Ģimenes studija

Ēšanas traucējumi skar arvien jaunākus bērnus, Bērnu slimnīcā pēc palīdzības vēršas pat 7–8 gadus veci bērni. Biežāk bērni un pusaudži slimo ar anoreksiju. Raidījumā Ģimenes studija analizējam, kā pamanīt pirmos anoreksijas signālus un kā tās izpausmes atšķiras meitenēm un zēniem. Tāpat skaidrojam, kad pārlieku veselīga ēšana pārtop par ortoreksiju, kā arī pārrunājam ģimenes, skolotāju vai treneru nozīmīgo lomu atveseļošanās ceļā. Studijā: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ēšanas traucējumu komandas uztura speciāliste Karina Berseņeva un klīniskā un veselības psiholoģe Regīna Potapenko, Ēšanas traucējumu centra vadītāja Anna Balode. Ar savu pieredzi un novērojumiem dalās fitnesa trenere un satura veidotāja Džoanna Edžugbo, kā arī mamma pusaudzei Inga Rukmane-Brazovska.

Nometņu "Kopā stiprāki" mērķis ir palīdzēt bērniem un viņu aprūpētājiem no Ukrainas mazināt kara radīto psiholoģisko spriedzi un atgūt emocionālo līdzsvaru. Kā vēl varam palīdzēt šīm ģimenēm un kā stāsti par karu ietekmē arī ģimenes Latvijā? Ģimenes studijā sarunājas Pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe Inga Gedrima, Bērnu slimnīcas fonda "Kopā stiprāk" nometņu vadītaja Luīze Puciriusa un sociālantropologs, docents un pētnieks Artūrs Pokšāns. Ierakstā uzklausām vecākus un pusaudžus, kas piedalījušies nometnē Latvijā. Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un ukraiņu ģimenēm tās nav tikai kārtējās ziņas par tik un tik nogalinātajiem, par sagrautām  ēkām. Tā ir daudzu ukraiņu ikdiena, un šīs šausmas piedzīvo arī bērni - karš liek viņiem pieaugt agrāk, nekā tas būtu miera laikā, tāpēc Bērnu slimnīcas fonds Rīgā rīko psiholoģisko atbalsta nometnes "Kopā stiprāki". Tajās 10 dienu garumā speciālisti sniedz psihoemocionālu atbalstu gan ukraiņu bērniem, gan viņu aprūpētājiem, reizē tā ir arī iespēja nodrošināt pieredzes un zināšanu apmaiņu starp Latvijas un Ukrainas speciālistiem. Līdz šim norisinājusies jau 21 nometne, kurās palīdzību saņēmuši vairāk nekā 800 bērni, viņu mammas, vecmammas citi tuvinieki. 

Ģimenes studija dodas tikties ar Skuteļu ģimeni. Antra un Māris dzīvo lauku mājā dažu kilometru attālumā no Preiļiem. Un viņu dzīve mutuļo. Māris ir ģimenes ārsts. Un kaut arī šis darbs paģēr nenormētu darba laiku, taču kad kabineta durvis ārstniecības iestādē aizvērtas, sākas daudzbērnu ģimenes ikdienas nepieciešamības – aizvest, paņemt, palīdzēt, sarunāt, parunāt… Vajadzību saraksts ir bezgalīgs, jo Māris un Antra ir piecu bērnu – Mariana, Helēnas, Sebastiana, Eižena un Leonoras – vecāki. Antra atzīst, ka šobrīd ir vieglāk visu paveikt, jo viņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Un viņa paspēj tikt galā ne tikai ar bērniem un ikdienas rūpēm, dzīvojot lauku mājā. Viņi abi joprojām saistīti ar TV 3 šova Koru kari uzvarētājiem – Preiļu purpura kori. Šovs noslēdzies, bet kora koncertdzīve turpinās.

Ir darbi, kuru dēļ tēvs nedēļām vai pat mēnešiem ir prom no mājām. Kā ģimene pielāgojas šādam dzīves ritmam, kā tētim no attāluma saglabāt saikni ar bērniem un cik liela ikdienas slodze šajā laikā gulstas uz mammu? Un kas notiek, tēvam pārbraucot mājās, – vai ģimenes dzīve uzreiz atgriežas ierastajās sliedēs, vai arī visiem no jauna jāatrod sava vieta, jāsadala pienākumi un jāpierod citam pie cita? Par ģimenes dzīvi apstākļos, kad tēvs ilgstoši strādā prom no mājām, saruna raidījumā Ģimenes studija. Sarunājas Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona instruktors Renis Melioranskis, psiholoģe, mediatore Ieva Pakse, kā arī Līga Kuksika, basketbolista Riharda Kuksika sieva, un Laura Rozefelde, kuras vīrs Toms Rozefelds, kuru uzklausām ierakstā, strādā uz kuģa un vienu mēnesi prom, otru - mājās. Ierakstā arī uzklausām trīs bērnu mammu, kuras vīrs strādā ārzemēs.

