Mājokļa pielāgošana cilvēkiem ar invaliditāti nav iegriba, bet nepieciešamība

Sērijā “Mūžīgā mājsēde”, ko pirms labdarības maratona “Dod pieci!” veido Latvija Radio un Latvijas Televīzija, stāsts par mājokļa pielāgošanu desmitgadīgajai Karlai. Viņa dzīvo vienā no Latvijas bagātākajām pašvaldībām – Mārupē. Lai iegādātos dārgo – vairāk nekā 10 tūkstošus vērto – pacēlāju, kas nogādā meiteni uz privātmājas otro stāvu, vecāki pašvaldībai lūdza palīdzību iesaistīties. Izpratne par mājokļa pielāgošanu pašvaldībās atšķiras. Vairāk stāsta Tīna Sidoroviča no Latvijas TV. Karla mūs sagaida labā omā. Vakar gan esot bijusi slikta diena, stāsta mamma Inta – bijusi epilepsijas lēkme. Karla labprāt darbojas savā aktivitāšu krēsliņā, arī zīmē. Kad Karla piedzima, viņai konstatēja smagus smadzeņu attīstības un darbības traucējumus un prognoze bija, ka meitene būs nekustīga, neredzīga un nedzirdīga. Karla spēj pārvietoties, ja viņai palīdz, bet ģimene jau laikus saprata, ka Karlai pieaugot, arvien apgrūtinošāk kļūs viņu izcilāt. Savas slimības dēļ Karlu bez pieskatīšanas nevar atstāt ne mirkli – ja viņa nav vecāku aprūpēta, palīgā katru dienu nāk auklīte. Un tā 24 stundas diennaktī. Ar lūgumu palīdzēt pielāgot vidi mājoklī Karlas mamma meklēja atbalstu Mārupes pašvaldībā. Tam sekoja atteikums ar pamatojumu, ka to neparedzot likums. Pēc tam, kad tika piesaistīta labdarības organizācija "Ziedot.lv", ar draugu un citu ziedotāju atbalstu bija cerība. Reaģējot uz "Ziedot.lv" aktivitātēm, arī Mārupes pašvaldība rada iespēju segt pusi no pacēlāja izmaksām. Pacēlāja, kas Karlu katru vakaru nogādā savā guļamistabā, izmaksas ir gandrīz 11 tūkstoši eiro. Ergoterapetits Lotārs Freivalds no Ogres rehabilitācijas nodaļas mājvizītēs redz, cik dažādos mājokļos dzīvo cilvēki ar kustību traucējumiem, viņš uzsver, ka ne visiem primāri vajadzēs dārgu palīglīdzekli. Labdarbības organizācija "Ziedot.lv" apstiprina, ka atbalsts mājokļa pielāgošanai katrā pašvaldībā ir atšķirīgs, vienā kaut ko apmaksā no neparedzētajiem līdzekļiem, otrā neapmaksā neko. Piemēram, Rīgā pat ar ģimenes līdzmaksājumu rindā pēc kāpņu pacēlāja ir jāgaida no trim līdz četriem gadiem.