Mazā sardīne (stāsta Kaspars Zāle)

Franču tautas pasaku "Mazā sardīne" 2010. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Kaspars Zāle. Reiz dzīvoja vīrs un sieva, kas bija ļoti, ļoti trūcīgi. Kādu dienu sieva saka: "Manu nabaga vecīt, mums vairs nav ne maizes, ne aizdara. Kā lai iztiekam? Ja tu aizietu pamakšķerēt, mēs varētu pārdot zivis un tā tikt pie maizes!" Vīrs dodas uz upi, tomēr viņam pagalam neveicas: visu augu dienu - ne asakas! Kad nu viņš grib doties mājās, beidzot uzķeras maza sardīnīte, kura lūdzas, lai vīrs to apžēlojot. Sagādāšot visu, ko vien viņa sirds kāro! Lai notiek! Vīrs saka - tā un tā, abiem ar sievu trūkstot gan maizes, gan aizdara. "Ej vien mājās, galds jau ir klāts," saka sardīnīte un, laimīgi tikusi no makšķerāķa vaļā, iepeld savā aliņā. Vīrs aiziet mājās, un patiesi: galds klāts ar daždažādiem gardiem ēdieniem! Pastāstījis sievai, kas ar viņu atgadījies, abi krietni paēd, padzer un laimīgi dodas pie miera. Nākamajā rītā sievai nav un nav miera: jā gan, gardais azaids ir laba lieta, bet vēl tik daudz kā viņiem trūkst! Lai vīrs aizejot un sardīnei palūdzot labāku māju. Paklausījis sievai, vīrs noiet pie upes, sasauc sardīnīti un atstāsta sievas lūgumu. Mazā zivtiņa atbild, lai tik ejot mājās, jauna māja jau gaidot! Patiesi: vecās būdas vietā paceļas jauna, grezna māja. Taču miers tajā ilgst vien dažas dienas, jo sievai jau atkal prātā jaunas un jaunas iegribas. Te sardīnei jānokārto, lai mājā būtu jaunas mēbeles, te jāsagādā jaunas drēbes, un visbeidzot - arī grezna kariete, kuras priekšā dīžājas divi kumeļi un aptekā divi sulaiņi. Kādu laiku vīrs un sieva dzīvo kā īsts karaļpāris: augām dienām braukā apkārt brīnumskaistajā karietē, izpelnoties skaudīgo kaimiņu apbrīnu: sak', no kurienes šiem tāda bagātība?! Kādu dienu, karietē braukdami, viņi sastop vecu ubadzi, kura lūdz to kādu gabaliņu pavest - esot ļoti nogurusi, tālāk nevarot ne pakustēt. Sieva, ieraudzījusi ubadzes skrandas, sarauc degunu un karietē iekāpt neļauj vis. Vīrs, negribēdams ķildoties ar sievu, liek kučierim braukt tālāk. Nu vecā ubadze izslejas visā augumā... Viņa ir - jā, jā, ne tikai tā pati mazā sardīnīte, bet visīstākā brīnumdare feja! Ar savu bozi viņa piesit pie karietes: tā pārvēršas par krietnu ķirbi. Pieskaras zirgiem: viens pārtop par uti, bet otrs - par blusu. Bet vīrs un sieva, par sodu savām ļaunajām sirdīm, atkal nokļūst nabagu kārtā...