Tēva diena daudziem ir svētki, taču ko tā nozīmē cilvēkiem, kuru dzīvē tēva nav bijis? Kā bērnībā izjūt tēva trūkumu, un kā šī pieredze atbalsojas pieaugušā vecumā – attiecībās, pašvērtējumā un pašiem kļūstot par vecākiem? Vai tēva lomu var uzņemties kāds cits nozīmīgs cilvēks? Ģimenes studijā uzklausām vīriešus, kuri auguši bez tēva un tagad paši kļuvuši par tēviem, un runājam par to, kā bērnības pieredze ietekmē viņu izpratni par tēva lomu un kas bērnam patiesībā nepieciešams. Raidījumā sarunājas psihoterapeits Andris Veselovskis, Dailes teātra aktieris Lauris Subatnieks un mūziķis, uzņēmējs un Latvijas Radio 2 ētera balss Mārtiņš Kanters.

Kā vecāki var palīdzēt zēnam labāk saprast savas emocijas un nebaidīties tās izrādīt? Vai puiši patiešām ir emocionāli noslēgtāki, un ko viņiem iemāca tik bieži dzirdētais: "Neraudi!", "Saņemies!", "Esi stiprs!". Ģimenes studijā analizē bērnu psihiatre, Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste Liene Vītola, Pusaudžu resursu centra klīniskais un veselības psihologs Aigars Vilcāns, kā arī tētis un dramaturgs Matīss Gricmanis.

Esam saņēmuši vairākas ziņas no mūsu klausītājiem vīriešiem, kas mudināja plašāk runāt par topošā tēva lomu dzemdībās. Ko vīrieša klātbūtne dzemdībās nozīmē sievietei, un kā šo pieredzi izjūt paši tēvi? Vai vīrietim būtu jābūt klāt dzemdībās, vai tomēr tas ir katra pāra lēmums? Kā pārim par to runāt un vienoties, ja vēlmes atšķiras? Ģimenes studijā uzklausām dažādas pieredzes un speciālistu viedokļus. Raidījumā sarunājas Ventspils slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs ginekologs, dzemdību speciālists Sergejs Tarasovs, Rīgas Dzemdību nama vecmāte, klīniskā un veselības psiholoģe Laila Laganovska, kā arī partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode. Savā pieredzē un atziņās dalās divas ģimenes.

Anna un Gerets Bergesoni ir divi jauni amerikāņi, kas tik ļoti iemīļojuši Latviju, ka pirms vairākiem gadiem lēmuši – tieši šeit būs vislabākā vieta, kur audzināt bērnus. Nevienam no viņiem nav pat attālu radniecības saišu ar Latviju, arī abu darbavieta ar Latviju nav saistīta. Toties abu dēlu sauc Raivo un meitu – Ženija. Un viņiem Latvijā ir, kā paši joko, adoptēta ome", arī vārdā Ženija. Anna aktīvi veido sociālo mediju saturu par to, kā ir būt latvietei nevis pēc izcelsmes, bet izvēles, viņa sapņo iegūt Latvijas pilsonību un abi ar vīru plāno piedalīties nākamajos Dziesmu un deju svētkos, jo abi dejo tautas deju kolektīvā.

Ko mūsdienās nozīmē būt skolotājam? Tas ir arvien izaicinošāks darbs un vienlaikus arī viens no sabiedrības nākotnes pamatiem. Vai skolotājam šodien pietiek labi pārzināt un mācīt savu priekšmetu, vai arī viņam jābūt audzinātājam, padomdevējam un atbalsta personai? Kā mainījušies skolēni, vecāku gaidas un skolotāja ikdiena, kur beidzas pedagoga atbildība un kā lielajā darba slodzē izvairīties no izdegšanas? Par skolotāja lomu, ikdienas izaicinājumiem, motivāciju un to, kas nepieciešams, lai pedagogi skolā paliktu ilgtermiņā, runājam raidījumā Ģimenes studija. Kas ir gandarījuma mirkļi un kas lielākie izaicinājumi, sarunā atklāj Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzija latviešu valodas un literatūras skolotāja un klases audzinātāja Agnese Puķe, ķīmijas, fizikas un dabaszinību skolotāja Rīgas Valsts klasiskajā ģimnāzijā Marija Grīnberga, ķīmijas, fizikas un ģeogrāfijas skolotājs Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā Niks Grīnbergs, Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas sporta skolotājs Arvis Sprude un izglītības vadības maģistrs, izglītības projektu vadītājs un pētnieks Indars Kraģis.

