Ģimenes studija

Tiekamies ar Ceriņu ģimeni no Priekuļiem. Madara un Kristaps ir divu dēlu – septiņus gadus vecā Kārļa un divgadnieka Miķeļa – vecāki. Latvijas Olimpiska komiteja viņus nominējusi kā Gada ģimeni sportā 2025. gadā. Jo tā tiešām ir viņu ikdiena – būt kustībā, gan daudz staigājot, gan skrienot, gan piedaloties tādās sacensībās kā "Stirnubuks", "Noskrien ziemu" un citās. Tūlīt viņi stāstīs, ka bērni viņus motivē dzīvot aktīvu dzīvi, it īpaši Kārlis, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Pateicoties kustībai un, protams, arī pašu neatlaidībai un dažādu speciālistu atbalstam, viņu vecākais dēls tagad var gan mācīties „parastajā" skolā, gan apmeklēt teātra pulciņu skolā, gan nu jau gadu trenēties arī basketbolā.

Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos. Ģimenes studijā sarunājas narkologs, Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas rezidents psihoterapijā Mārtiņš Ennītis, kuram ir pieredze darbā Minesotas programmā, narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste Ilze Maksima, kā arī par savu personīgo pieredzi stāsta Mārcis un arī Anita Zaķe.

Jeļena Jekimova un viņas meita Elza abas ir aizrautīgas tradicionālās kultūras kopējas, abas dzied un spēlē katra savu (Elza pat vairākus) mūzikas instrumentus. Viņu otra lielā ģimene ir ģimeņu folkloras kopa "Garataka". Lai arī nu jau lielāko daļu mūža nodzīvojusi Rīgā, Ļena ar lepnumu saka – es esmu no Pušas. Puša, izrādās, ir pavisam mazs pagastiņš Rēzeknes novadā un viņām abām ar Elzu šķiet, ka tā ir labākā vieta pasaulē. Un Jāņi, kā abas atzīst, ir viņu mīļākie gadskārtu svētki.

Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki. 

Vasara ir laiks, kad bērni daudz vairāk laika pavada ārā – brauc ar velosipēdiem un skrejriteņiem, lēkā uz batutiem, dodas uz rotaļu laukumiem un izbauda brīvlaiku. Taču tieši vasaras mēnešos mediķi novēro arī traumu pieaugumu. Daļa no tām ir vieglas, bet citas atstāj sekas uz ilgu laiku. Raidījumā runājam gan par batutu traumām, gan par ķiveru lietošanu – no negadījumu sekām līdz tam, kā bērnos veidot drošus paradumus. Batuti daudziem šķiet nevainīga izklaide piemājas dārzā, savukārt ķivere nereti tiek uztverta kā lieka piesardzība. Tomēr slimnīcu statistika un mediķu pieredze rāda ko citu. Kāpēc bērni gūst traumas šķietami ikdienišķās situācijās? Kādas kļūdas pieļauj pieaugušie? Un kā panākt, lai drošība kļūtu par pašsaprotamu ieradumu, nevis noteikumu, ko ievēro tikai pieaugušo klātbūtnē? Ģimenes studijā sarunājas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsta palīdze Elīna Lipska, BKUS bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks, Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās pamatskolas direktora vietniece izglītības jomā, sākumskolas skolotāja Gunta Garanča un Aizkraukles novada Pašvaldības policijas inspektors Mareks Pudulis-Indāns.  

Klāt ir vasara, un daudzās ģimenēs aktuālāka kļūst podiņmācība. Taču arī ap podiņlietām netrūkst satraukuma, salīdzināšanas, mītu un pretrunīgu padomu. Par dažādām pieejām, stratēģijām un vecāku pieredzēm saruna raidījumā. Par bērna attīstības gatavību, psiholoģiskajiem aspektiem, pirmsskolu pieredzi un vecāku izvēlētajām pieejām diskutējam Ģimenes studijā kopā ar bērnu psiholoģi Simonu Dimantu, pediatri un bērnu neiroloģi Vizmu Meikšāni, Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes "Pūcīte" audzinātāju Kristiānu Puriņu un trīs bērnu mammu Līvu Ponomarenko.

Aizvien vairāk bērnu ikdienu pavada pilsētvidē un pie ekrāniem, bet īsta, brīva būšana dabā daudziem kļūst par retumu. Ko bērnam dod iešana mežā un dzīvs kontakts ar dabu? Vai bailes no visa dzīvā ir normālas, un kā bērnu jēgpilni iepazīstināt ar apkārtējo pasauli? Ģimenes studijā runājam par bērnu attiecībām ar dabu, par pilsētas un lauku pieredzes atšķirībām un to, kā daba ietekmē bērna veselību, attīstību un pašsajūtu. Par to, kā bērni dabu iepazīst praksē, stāsta dabas gids un bērnu ekskursiju vadītājs Mārcis Feldbergs, kurš vada bērnu ekskursijas dabā. Par dabas nozīmi bērna emocionālajā attīstībā un labsajūtā runājam ar sertificētu klīnisko psiholoģi un meža terapijas praktiķi Ingu Dreimani. Savukārt Rīgas Skanstes pirmsskolas vadītāja Vineta Jonīte dalās pieredzē, kā pilsētvidē bērnus regulāri iepazīstina ar dabu jau pirmsskolas vecumā. Četru dēlu mamma Māra Kūriņa ar ģimeni no laukiem pārcēlusies dzīvot tuvāk pilsētai. Viņa dalās pārdomās par to, kā atšķiras bērnu ikdiena un iespējas sastapt dabu laukos un piepilsētā. Vai tuvums dabai ir atkarīgs no dzīvesvietas, vai tomēr vairāk no ģimenes paradumiem un izvēlēm? Savukārt kopā ar ornitologu, rakstnieku un grāmatas "Es meklēju Teodoru" autoru Viesturu Ķeru domājam par to, kā bērnos veidot zinātkāri un drosmi iepazīt dzīvo pasauli. -- Par to, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie arvien vairāk baidās doties dabā, saruna raidījuma Zināmais nezināmajā.  

