Mākslinieka un mākslīgā intelekta šībrīža attiecības

Vārdu savienojums "mākslīgais intelekts" pēdējos gados tiek intensīvi locīts visdažādākajos kontekstos – no informātikas līdz medicīnai, no militārās rūpniecības līdz mākslai un kultūrai. Lai gan mākslīgā intelekta pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta vidū, tā uzplaukuma laiks ir tieši pēdējā desmitgade, kad internetā pieejamās informācijas apjoma un tehnoloģiju attīstības saplūsme izraisījusi neskaitāmu mākslīgā intelekta rīku lavīnu. Un tam līdzi – daudz pārdomu un minējumu par mākslīgā intelekta lomu cilvēces nākotnē, tai skaitā – mākslā. Arī "Meistars Knehts" 2023. gadā diskutēja par ētiku mākslīgā intelekta rīku izmantošanā, jau toreiz apjaušot, cik ātri tehnoloģijas turpinās attīstīties un ka katrā nākamajā sarunā jau nonāksim pie arvien jauniem secinājumiem. Tā nu 2025. gada maijā "Meistars Knehts" atgriežas pie sarunas par mākslinieka un mākslīgā intelekta attiecībām tieši pašlaik. Spriežam par to, ko šodien uzskatīt par cilvēka radītu mākslu, par autorības jēdzienu un radošuma demokratizāciju, par MI rīku ietekmi uz realitātes izpratni un interpretāciju. Sarunbiedri: Ineta Sipunova – videomāksliniece, pēdējā laikā daudz interesējusies par mākslīgā intelekta rīkiem, strādājot pie operas "Salome" videoprojekcijām. AI radīts "cilvēkēdāja" tēls ir arī viņas veidotajās videoprojekcijās tikko tapušajai izrādei "Runcis zābakos" Latvijas Leļļu teātrī.  Goran Gora – mūziķis un Ziedoņa muzeja vadītājs. Nesen vadīja koncertu "Simfoniskais hits ar Goran Gora. Ravela "Bolero" un mākslīgais intelekts", bet Imanta Ziedoņa mājās Murjāņos tagad dzirdami stāstījumi par dārzu, kur Ziedoņa balsī runā mākslīgais intelekts. Rūdis Bebrišs – filozofs un publicists, īpaši interesē estētikas un mākslas filozofijas tēmas. Andris Teikmanis – Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Profesionālās doktora studiju programmas direktors, aizrautīgs AI rīku pētnieks.