Skaidra un bagāta valoda bērnam palīdz ne tikai sarunāties, bet arī formulēt domas, stāstīt un saprast citus, kā arī veiksmīgi mācīties. Kā šo prasmi veicināt ikdienā un cik liela nozīme ir ģimenē dzirdētajai valodai, grāmatām, skolai un ekrāniem? Vai bērna valodu iespējams mērķtiecīgi izkopt, un vai var pienākt brīdis, kad to darīt jau ir par vēlu? Par to saruna Ģimenes studijā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes asociētā profesore, grāmatu autore Gunta Siliņa-Jasjukeviča, neiropsiholoģe LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes lektore Anita Zdanoviča, logopēde, divu meitu mamma, Runas un valodas centra izveidotāja Līga Janovska un Mārupes pamatskolas sākumskolas skolotāja Viktorija Zemīte-Morozova. Ierakstos uzklausām pieredzes stāstus. 

Zinību dienā dodamies uz Aglonas vidusskolu, kur jaunais mācību gads sākas ar satraukumu, prieku par satikšanos un ierasto pirmās skolas dienas rosību. Skolēni šeit apgūst arī speciālās izglītības programmas, bet pēc stundām iesaistās dažādās interešu izglītības nodarbībās no folkloras līdz robotikai. Daļai skolēnu skola ir arī dzīvesvieta – dienesta viesnīcā uzturas bērni no tālākām apdzīvotām vietām. Taču šogad līdzās svētku sajūtai aktuāls ir arī jautājums par drošību. Kā Aglonas vidusskola ir gatava rīkoties iespējama gaisa apdraudējuma gadījumā un kā šādā situācijā tiktu organizēts mācību process? Par to sarunas ar skolēniem, pedagogiem un skolas vadību Ģimenes studijā.

Ja bērns iepriekš ir piedzīvojis grūtības ģimenē, konfliktus vai noraidījumu no vienaudžiem, neveiksmes mācībās vai citus smagus dzīves brīžus, atgriešanās skolā pēc vasaras ne vienmēr ir viegla un priecīga. Tā var raisīt satraukumu un bažas par to, vai iepriekš piedzīvotās grūtības neatkārtosies.  Raidījumā analizējam, kā veidojas bērna psiholoģiskā noturība un ko vecāki var darīt, lai bērns grūtībās nevis salūztu vai censtos no tām izvairīties, bet spētu tās izturēt un no pieredzētā mācīties. Ģimenes studijā sarunājas Latvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe un ģimenes terapeite Baiba Martinsone un Rīgas 84. vidusskolas izglītības un skolu psiholoģe Evita Karpoviča.

Kā savu ikdienu izdzīvo Eleonora Beatrise un Edgars Stradi un viņu gadu un septiņus mēnešus vecais dēls Everts? Tā kā Edgaram sanāk daudz uzturēties ārpus Latvijas, Eleonorai Beatrisei šajos brīžos nākas tikt galā ar mājas soli vienai. „Galvenais ir nebaidīties palūgt palīdzību,” viņa saka. „Mums ir paveicies, ka mums ir daudz tādu cilvēku apkārt, ko varam saukt par draugiem un ģimeni,” viņš piebalso. Varot būt droši, ka palīdzīgs plecs vienmēr atradīsies. Abi cenšas dzīvot ar prieku – gan doties pārgājienos, gan piedalīties kopīgās sportiskās aktivitātēs, gan aizvadīt dzirkstošus mirkļus kopā ar draugiem. Atklātā un sirsnīgā sarunā pāris atklāj arī stāstu par kādu īpašu dziesmu, kas jaunajai ģimenei pavēra jaunu kopīgā ceļa posmu, kad viņiem pievienojās mazais Everts.