Runāt par seksu pēc dzemdībām mēdz būt neērti, tomēr jaunajiem vecākiem tā ir ļoti aktuāla tēma. Raidījumā atklāti runājam par sievietes fizioloģiskajām pārmaiņām pēcdzemdību periodā un to, kā tās ietekmē intīmo dzīvi. Kā partnerim labāk saprast notiekošo un sniegt atbalstu? Atbildes meklējam kopā ar ginekoloģi, dzemdību speciālisti Lauru Rāceni, sertificētu vecmāti, sertificētu ambulatoro ārsta palīgu Agnesi Dejus, sertificētu fizioterapeiti ar padziļinātām zināšanām iegurņa pamatnes veselībā Sandru Mušu, kā arī ar mammu, sertificētu treneri un diplomētu fizioterapeiti Lāsmu Bērziņu un viņas vīru Rūdolfu Andersonu. Ierakstā uzklausām partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperti Kristīni Balodi.

Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā. Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī  tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis.

Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.   "Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina. Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna. Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē. 

Pusaudži, ballītes un alkohols - tā īsi varētu raksturot raidījuma tematu. Vasara ir sākusies un pusaudžu ballītes ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu? Vai var pateikt nē, ja draugi paceļ glāzīti? Vai drīkst pacelt dzirkstoša alkoholiskā dzēriena glāzi jau pusaudža vecumā? Ģimenes studijā vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauniešu psihiskās veselības centra narkoloģe, psihiatre Rita Kuzņecova, brīvprātīgā MOT trenere Kristīne Vilcāne un zinātņu doktore pedagoģijā, sociālā pedagoģe un supervizore Līga Āboltiņa. Pirms sarunas neliels ieskats pētījumā par to, cik daudz jauniešu pagaršo alkoholu, kurā vecumā tas parasti notiek un vai visbiežāk tas notiek ballītēs, kurās pulcējas pusaudži? Sāsta Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne. Viņa atklāj, ka tendence visos rādītājos, kas saistīti ar alkoholu, ir ievērojama lietošanas vai riskantas lietošanas samazināšanās. Vienīgi meitenes gan piedzeršanās, riskantas lietošanas pamēģināšanas ziņā ir ar augstākiem rādītājiem. Pamēģinājušas [alkoholu] ir 84% meitenes un 73% zēnu. Vidēji pirmā reizi, kad pamēģina alkoholu ir 13 gadu vecumā, apmēram 40% šajā vecumā pamēģina lietot alkoholu.

Satraukums par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, kas traucēja arī mācību norisi, rimis. Ir sakusies vasara ar vairāk priecīgām dienām, tomēr apdraudējuma situācijas var atkārtoties. Tāpēc Ģimenes studijā skaidrojam, vai katrai ģimenei vajag savu ģimenes rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā - kā katrs ģimenes loceklis reaģēs uz paziņojumiem, kur dosies, kā savstarpēji sazināsies. Un vai šāda plāna esamība ļauj justies drošākiem gan pieaugušajiem, gan arī bērniem. Par drošības jautājumiem ārkārtas situācijās un ģimenes rīcības plānu sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, biedrība "Skalbes" klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova un vēsturnieks, bijušais skautu vadītājs un izdzīvošanas instruktors, militārās medicīnas instruktors Jānis Goldšmits.  

Ģimenes studija ciemojas pie Ivbuļu ģimenes no Daugavpils. Jacinta ir matemātikas skolotāja, viņas vīrs Aldis strādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Un viņi ir trīs bērnu vecāki. Tāpēc dienas ir tik piepildītas un darba tik daudz, ka reizēm prātā iezogas doma – uzsēsties uz motocikla un divatā aizbraukt līdz okeānam, lai vienkārši baudītu dzīvi. Bet viņiem patīk arī ikdiena, jo tās ir viņu izvēles – darīt darbu, kas prasa daudz, bet ko var darīt no sirds, trīs bērni, kas reizē ir kņada un nepārtrauktas rūpes, bet atnes tik daudz prieka, un dzīve Daugavpilī, kas apvīta ar tik daudz, viņuprāt, nepamatotiem mītiem, bet ir lieliska pilsēta dzīvošanai ģimenei ar bērniem.

Medicīniskā apaugļošana arī Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Tagad valsts apmaksā jau trīs mēģinājumus. Bet kā saprast, ka visas manipulācijas, ko klīnikas piedāvā klientiem, ir patiesi vajadzīgas? Pieredzes stāsti un speciālistu komentāri Ģimenes studijā. Skaidro Reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Marta Slaidiņa un Madara Senkane, kura vada atbalsta grupas sievietēm, kas piedzīvo neauglību, kā arī pēta šo jautājumu arī sava maģistra darba ietvaros.

