Mantām pārpildīti skapji un istabas: kurā brīdī varam runāt par patoloģisku krāšanu

Ja nu noderēs, varbūt vēl vajadzēs - šīs ir frāzes, kas izskan no cilvēkiem, kuriem ļoti patīk krāt. Mantām pārpildīti skapji, istabas, balkoni - arī tā ir realitāte. Kurā brīdī varam runāt par patoloģisku krāšanu? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē klīniskā psiholoģe Ieva Bite un psihoterapeits un psihiatrs Gints Polis. "Pasaulē krāšanas traucējumi ir kaut kādā veidā izplatīti. Varbūt, ka pie mums ir neliela postpadomju specifika, kas ir saistīta ar kādreizējiem apstākļiem un faktoriem," vērtē Gints Polis. Parasti kādi divi procenti cilvēku cieš no krāšanas traucējumiem. "Domājot par to, ka bieži vien ir primāri citi psihiskās veselības traucējumi, vai arī sekundāri. Piemēram, cilvēks var sākt arvien vairāk izolēties, kļūt depresīvs, bet parasti šis ir faktiski sekundārs [traucējums]. Autiskā spektra traucējumu gadījumos līdzās esošie krāšanas traucējumi sasniedza pat 25 procentus," skaidro Ieva Bite. "Krāšanas traucējumi ir vairāk izplatīti nekā nekā mums gribētos. Un droši vien šis laiks ar ārkārtīgo uzsvaru uz to, ka mums ir vajadzīgas lietas un jaunas lietas, un viss kaut kas, nosaka mūsu sociālo statusu, tas arī nepalīdz."