Jauniešu vidū šobrīd valda tendence, proti, izteikta vēlme būt teicamā fiziskā formā, spēcīgam, ar izteiksmīgu muskuļu reljefu, kā arī pēc treniņiem sporta zālē ātri redzēt rezultātus. Ietekmējoties no sociālajiem medijiem, pusaudži šī mērķa vārdā nolemj papildus lietot proteīna pulveri, kreatīnu, aminoskābes. Par un pret uztura bagātinātājiem jauniešu sportā runājam ar rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" uztura speciālisti Diānu Jakuboviču, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta pārbaužu centra vadītāju Baibu Norīti Lapsiņu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura izpētes laboratorijas jaunāko pētnieci, RSU Ģimenes veselības centra uztura speciālisti Laimu Kampu, sazināmies arī ar fitnesa treneri Sandiju Gotmani un uzklausām Sebastianu, kurš lieto uztura bagātinātājus.

Bērna adaptācija bērnudārzā: vai šajā jomā nepieciešamas kādas vienotas vadlīnijas? Par to spriežam Ģimenes studijā, kurā viesojas bērnu psiholoģe Simona Dimanta, Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Liene Jurgenberga, PII "Preiļu Brīvā skola" direktore Daiga Koļesņičenko, Ozolnieku Pirmsskolas izglītības iestāde "Pūcīte" direktore Jolanta Kupriša, sazināmies arī ar Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas docenti Agritu Tauriņu.  

Jaunais mācību gads bērnam var būt gan aizraujošs, gan satraucošs, un arī vecākiem tas bieži nāk ar savām gaidām un bažām. Kā atbalstīt bērnu, neradot lieku spiedienu? Kā runāt par skolu, sekmēm un sasniegumiem tā, lai bērns justos sadzirdēts un iedrošināts? Ģimenes studijā Rīgas 64. vidusskolas psiholoģe Daina Žurilo, Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange un Rīgas Centra daiļamatniecības pamatskolas sākumskolas skolotāja Annija Vilnīte. Ierakstā uzklausām arī vecākus Ievu Kivlenieci un Andri Tihomirovu, kuri šoruden jau kļūst par otrklasnieku vecākiem. Kādas ir viņu galvenās atziņas pēc pirmā bērna skolas gada, un ko viņi iesaka topošajiem pirmklasnieku vecākiem?

Šķiršanās maina attiecības, bet ne vecāku lomu. Ģimenes studijā meklējam atbildes uz svarīgiem un reizēm sarežģītiem jautājumiem: kā vecākiem veiksmīgi sadarboties, lai bērnam nebūtu jāizvēlas starp mammu un tēti, un kā cieņpilni runāt par otru vecāku un pasargāt bērna emocionālo pasauli brīdī, kad pieaugušo ceļi šķiras. Sarunājamies ar mediatori un sistēmisko ģimenes psihoterapijas speciālisti Leldi Kāpiņu, Tēvu grupas vadītāju un konsultantu Gati Smidrovski, savā personīgajā pieredzē dalās divu bērnu mammas Santa Biezā un Elīna Latkovska.

Valsts paredz priekšrocības studijās pēc valsts aizsardzības dienesta, proti, pilsoņi, kuri brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam un pēc dienesta beigām atvaļināti rezervē, valsts augstskolās un koledžās – klātienes un neklātienes studiju programmās – var studēt bez maksas. Kādi trūkumi laika gaitā šajā sistēmā atklājušies un vai plānotas kādas izmaiņas, diskutējam Ģimenes studijā. Sarunā piedalās Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs, Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese, Valsts aizsardzības dienesta departamenta Iesaukšanas plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Dātavs, uzklausām arī Rīgas Stradiņa universitātes rektora Aigara Pētersona viedokli.

Mana, tava vai mūsu nauda – kā pārim veidot kopīgu budžetu, nezaudējot finansiālo brīvību un uzticēšanos? Par to diskutējam Ģimenes studijā, un šīs sarunas dalībnieki: SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska, ieguldījumu pārvaldes uzņēmuma "Indexo" valdes loceklis Artūrs Roze, divu mazu bērnu māmiņa un Instagram personība Linda Pērkone, kā arī psiholoģijas doktore, emocijfokusētas terapijas (EFT) un kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Inese Elsiņa.

Mentora klātbūtne var kļūt par nozīmīgu atbalstu riska grupas jauniešiem, kuriem dzīvē pietrūkst vecāku rūpju, uzticama drauga vai vienkārši pieaugušā, kurš ir gatavs uzklausīt, iedrošināt un būt līdzās. Studijā sarunājas Bērnu un pusaudžu resursu centra klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, biedrības "Mentor Latvija" izpilddirektore un mentore Edīte Zvirbule, biedrības "Resiliences centrs" valdes loceklis Kārlis Mednieks, kā arī mentors jaunietim Jānis Bullītis.