Dronu apdraudējums traucē eksāmenu norisi pierobežā. Kā tas ietekmē absolventus un viņu turpmākās izglītības iespējas? Un kā pašus skolēnus ietekmēs eksāmenu pārcelšana vai iespējamā atlikšana? Izskan arī viedokļi, ka galapārbaudījumi būtu jāatceļ. Ģimenes studijā diskutē Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktors Rūdolfs Kalvāns, Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis, Daugavpils Valstspilsētas vidusskolas direktors Ilmārs Zučiks, Ludzas pilsētas vidusskolas direktors Gunārs Strods un Dagdas vidusskolas Vecāku padomes vadītāja, 9. klases skolnieka mamma Tatjana Munda.

Ģimenes studija aicina doties viesos pie Apšu ģimenes Rīgā. Rūdolfs un Malgožata ir aktieri, abi strādā Latvijas Leļļu teātrī, dara arī citas radošas lietas gan uz skatuves, gan kinokameru priekšā. Vēl viena svarīga loma viņu dzīvē ir būt septiņgadīgā Teodora vecākiem. Iepazinušies teātra mākslas augstskolā Polijā, kurp Rūdolfs savulaik devies studiju apmaiņas programmā, savu dzīvi jau apmēram astoņus gadus viņi pamatā saista ar Latviju. Malgožata atzīst – ir ļoti pateicīga un priecīga, ka viņai kā ārzemniecei tikusi dota iespēja šeit attīstīt savu profesionālo karjeru.

Noslēdzoties mācību gadam, spriežam par vērtēšanas sistēmu skolās. Vai visi jau pieņēmuši, ka atzīmes nevar labot, vai skolotājiem jaunā vērtēšanas sitēma ļauj objektīvāk novērtēt skolēnu zināšanas un vai vecāki var sekot līdzi un saprast, ko bērns ir vai nav iemācījies, jo atzīmju ir maz. Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars.

Tikko iznākušā Luīzes Pastores un Svena Neilanda komiksa bērniem un jauniešiem "Te tu esi!" iedvesmoti, sarunā Ģimenes studijā cenšamies saprast, ko jūt bērns, uz mūžu zaudējot kādu tuvu cilvēku, un kā pieaugušie var palīdzēt saprast notikušo un sadzīvot ar to. Ģimenes studijā sarunājas rakstniece Luīze Pastore, Torņakalna fonda valdes loceklis, kustības "Dzīve un sēras" līdzdibinātājs mācītājs Linards Rozentāls un SOS bērnu ciemata programmas bērniem, kuriem nomiris tuvinieks "Kalniem pāri" klīniskais un veselības psihologs no programmas "Kalniem pāri" Elvis Dudarevs. -- Rakstnieces Luīzes Pastores un ilustratora Svena Neilanda komikss "Te tu esi!" ir vizuāli spēcīgs un emocionāli daudzslāņains stāsts par sērām un attiecībām ģimenē. Tas runā par zaudējumu, bet arī par to, kā mēs mācāmies ar to sadzīvot, atpazīstot savas sajūtas, rodot mierinājumu un turoties pie atmiņām, ko veidojusi mīlestība.  Aizstājot cilvēkus ar suņu ģimenes tēliem, autori pārvērš stāstu jutīgā un vizuāli izteiksmīgā naratīvā. Grāmata seko ģimenei, kas piedzīvo vecākā brāļa nāvi, skatot to no jaunākā bērna perspektīvas. Siltās un izteiksmīgās ilustrācijas atklāj bērna iekšējo pasauli, pilnu rotaļīguma un drosmes, bet arī klusu, neizteiktu emociju. Tas ir stāsts par zaudējumu, atmiņām un to, kā pasaule mainās, bet tomēr nezaudē savas krāsas.  Stāsta centrā ir bērna mēģinājums saprast notikušo un sadzīvot ar zaudējumu. Grāmatu izdevusi izdevniecība "Liels un mazs".

Tikties ar Olekšu ģimeni no Dobeles rosināja klausītājs Edgars. Lūk, citāts no viņa vēstules: "Vēlos nedaudz iepazīstināt Jūs ar maniem draugiem - Olekšu ģimeni, kuri, manuprāt, būtu lieliski un iedvesmojoši viesi jūsu raidījumā Ģimenes studija. Olekšu ģimenē aug trīs bērni un viņi ir pārcēlušies no Rīgas burzmas uz kluso Dobeli, lai nodrošinātu mierīgu un patīkamu vidi ģimenei un gādātu par Jura vecākiem. Viktorija ir pilnas slodzes mamma, Juris gādā par materiālajām vajadzībām. Ģimenes bērni ir muzikāli, aktīvi un ar labiem panākumiem gan skolā, gan mūzikas skolā. Viņu piemērs parāda, ka harmoniska vide, vecāku iesaiste un pārdomāta ikdiena var būtiski ietekmēt bērnu attīstību un labsajūtu." Juris un Viktorija bērniem cenšas veltīt iespējami daudz laika. "Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka nav nekas labāks, ja bērns ir ar vecākiem, it sevišķi mazs bērns. Tāpēc, piemēram, neviens no mūsu bērniem nav nekad pilnu dienu palicis bērnudārzā un mēs esam sapratuši, ka tas ļoti nācis par labu savstarpējām attiecībām, bērnu emocionālai veselībai," sarunā atklāj Juris Olekšs. Ciemojamies pie Viktorijas un Jura Olekšiem, sarunā aktīvi iesaistās arī visi trīs bērni - Marks, Paula un Luīze.

