzīvoklī un īpaši satuvinājušies. Viņiem ir savas tradīcijas un iecienītas kopīgas nodarbes, bet galvenais mammas prieks – ka bērni ir savstarpēji vienoti un cits citu ļoti atbalsta.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā cilvēkiem parādās interese noskaidrot, kas ir viņa īstie vecāki un kāds ir paša stāsts? Kāpēc tas vajadzīgs? Un kā šādus meklējumus veikt? Ģimenes studijā sarunājas Geni kuratore Latvijā, dzimtu izpētes entuziaste, "Facebook" grupas "Dzimtas detektīvs" izveidotāja un administratore Linda Sirsniņa un sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstā uzklausām Unas Oļševskas stāstu, kas savulaik atradusi mammu un trīs māsas, šobrīd vada "Facebook" grupu "Adoptēti Latvijā", kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Tā kā tuvojas gada vērienīgākais pasākums profesionālajā izglītībā "SkillsLatvia", Ģimenes studijā diskutējam par profesionālās izglītības piedāvātajām iespējām un arī izaicinājumiem. Sarunājas Diāna Šavalgina, Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore, Ulrika Naumova, Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore, Inga Zariņa-Bojāre, Valmieras tehnikuma direktora vietniece, Matīss Arnolds Paupe, Ogres tehnikuma absolvents, un Mareks Kantāns, Krišjāņa Klāva Kantāna tētis. Matīss Arnolds Paupe nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā "SkillsLatvia 2024" ieguva 3. vietu un bronzas medaļu prasmju konkursā "Restorānu serviss". Savukārt Krišjānis Klāvs Kantāns konkursā "EuroSkills Herning 2025" ir izcilības medaļas ieguvējs interneta tehnoloģijās. Krišjānis ir absolvējis Cēsu dizaina un tehnoloģiju tehnikumu, šobrīd mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. -- Nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu centrā jau devīto gadu pēc kārtas risināsies gada būtiskākais notikums profesionālajā izglītībā Latvijā, proti, nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss "SkillsLatvia2026". Konkursa laikā būs iespēja iepazīt profesionālās izglītības iespējas Latvijā.     

Nesen risinājās konference "Nost ar eksāmeniem!", jo arvien biežāk izskan viedoklis, ka eksāmeni nevis veicina mācīšanos, bet gan rada papildu stresu un var negatīvi ietekmēt skolēnu emocionālo labbūtību. Ģimenes studija turpina aizsākto diskusiju par eksāmenu jēgu un vajadzību. Diskutē privātskolas "Patnis" vadītājs, pedagogs Ivo Rode, Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija prezidents Normunds Bergs un Latvijas Universitātes profesors un padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.

Krietni sen Ģimenes studijā neesam runājuši par bērnu miegu, kas ir daudzu vecāku un daudzu ģimeņu ikdienas izaicinājums. Tā kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir veikts jauns pētījums par bērnu miega traucējumiem, skaidrojam, ko tas vēsta. Interesējamies arī, kādas kopumā ir mazo bērnu miega problēmas un riski. Sarunājas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa un PEP mamma un Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja Elīna Kļaviņa.