Centralizētais eksāmens dabaszinībās 9. klasē, iespēja labot pārbaudes darbus un atestāta iegūšana pamatskolā, pamatojoties uz gada vērtējumiem, nevis eksāmenu rezultātiem – par šīm Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētajām izmaiņām šobrīd notiek plašas diskusijas. Kopā ar nozares pārstāvjiem un vecākiem vērtējam – vai izglītības sistēma kļūst skolēnu nākotnei draudzīgāka vai, tieši pretēji, mazinām prasības? Tāpat meklējam atbildes uz jautājumiem, kas notiek ar 9. klašu skolēniem, kuriem līdz šim nav izdevies nokārtot eksāmenus, un cik pieejama ir izlīdzinošā gada programma arodskolās? Studijā Izglītības un zinātnes ministres biroja vadītājs Rūdolfs Kalvāns, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma karjeras izglītības vadītājs Artūrs Homins un Latvijas Universitātes Studiju inovāciju nodaļas vadītāja Mārīte Seile. Uzklausām mammas pieredzi par bērna nenokārtotu centralizēto eksāmenu un tālāko ceļu.

Ja pašreizējie vecāki un vecvecāki savā bērnībā lasīja "Brīnumzemes" sērijas pasakas, arī par Vinniju Pūku, Runci zābakos, Pepiju Garzeķi, Smaragda pilsētas burvi un Sīpoliņa piedzīvojumiem un citas grāmatas, tad literatūras piedāvājums šībrīža mazajiem lasītājiem ir gan plašāks, gan arī daudzveidīgāks. Tas nepārtraukti tiek papildināts gan ar aizvien jauniem ārzemju autoru grāmatu tulkojumiem, gan pašmāju autoru darbiem. Pēdējos gados arvien biežāk diskusijas izraisa bērnu grāmatu saturs – tajās parādās tēmas, kas agrāk bērnu literatūrā bija reti sastopamas vai vispār netika aplūkotas. Daļa uzskata, ka bērnu literatūrai jāpalīdz runāt par sarežģītiem dzīves jautājumiem, citi bažījas, ka atsevišķas tēmas bērniem nav piemērotas. Ģimenes studijā diskutē portāla "LSM.lv" literatūras apskatniece, bibliotekāre, bērnu literatūras entuziaste Aija Bremšmite, bērnu un jauniešu literatūras pētniece, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Ilze Stikāne, bērnu grāmatu izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece un vadītāja Alīse Nīgale, apgāda "Zvaigzne ABC" līdzīpašiece un valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka un klīniskā psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte.

Situācijas, kad bērns atsakās no kāda pārtikas produkta vai produktu grupas, piemēram, gaļas. Kā vecākiem saprast, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad būtu jāsatraucas? Kā nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiengalda? Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vidēji katra trešā ģimene rūpējas par izvēlīgu ēdāju, kura uzturu varētu vērtēt kā nepilnvērtīgu vai pat neveselīgu. Arī Latvijas ģimenēs ar maziem bērniem visvairāk veselīgu ēšanu apgrūtina tieši bērna izvēlīgums. Ko tas īsti nozīmē - izvēlīgs ēdājs, kad tā ir normāla bērna attīstības daļa un kad tiešām būtu jāsatraucas? Kā, neskatoties uz bērnu nevēlēšanos ēst to vai citu produktu, tomēr nodrošināt pilnvērtīgu uzturu un kā izvairīties no konfliktiem pie ēdiena galda? Ģimenes studijā diskutē sertificēta uztura speciāliste, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Uztura terapijas komandas vadītāja Olga Ļubina, klīnikas "Rabarbers" pediatre Katrīna Selecka un sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Kristīne Karlsone.

Kā pāri mūsdienās izvēlas svinēt savu mīlestību un spert soli pretī laulībai? Raidījumā uzklausām trīs pāru pieredzes stāstus un kopā ar Ģimenes studijas viesiem runājam par kāzu tradīcijām, baznīcas laulības nozīmi un gatavošanos vienam no svarīgākajiem dzīves lēmumiem. Sarunājas aktieris un kāzu vadītājs Gints Andžāns, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests un bīskaps Andris Kravalis, kāzu vadītāja Antra Skutele. Par savu laulību dienu stāsta Skārleta Baiba Siliņa, Aiga Zalva un Estere Raiskuma.