Aizvien biežāk sastopami salikti ģimenes modeļi - sieva, vīrs, viņu bērni no citiem partneriem un arī abu kopīgas atvases. Kā šādai sistēmai funkcionēt veiksmīgi un visiem pieņemami? Ģimenes studijā diskutē sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Nansija Lībiete, sistēmiskā ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova un mamma un pamāte, arī šobrīd strādā pie maģistra darba par pamātes pieredzi Klinta Barbaka.

Šobrīd daudzviet notiek skolēnu uzņemšana 1. klasēs, un lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, daļai vecāku jautājums – kur mācīsies mans bērns – aizvien sagādā galvassāpes. Sākt mācības 1. klasē ir liels notikums maza cilvēka dzīvē, un dažkārt tas izvēršas arī par piedzīvojumu "birokrātijas džungļos" arī viņa vecākiem. Cik viegli vai sarežģīti ir pieteikt bērnu mācībām skolā dažādās Latvijas pašvaldībās, kā tas notiek galvaspilsētā, kā vispār atšķiras šie noteikumi un kārtību, kādā tas ir darāms vienā, otrā vai trešajā pilsētā vai pašvaldībā  Ģimenes studijā vērtē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa, Mārupes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Liene Šmite, Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze un topošā pirmklasnieka tētis Harijs Egliens. Ierakstos uzklausām vēl vecāku pieredzes stāstus.

Kāda ir klases audzinātāja loma skolēnu dzīvē un mācību ikdienā: ko vēl bez emocionālās labklājības ietekmē sekmīga vai vāja klasvedība? Ko sagaidām no audzinātāja sākumskolā un vai tas aizvien ir nozīmīgs atbalsts arī vidusskolas posmā? Raidījumā Ģimenes studija diskutē Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore Dita Nīmante, skolas "Domdaris" skolotājs, 7. klases audzinātājs Kārlis Kriņģelis, Strenču pamatskolas 7. klases audzinātāja, izdevniecības "Lielvārds" mācību grāmatu autore Līga Sudare, Rīgas Valsts. 3. ģimnāzijas 11. klases audzinātāja Lita Eglīte un bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja Murjāņu Sporta ģimnāzijā, valodniece, rakstniece Māra Ozola. Raidījumā uzklausām arī vecāku pieredzes stāstus.

Pirms dažiem gadiem plašsaziņas līdzekļos izskanēja virkne stāstu par nekvalitatīvu dzemdību palīdzību Latvijas slimnīcās. Šobrīd situācija pētīta atkārtoti. Kādi ir secinājumu, interesējamies Ģimenes studijā. Analizē ginekoloģe Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Stradiņa Universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja, Veselības ministrijas galvenā speciāliste ginekolģijā un dzemdniecībā Dace Rezeberga un Liepājas reģionālajā slimnīcas vecmāte, Latvijas Vecmāšu asociācijas valdes locekle Iveta Beihmane. No 2023. līdz 2025. gadam Latvijā ir samazinājies to sieviešu īpatsvars, kas savu pieredzi, saņemot dzemdību palīdzību, raksturo kā fiziski, verbālu vai emocionālu vardarbību, tā liecina Slimību profilakses kontroles centra dati. Veselības ministrija savukārt izstrādājusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm, lai pakāpeniski pilnveidotu dzemdību palīdzības pakalpojumu sniegšanu, stiprinātu mātes un bērnu drošību visā Latvijā. Vai un kā šī situācija uzlabojas?

Ģimenes studija ciemojas pie Irbju ģimenes Daugavpilī. Marita Irbe ir deju pedagoģe, arī vairāku tautas deju kolektīvu vadītāja. Viena izaudzinājusi piecus bērnus, trīs vecākie no tiem jau mācās un dzīvo Rīgā, mammas paspārnē vairs tikai abas jaunākās māsas. Marita pati saka – ja arī dzīvē bijuši grūti brīži, tie no atmiņas, šķiet, pagaisuši. Irbes sevi raksturo kā draudzīgu, aktīvu saimi, kas turas kopā un ir kā viens ciešs kodols. Sevišķi saliedējošs viņiem izrādījies pandēmijas laiks, kad visi vēl mituši vienā dzīvoklī un īpaši satuvinājušies. Viņiem ir savas tradīcijas un iecienītas kopīgas nodarbes, bet galvenais mammas prieks – ka bērni ir savstarpēji vienoti un cits citu ļoti atbalsta.

Līdz ar dažādu sociālo mediju un tematisko vietņu uzplaukumu, cilvēkiem ir arvien plašākas iespējas aptvert un noskaidrot savu patieso izcelsmi. Mainoties arī izpratnei par adopcijas noslēpumu, tagad arī pieaugušā vecumā cilvēkiem parādās interese noskaidrot, kas ir viņa īstie vecāki un kāds ir paša stāsts? Kāpēc tas vajadzīgs? Un kā šādus meklējumus veikt? Ģimenes studijā sarunājas Geni kuratore Latvijā, dzimtu izpētes entuziaste, "Facebook" grupas "Dzimtas detektīvs" izveidotāja un administratore Linda Sirsniņa un sistēmiskā un ģimenes psihoterapeite Maija Biseniece. Ierakstā uzklausām Unas Oļševskas stāstu, kas savulaik atradusi mammu un trīs māsas, šobrīd vada "Facebook" grupu "Adoptēti Latvijā", kā arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvi Madaru Puķi.

Tā kā tuvojas gada vērienīgākais pasākums profesionālajā izglītībā "SkillsLatvia", Ģimenes studijā diskutējam par profesionālās izglītības piedāvātajām iespējām un arī izaicinājumiem. Sarunājas Diāna Šavalgina, Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore, Ulrika Naumova, Rīgas Stila un modes tehnikuma direktore, Inga Zariņa-Bojāre, Valmieras tehnikuma direktora vietniece, Matīss Arnolds Paupe, Ogres tehnikuma absolvents, un Mareks Kantāns, Krišjāņa Klāva Kantāna tētis. Matīss Arnolds Paupe nacionālajā jauno profesionāļu meistarības konkursā "SkillsLatvia 2024" ieguva 3. vietu un bronzas medaļu prasmju konkursā "Restorānu serviss". Savukārt Krišjānis Klāvs Kantāns konkursā "EuroSkills Herning 2025" ir izcilības medaļas ieguvējs interneta tehnoloģijās. Krišjānis ir absolvējis Cēsu dizaina un tehnoloģiju tehnikumu, šobrīd mācās Rīgas Tehniskajā universitātē. -- Nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu centrā jau devīto gadu pēc kārtas risināsies gada būtiskākais notikums profesionālajā izglītībā Latvijā, proti, nacionālais jauno profesionāļu meistarības konkurss "SkillsLatvia2026". Konkursa laikā būs iespēja iepazīt profesionālās izglītības iespējas Latvijā.     

Nesen risinājās konference "Nost ar eksāmeniem!", jo arvien biežāk izskan viedoklis, ka eksāmeni nevis veicina mācīšanos, bet gan rada papildu stresu un var negatīvi ietekmēt skolēnu emocionālo labbūtību. Ģimenes studija turpina aizsākto diskusiju par eksāmenu jēgu un vajadzību. Diskutē privātskolas "Patnis" vadītājs, pedagogs Ivo Rode, Latvijas darba devēju konfederācijas padomes loceklis, Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija prezidents Normunds Bergs un Latvijas Universitātes profesors un padomes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš.

Krietni sen Ģimenes studijā neesam runājuši par bērnu miegu, kas ir daudzu vecāku un daudzu ģimeņu ikdienas izaicinājums. Tā kā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centrā ir veikts jauns pētījums par bērnu miega traucējumiem, skaidrojam, ko tas vēsta. Interesējamies arī, kādas kopumā ir mazo bērnu miega problēmas un riski. Sarunājas Bērnu slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega ārste-pediatre Marta Celmiņa un PEP mamma un Bērnu emocionālās audzināšanas kursu vadītāja Elīna Kļaviņa.  

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī. Uz jautājumu, vai Latgalē ir skolas, kurās var iegūt kvalitatīvu izglītību, atbildi meklēs gan skolēni, gan viņu vecāki, kā arī izglītības nozarē strādājošie. Ģimenes studijā diskutē Daugavpils pilsētas Izglītības, jaunatnes un sporta pārvaldes izglītības kvalitātes eksperte Jeļena Azareviča, Daugavpils Valsts ģimnāzijas direktore Oksana Petaško, Daugavpils Vienības pamatskolas skolas padomes priekšsēdētājs, aktīvs tētis Oskars Zuģickis un Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa.

Latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē. Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare. Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē. Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare. Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Ciemojamies pie Mitrēvicu ģimenes Mārupē. Tētis Dāvids vairāku gadu laikā radījis īpašu platformu "Uniqornia". Ar meitas Šarlotes un mākslīgā intelekta palīdzību tajā top unikāli vienradžu tēli, ko pēc tam var izmantot produktu apdrukā. Tā ģimene vāc līdzekļus divu jaunāko bērnu terapijas vajadzībām, vienlaikus izglītojot sabiedrību un laužot stereotipus par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem. "Šis ir vissvarīgākais ieraksts manā dzīvē," tā savos socmediju kontos savu unikālo projektu "Uniqornia" pirms neilga laika pieteica Dāvids Mitrēvics.  Pats nācis no mākslinieku ģimenes un vides, viņš, izrādās, ir arī ļoti tehnisks cilvēks, kas spēj savas neparastās ieceres tapšanā apvienot mākslīgo intelektu, elektronikas un programmēšanas sniegtās iespējas ar gluži vienkāršu radošu pieeju. Tas nav mākslas radīšanas projekts, Dāvids gan uzsver.  Kas tad īsti ir "Uniqornia"? Īpaša spēļu istaba, kurā rotaļa pārvēršas darbā, kas nes arī galarezultātu. Katru reizi citu stāstu par kādu neparastu vienradzi, kas katru reizi ir pilnīgi neatkārtojams un ar to īpašs. Tik neatkārtojams un īpašs kā cilvēki, kuriem raksturīga dažādība, atšķirīgas vajadzības un īpašs jūtīgums. Vienradžu vizualizācijas iespējams arī iegādāties uzdrukātas uz dažādiem priekšmetiem, bet gūtā peļņa paredzēta abu jaunāko ģimenes bērnu terapijai. Projekts, kas vispirms domās un darbos lolots vairākus gadus, nu ir gatavs, tāpēc Mitrēvici par to stāsta.  Kā sarunā atzīt Dāvida sieva Līga, tā no viņu puses bijusi milzu atļaušanās, jo viņi nekad nav bijuši sevišķi aktīvi socmediju vidē un nekad nav kāri publiskojuši ne sevi, ne bērnus. Tomēr jaunās ieceres labā lēmuši būt drosmīgi, vairāk atklājot par savu ideju. Tā nu tas ir stāsts arī par viņiem. Sarunā piedalās vecāki – Līga un Dāvids Mitrēvici un viņu vecākā meita Karlīna, kas šobrīd studē režiju.