Zane Balode ir jauna, enerģiska sieviete ar ļoti pozitīvu personības starojumu. Jau desmit gadu garumā ģenētiska saslimšana viņai pamazām pavājina redzi, tomēr Zane teic – "tas liek vairāk novērtēt, cik daudz es varu, priecāties par katru dienu šeit un tagad". Ar vīru Gunti  iepazinušies medicīnas studijās, tagad kopā audzina divas meitas, drīzumā gaidāms arī ģimenes pieaugums. Viņi ir lieli dabas mīļotāji, arī aktīvi ceļotāji un savulaik vēl divatā ar autostopiem devušies no Latvijas uz Indonēziju. Zane un Guntis atzīst, ka ne vienmēr bijuši tik harmoniski, kā šobrīd, arī veselības problēmas sagādājušas un turpina sagādāt grūtus brīžus, tomēr viņiem izdodas vienam otru līdzsvarot, lai varētu abpusēji teikt – tu mani dari par labāku cilvēku.

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. To paredz grozījumi Izglītības likumā. Kā skolām pagājušajā mācību gadā izdevies atturēt skolēnus no telefona lietošanas izglītības iestādēs, vai tas ļāvis viņiem vairāk koncentrēties mācību darbam un intensīvāk komunicēt savā starpā starpbrīžu laikā, vai bijuši arī kādi izaicinājumi un kādi ieteikumi vecākiem? Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas gaitas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt. Varbūt pirmklasnieku vecākiem jādomā par viedpulksteņa iegādi? Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

"Mammu, kāpēc es izskatos citādāk?" Kā ar mazu bērnu runāt par redzamām izskata atšķirībām un palīdzēt viņam augt ar pārliecinātam par sevi. Un kā vispār ar mazu bērnu runāt par to, kāpēc citi cilvēki izskatās vai dara kaut ko citādāk? Ģimenes studijā analizē sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne, pirmsskolas izglītības iestādes "Creakids" skolotāja Alda Rusina un attīstības psiholoģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Anika Miltuze. Ierakstā uzklausām mammas pieredzes stāstu.  

Katru vasaru pie ūdens notiek nelaimes, kuras bieži vien varēja novērst. Ģimenes studijā runājam par bērnu drošību pie ūdens un pieaugušo atbildību, kas ir izšķiroša, lai atpūta nebeigtos ar traģēdiju. Diskutē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups, biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze un Jūrmalas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pasākumu nodaļas vecākā inspektore Santa Ragovska. Raidījumā uzklausām arī kādas mammas stāstu par piedzīvoto, kad viņas bērns pludmalē nonāca bīstamā situācijā. Arī šovasar vairāki bērni un jaunieši zaudējuši dzīvību noslīkstot. Un, ja drošības speciālisti nepagurdami atgādina, ka īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās, vienatnē un arī diennakts tumšajā laikā, tad bērnu drošība pie un uz ūdens ir tikai un vienīgi pieaugušo atbildība. Ja bērns ir noslīcis, tiesībsargājošās iestādes var uzsākt kriminālprocesu, vai arī, ja bērna dzīvība vai veselība pie ūdens bijusi apdraudēta, bet smagas sekas nav iestājušās, iespējama administratīvā atbildība. Tāpēc atgādinām, kāda ir bērnu droša uzturēšanās pie ūdens un ūdenī.

Smagas bērna uzvedības grūtības skar ne tikai pašu bērnu, bet arī visu ģimeni. Kad bērns melo, manipulē, apmelo vecākus vai kļūst agresīvs, vecāki nereti izjūt izsīkumu, kaunu un sastopas ar stigmatizāciju. Raidījumā Ģimenes studija skaidrojam, kur vecākiem meklēt atbalstu un nepieciešamos resursus? Analizē bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, Latvijas Universitātes profesore, klīniskā un veselības psiholoģe Ieva Bite, Bērnu aizsardzības centra Projekta atbalsta pakalpojumu ieviešanas nodaļas vadītāja Inga Gulbe, kā arī Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Inga Martinsone. Ierakstos uzklausām divu mammu pieredzes stāstus.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Sibillas Šlēgelmilhas un Kristapa Pipara. Viņi ir gadu un trīs mēnešus vecā dēla Renāra Pērkona vecāki. Un tieši dēla ierašanās mainījusi viņu dzīvi. Sibilla saka – par 180 grādiem. Ja pirms pāris gadiem Sibilla sociālajos tīklos veidoja saturu galvenokārt par dažādiem ceļojumiem un aktīvu dzīvesveidu, tad tagad saviem gandrīz 15000 "Instagram" konta sekotājiem stāsta, kā ir dzīvot laukos "trusikos un gumijniekos" un kā ir būt par jaunu mammu dēlam. Arī Kristaps uzskata, ka tēva loma mainījusi viņa ikdienu. Sākumā šķita, ka sarunas par darbu dēla klātbūtnē neiederas, bet tagad viņš bauda mirkļus, kad abi kopā ar Renāru var darboties, – skrūvēt, sakopt un darīt citus lauku darbus, kuri ir neizbēgami, dzīvojot privātmājā laukos. Un jā, viņi tajā dzīvo četratā – arī Austrālijas aitu suns Mumins.

Vai dzelzs deficīts un anēmija ir viens un tas pats un vai tas skar tikai sievietes dažādos vecumos? Un kā bērnus, pusaudžus un grūtnieces ietekmē dzelzs trūkums, un kā to efektīvi ārstēt? Ģimenes studijā sarunājas ģimenes ārsts Gints Martinsons, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Zane Krīgere un uztura specialiste Guna Rijkure. Ierakstā uzklausām Lauras pieredzes stāstu.

Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.

Kad ir labākais vecums, lai laistu pasaulē bērnu: ko par to saka speciālisti un kā atšķiras dažādas personiskās pieredzes? Nav noslēpums, ka, tāpat kā visur attīstītajā pasaulē, arī Latvijā sievietes par mātēm izvēlas un un kļūst gadu no gada aizvien vēlāk. Vienlaikus demogrāfiski mēs esam krīzē, un nekas neliecina, ka gaidāma strauja situācijas uzlabošanās. Vai šai kontekstā var runāt par tādu piemērotāko brīdi medicīniski, sociāli, psiholoģiski un emocionāli, kad sievietes un arī vīrieša dzīvē ienāk pēcnācējs? Ierakstā uzklausām četru bērnu mammas pieredzes stāstu. Ģimenes studijā diskutē Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Rīgas Dzemdību namā Dzemdību centra vadītāja Anna Miskova, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, reproduktoloģe, Rīgas Stradiņu universitātes docētāja Natālija Bērza, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa un klīniskā psiholoģe Ilze Kļava.

Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās? Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Vairākus gadus vecāki galvaspilsētā bijuši neapmierināti ar audzēkņu uzņemšanas kārtību Rīgas vidusskolās. Tagad Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāta jauna elektroniskā sistēma, Rīga ir pirmā pašvaldība, kurā tā izmēģināta. Kā viss sekmējies un kā rit iestāšanās 10. klasēs Rīgas vidusskolās? Ģimenes studijā analizē Rīgas Teikas vidusskolas direktore Guna Pudule, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte, Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas tehnoloģiju departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ilmārs Rikmanis un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (Jaunā Vienotība).

Pirms piecpadsmit gadiem latviešu puisis Elvis un amerikāņu meitene Reičela iepazinās, strādājot kristīgo nometņu organizēšanā Ērgļos. Tagad viņi ir precējušies, audzina divus bērnus, desmit gadus aizvadījuši Reičelas dzimtajā Arizonā ASV, bet nu jau piekto gadu atkal dzīvo Latvijā, turpat Ērgļos. Sarunā ar Ģimenes studiju viņi kavējas atmiņās par to, kā satikās, kā pieņēma lēmumu aizbraukt no Latvijas un atkal atgriezties un kāpēc viņu bērni ir dzimuši un šobrīd aug tieši šeit.

Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu? Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi. Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa. Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu. To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt?

Kā psihologs var palīdzēt bērnudārzniekam? Vai pie bērnu psihologa nonāk tikai bērni ar diagnozēm un traucējumiem? Kā saprast, vai manam bērnam noderētu psihologa palīdzība? Par šo tematu studijā runāsim ar psihiatri Martu Gēbeli, klīnisko psiholoģi, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas lektori Kristiānu Kalniņu, uzklausām arī klīniskā psihologa Mika Valtera sacīto, kā arī Inas Solas un Elīzas Legzdiņas pieredzes stāstus.  

Bērns skatās acīs un melo, lai, piemēram, noslēptu telefonu, neizpildītu mājasdarbu, samelotu par pulciņu apmeklējumu vai izvairītos no nepatīkamām sekām. Raidījumā skaidrojam, kāpēc bērni melo, kā uz to reaģēt un kā veidot attiecības, kurās bērns jūtas pietiekami droši, lai teiktu patiesību.  Ģimenes studijā sarunājas kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Gunita Kleinberga, Uzvediba.lv vadītāja, pedagoģe Līga Bērziņa un Limbažu Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe, trīs bērnu mamma Elīna Strazdiņa.

Sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem strauji palielinās brīvā laika apjoms, ko nereti aizpilda viedierīces. Daudzās OECD valstīs vismaz puse 15 gadus vecu jauniešu pavada 30 vai vairāk stundu nedēļā, izmantojot digitālās ierīces. Skaidrojam, kā piedāvāt bērniem veselīgas un radošas alternatīvas ekrānlaikam, kā veidot sabalansētus digitālos ieradumus un kā panākt, lai sarunas par telefonu lietošanu ģimenē nepārvērstos par konfliktu. Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja un bērnu psihiatre Karīna Beinerte, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore Zane Gulbe, četru bērnu tēvs un deju skolas vadītājs Edmunds Veizāns un jaunietis Alberts Eniņš.  

Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās. Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā.

Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās. Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā.

Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos. Ģimenes studijā sarunājas narkologs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis, kuram ir pieredze darbā Minesotas programmā, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ilze Maksima, kā arī par savu personīgo pieredzi stāsta Mārcis un arī Anita Zaķe.

Jeļena Jekimova un viņas meita Elza abas ir aizrautīgas tradicionālās kultūras kopējas, abas dzied un spēlē katra savu (Elza pat vairākus) mūzikas instrumentus. Viņu otra lielā ģimene ir ģimeņu folkloras kopa "Garataka". Lai arī nu jau lielāko daļu mūža nodzīvojusi Rīgā, Ļena ar lepnumu saka – es esmu no Pušas. Puša, izrādās, ir pavisam mazs pagastiņš Rēzeknes novadā un viņām abām ar Elzu šķiet, ka tā ir labākā vieta pasaulē. Un Jāņi, kā abas atzīst, ir viņu mīļākie gadskārtu svētki.

Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki. 

Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus. Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē? Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.  

Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā. Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko.

Aizvien vairāk bērnu ikdienu pavada pilsētvidē un pie ekrāniem, bet īsta, brīva būšana dabā daudziem kļūst par retumu. Ko bērnam dod iešana mežā un dzīvs kontakts ar dabu? Vai bailes no visa dzīvā ir normālas, un kā bērnu jēgpilni iepazīstināt ar apkārtējo pasauli? Ģimenes studijā runājam par bērnu attiecībām ar dabu, par pilsētas un lauku pieredzes atšķirībām un to, kā daba ietekmē bērna veselību, attīstību un pašsajūtu. Par to, kā bērni dabu iepazīst praksē, stāsta dabas gids un bērnu ekskursiju vadītājs Mārcis Feldbergs, kurš vada bērnu ekskursijas dabā. Par dabas nozīmi bērna emocionālajā attīstībā un labsajūtā runājam ar sertificētu klīnisko psiholoģi un meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte dalās pieredzē, kā pilsētvidē bērnus regulāri iepazīstina ar dabu jau pirmsskolas vecumā. Četru dēlu mamma Māra Kūriņa ar ģimeni no laukiem pārcēlusies dzīvot tuvāk pilsētai. Viņa dalās pārdomās par to, kā atšķiras bērnu ikdiena un iespējas sastapt dabu laukos un piepilsētā. Vai tuvums dabai ir atkarīgs no dzīvesvietas, vai tomēr vairāk no ģimenes paradumiem un izvēlēm? Savukārt kopā ar ornitologu, rakstnieku un grāmatas "Es meklēju Teodoru" autoru Viesturu Ķeru domājam par to, kā bērnos veidot zinātkāri un drosmi iepazīt dzīvo pasauli. -- Par to, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie arvien vairāk baidās doties dabā, saruna raidījuma Zināmais nezināmajā.  

Runāt par seksu pēc dzemdībām mēdz būt neērti, tomēr jaunajiem vecākiem tā ir ļoti aktuāla tēma. Raidījumā atklāti runājam par sievietes fizioloģiskajām pārmaiņām pēcdzemdību periodā un to, kā tās ietekmē intīmo dzīvi. Kā partnerim labāk saprast notiekošo un sniegt atbalstu? Atbildes meklējam kopā ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Lauru Rāceni, sertificētu vecmāti, sertificētu ambulatoro ārsta palīgu Agnesi Dejus, sertificētu fizioterapeiti ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā Sandru Mušu, kā arī ar mammu, sertificētu treneri un diplomētu fizioterapeiti Lāsmu Bērziņu un viņas vīru Rūdolfu Andersonu. Ierakstā uzklausām partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperti Kristīni Balodi.