Tuvojas izlaidumu laiks, tāpēc Ģimenes studijā aktualizējam jautājumu, vai skolotājiem obligāti jāsarūpē kāda dāvana. Kāpēc paši vecāki vēlas ko dāvināt savu bērnu mīļākajiem pedagogiem ne tikai izlaidumā, bet arī citos svētkos? Un kā rīkoties tiem, kur nevēlas to darīt? Diskutē Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja Neila Krave un Rīgas Tehniskās universitātes Akadēmiskās izcilības centra vadītāja Dace Medne. Ierakstā uzklausām skolotāju un trīs bērnu mammu Lauru Pāvulēnu. Tā kā dāvanu jautājums mēdz radīt nesaskaņas vecāku starpā, viņa uzskata, ka tādas nav vajadzīgas un strikti pateikusi arī vecākiem. Vai dāvanas skolotājiem ir jāuzskata par korupciju vai tā tomēr ir tradīcija, skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Kā pāra attiecības ietekmē sociālie mediji un dažādas viedierīces? Šo tematu rosināja kāds klausītājs, kurš stāsta, cik atsvešināti var kļūt ģimenes locekļi, ja attiecības virtuālajā vidē kļūst svarīgākas par attiecībām dzīvē. Viņa stāstu uzklausām arī ierakstā.  Par tematu Ģimenes studijā plašāk diskutē ārsts-psihoterapeits Jānis Vītiņš, divu meitu mamma, "Instagram" konta "Divas abeles" satura veidotāja Marta Ābele un partnerattiecību un intimitātes kompetences eksperte Kristīne Balode.

"Artemis II" misija, kas nule kā sekmīgi argriezusies uz Zemes, vedinājusi arī Ģimenes studiju skaidrot, vai arī mūsdienu bērni vēlētos kļūt par astronautiem jeb kādreiz kosmonautiem, kā tas savulaik nereti bija ar mūsu vecākiem? Cik plaša un interesanta ir bērniem pieejamā izglītība par astronomiju kā skolā, tā ārpus tās? Un kāpēc tā ir vajadzīga? Analizē Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks, pedagogs un astronomijas entuziasts Kaspars Antonevičs, Valsts izglītības attīstības aģentūras Valsts metodiķis fizikā Edijs Freimanis, tehniskās jaunradas nama "Annas-2" astronomijas pulciņa vadītāja Aija Kalniņa un Cēsu Kosmosa izziņas centra Izglītības programmu vadītāja Annija Abzalone. "Artemis II" misijai attālinoties no Zemes vairāk nekā 400000 kilometru, bija iespēja pārbaudīt gan tehnoloģijas, gan cilvēka organisma spēju izturēt šādus apstākļus. Astronauti veiksmīgi atgriezušies, bet pētnieku darbs kosmosa izpētē nerimst ne mirkli. Starp citu, nulle arī Latvija pievienojusies Amerikas Savienoto Valstu valdības un NASA līgumam "Artemis Accord" par dziļā kosmosa izpēti un Mēness apguvi miermīlīgiem mērķiem. Tā ir juridiska bāze tam, ka mēs varam pētīt Mēnesi pie tādiem pašiem nosacījumiem kā amerikāņi un vēl 60 citu valstu zinātnieki. Vai šie notikumi rosina arī bērnus un jauniešus vairāk izzināt kosmosu, mācīties eksaktās zinātnes un sapņotu kļūt par astronautiem? 

Tikko parakstīts vecāku, izglītībpolitikas veidotāju, pedagogu un izglītības vadības pārstāvju memorands, kurā visi vienojas par kopīgu apņemšanos stiprināt cieņpilnu, atvērtu un uz bērna interesēm vērstu sadarbību starp vecākiem un skolu. Kāpēc tāds vajadzīgs un kā sadarbība turpmāk tiks stiprināta? Sarunā par to piedalās Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, biedrības "Tēvi" pārstāvis, bijušais pedagogs Lauris Bokišs, Cēsu 2. pamatskolas direktore Ija Brammane un Madonas valsts ģimnāzijas Vecāku padomes loceklis, skolas Attīstības fonda vadītājs Juris Jātnieks. Pagājušajā nedēļā risinājās pirmā vecāku un skolu konference "Pamats". Kurā apmēram 400 dalībnieku no visas Latvijas - vecāki, skolu vadītāji, pedagogi, izglītības politikas veidotāji, pašvaldību arī nevalstisko organizāciju pārstāvji - sprieda, kā stiprināt vecāku un skolas sadarbību un veidot vienotu redzējumu par bērnu izglītību. Iepazīstam konferencē izskanējušās atziņas. 

Vēlamies jūs iepazīstināt ar Kūriņu ģimeni. Māra un Kaspars ir četru dēlu vecāki. Renārs Filips un Patriks Henrijs jau pusaudžu vecumā, bet divi jaunākie – Kaspars Rafaēls un Ričards Rūdolfs – vēl mācās sākumskolā un aktīvi attīsta savus talantus. Ģimene dzīvo laukos. Lai aizbrauktu līdz izglītības iestādēm, jābrauc 11 km pa grants ceļu, kurš grūti izbraucams kļūst tieši lietainajā un aukstajā periodā, tāpēc ģimene pēc desmit laukos nodzīvotiem gadiem nolēmusi pārcelties uz tuvējo Dobeli. Mazliet skumji ir visiem, taču sarunā Māra pārliecinoši teiks – visas pārmaiņas ir uz labu, un bērni laukos ir izauguši un līdz kaulam sajutuši gan brīvību, ko var piedzīvot tikai laukos, gan iemācījušies lauku darbus, jo ģimene visus šos gadus nodarbojusies ar lopkopību.

Latvijā jaundzimušo cilmes šūnu ievākšanas un uzglabāšanas pakalpojums parādījās aptuveni divtūkstošo gadu sākumpusē un vidū. Pamanāms un karsts jaunums tas kļuva ap 2006. gadu un vēl pāris gadus vēlāk. Tātad pagājušas gandrīz divas desmitgades, kopš daļa vecāku izvēlas šādu pakalpojumu. Vai varam novērtēt tā atdevi un noskaidrot, cik tālu ir attīstījusies cilmes šūnu pielietošana zinātnē, medicīnā? Ko Latvijas likumi ļauj un ko liedz darīt ar jaundzimušo cilmes šūnām? Par to saruna studijā, kurā viesojas bioloģijas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece, docente Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē Inese Čakstiņa-Dzērve, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Veselības centru apvienības Ginekoloģijas virziena vadītāja, "Biobank Hearts" vadītāja Karlīna Elksne un "IVF Rīga" Cilmes šūnu centra vadītāja Anna Dorondo.  

Grūtniecība ir laiks, kad sievietes ķermenī notiek lielas pārmaiņas, un dažkārt tās saistītas arī ar veselības izaicinājumiem, piemēram, gestācijas diabētu. Tie ir cukura vielmaiņas traucējumi, kas attīstās tieši grūtniecības laikā. Ģimenes studijā skaidrojam, kas ir gestācijas diabēts, kāpēc tas rodas un kā ar to sadzīvot.  Raidījumā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gita Jansone-Šantere un Diabēta biedrības pārtāve, arī diabēta aprūpes māsa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 1. tipa diabēta paciente un trīs bērnu mamma Ilze Veilande. Uzklausām arī divu bērnu mammu, diabēta pacientu tiesību aktīvisti Santagoru Tormu un mammas Līvas pieredzes stāstu.

Pēc dažu gadu pauzes Latvijas skolās ir atjaunoti 3. un 6. klašu monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinos un dabaszinībās, tāpat arī 9. klašu beidzēji drīz rakstīs monitoringa darbu angļu valodā un kombinētu pārbaudījumu bioloģijā, fizikā un ķīmijā jeb dabaszinībās. Lai izzinātu vienotās skolas ieviešanas progresu, 2., 5. un 8. klases monitoringa darbus rakstīs tajās skolās, kurās notiek vienotas skolas principu ieviešana. Kas par šo visu ir jāzina, jāsaprot mums, vecākiem? Kā uz to raugās pašas skolas, pedagogi, skolēni? Par to saruna Ģimenes studijā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Valsts pārbaudījumu departamenta monitoringa nodaļas vadītāju Martu Mikīti, VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, Rīgas 75. pamatskolas direktori Raminu Skuju, Ādažu vidusskolas sākumskolas posma metodiķi Daniju Kundziņu un Rīgas Teikas vidusskolas direktori Gunu Puduli.

Šoreiz Ģimenes studija ciemojas pie Gediņu ģimenes Rīgā. Elīna un Rūdolfs ir horeogrāfi un kustību mākslinieki, Rūdolfs pēdējos gados daudz strādā arī teātra režijā, nesen iestudējis vairākas izrādes bērniem. Abi kopā viņi audzina bezgala enerģisko Augustu, kas jau tagad vislabprātāk un ļoti atraktīvi sevi izpauž uz jebkādas skatuves. Kā rit viņu - mākslinieku un jaunu vecāku dzīve un ikdiena ar aktīvu trīsgadnieku?

Kā mākslīgā intelekta sarunu boti ietekmē bērnus un jauniešus un kā vecāki, skolotāji un sabiedrība kopumā var palīdzēt bērniem un jauniešiem mākslīgā intelekta rīkus izmantot droši, kritiski un atbildīgi? Ģimenes studijā analizē kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un  klīniskā un izglītības psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” direktore Zane Gulbe.

Eksāmenu laiks tuvojas, un tieši matemātikas eksāmens rada vislielāko satraukumu daļā skolēnu. Arī viņu vecāki satraucas, jo katru gadu ir pietiekami liels skolēnu skaits, kuri nespēj iegūt vajadzīgo vērtējumu, lai eksāmens vispār būtu nokārtots.  Kā sagatavoties matemātikas eksāmenam kā zināšanu, tā arī emocionālās noturības ziņā? Ģimenes studijā vērtē Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs, Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Ilze France, Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore, matemātikas skolotāja Gunta Lāce un Nacionālajā psihiskās veselības centra pētnieks Edmunds Vanags.   Šogad 9. klašu skolēni matemātikas eksāmenu kārtos 26. maijā, vidusskolēni - 1. jūnijā. Ja paskatāmies uz pagājušo gadu, varētu teikt, ka eksāmenu rezultāti uzlabojas. Vidusskolā optimālajā mācību satura apguves līmenī 2023. / 2024. mācību gadā vidējais rezultāts bija 34,2%, savukārt 2024. / 2025. mācību gadā - 43,7%. Ja skatās uz augstākā līmeņa eksāmenu, arī tur rezultāti ir uzlabojušies o 59 uz 62%. Arī 9. klašu skolēnu sasniegumi eksāmenā pieaug.

Ģimenes studija dodas ciemos pie Otomeru ģimenes. Roberts ir mācītājs, viņš kalpo trīs evaņģēliski luteriskajās draudzēs Vecumnieku novadā un savās zināšanās dalās arī ar studentiem. Agrita vada bērniem Svētdienas skolu un brīvajā laikā arī dzied un auž. Bet brīva laika viņiem abiem tiešām maz, jo viņi ir deviņu bērnu – Kates, Pāvila, Rutes, Rinalda, Edītes, Judītes, Ilzes, Daces un Kristīnes – vecāki. Sarunā viņi atzīst: katra nākamā bērna ienākšana ģimenē ir neaprakstāms prieks un tieši jaunākie bērni saņem visvairāk mīlestības, jo viņiem tuvo un mīļo pulks ir lielāks nekā tas bija vecākajiem bērniem. Kā uzsver Roberts un Agrita – arī daudzbērnu vecāki ne tikai daudz strādā un rūpējas par ikdienas dzīves veiksmīgu norisi. Viņi atrod laiku arī kopā ar bērniem uzspēlēt galda spēles, ceļot uz tuvākām un arī tālākām vietām, lai saturīgi pavadītu laiku kopā.

Pirmssvētku noskaņā Ģimenes studijā runājam par to, kā atgūt enerģiju brīvdienās pat tad, ja šķiet, ka spēka svinēt nav nemaz. Kā visiem kopā restartēties un pārslēgt pavasara režīmu. Uzklausām iedvesmu stāstus un padomus. Sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, bloga "Es pats" veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un resursa "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.

Kas ir masalas un kāpēc to izplatību saucam par uzliesmojumu? Kādi ir ir riski, ja ar šo infekcijas slimību saslimst, un kā gūt pārliecību, ka esam drošībā, ja potēšanas pase kādam vienkārši pazudusi? Ģimenes studijā diskutē bērnu infektoloģe Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā Liene Čupāne, ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas nodaļas vadītāja Sigita Geida.

Drīzumā startēs izglītojošs projekts "Mūsu apģērba otrā dzīve", un tā mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem labāk izprast apģērba dzīves ciklu, lai pieņemtu atbildīgākus lēmumus par to, ko darīt ar drēbēm, kas vairs nav nepieciešamas. Vai iespējams bērnu un pusaudžus pasargāt no ātrās modes lamatām? Kā viņus izglītot par tekstila atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi. Vai patērnieciskuma pārņemtā sabiedrībā pastāv izredzes šo mainīt? Ģimenes studijā diskutē Ance Jaks, biedrības "Taureņa efekts" pārstāve, Dace Akule, biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte, Kārlis Lakševičs, sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, un Ilona Valaine-Blekte, Šūšanas un konstruēšanas pulciņa skolotāja Rīgas Tehniskās jaunrades namā "Annas 2".

Noslēdzoties konkursam par labākajiem skolu ēdinātājiem Latvijā, Ģimenes studijā diskutējam, cik kvalitatīvu uzturu spējam nodrošināt bērniem mācību iestādēs un ko citi var mācīties no šīs jomas izcilniekiem. Sarunājas sertificēta uztura speciāliste, konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" projekta vadītāja Guna Bīlande, Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis Jānis Meija, Līgatnes Jauno līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola, Rīgas 34. vidusskolas direktores vietniece Darja Pallo un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga.  

Šoreiz ciemojamies pie Polinsku ģimenes Rīgā, Pārdaugavā. Velga Polinska ir valodniece, mūziķe, arī viena no biedrības "Dauna sindroms Latvija" dibinātājām. Kopā ar vīru Lauri viņi audzina divus bērnus, Austru un Madaru. Velga joko, apjomīgais vaļasprieks – vadīt biedrību, rīkot aktivitātes un censties lauzt sabiedrības stereotipus – aizsācies, ģimenē ienākot Madaram. Madars ir aktīvs un draudzīgs 11 gadus vecs puisis ar papildus 21. hromosomu.  Polinsku ģimene atzīst, ka nemaz īsti nezina, ko nozīmē vārdu salikums brīvais laiks, jo visi aizņemti katrs savos darbos, pienākumos un nodarbēs, taču kopā viņiem patīk gan paceļot, gan aiziet kādā pārgājienā.  Uz kopīgu tikšanos Polinsku ģimeni Ģimenes studija aicināja jau vairākkārt, taču allaž kādi apstākļi tam stājās ceļā. Piemēram, savdabīgs ir stāsts par to, kā viņa pirms vairākiem gadiem tikuši pie sava īpašuma Pārdaugavā un pēcāk piedzīvojuši tajā ugunsnelaimi. Tagad tiekamies, kā viņi paši saka, garāžiņā, kas patiesībā ir neliela, omulīga māja. -- 21. martā pasaulē un arī Latvijā atzīmējam Dauna sindroma diena - pirms 14 gadiem to aizsāka ANO, apliecinot, ka Dauna sindroms eksistē visā pasaulē, un uzsverot, ka iekļaujoša vide ir katra cilvēka pamattiesības. Latvijā Dauna sindroma biedrības vilcējspēks ir Velga Polinska.  Jau ceturto gadu pēc kārtas 21.martā, kad atzīmējam Pasaules Dauna sindroma dienu, kāds latviešu mūziķis vai grupa tam par godu laiž klajā īpašu dziesmu. Šogad tā ir grupas „Latvian Voices” un komponistes Lauras Jēkabsones radīta kompozīcija „Mums pieder šodiena”. 

Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Ģimenes studijā diskute bērnu un pusaudžu ginekoloģe Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētaja profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Anda Ķīvīte-Urtāne, kā arī organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija.  Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām.  Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem. "Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme.