Medijiem trūkst izpratnes par personu ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām

Daļa Latvijas mediju pietiekami labi neizprot cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem specifiskās vajadzības. Tā secināts Tiesībsarga biroja veiktajā pētījumā par mediju piekļūstamību. Tā ir svarīga, lai panāktu, ka ikviens, neatkarīgi no funkcionālo traucējumu veida, spētu pilnvērtīgi patērēt mediju saturu. Un tas skar pietiekami lielu sabiedrības daļu, ko apliecina arī dati – Latvijā aptuveni 15 % cilvēku ir invaliditāte. Piemēram, ar redzes traucējumiem saskaras ap astoņiem tūkstošiem cilvēku, bet vairāk nekā 90 tūkstošiem ir dzirdes traucējumi. Ar pētījumu šodien, 14. janvārī, plašāk iepazīstināta arī atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lai arī dažādi tiesību akti nosaka medijiem par pienākumu veidot savu saturu piekļūstamu, Tiesībsarga biroja pētījums liecina, ka daļai mediju trūkst izpratnes par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām. Tāpat medijiem mēdz būt maldīgs priekšstats par patieso auditorijas apmēru, kam šie risinājumi ir nepieciešami. Piekļūstamība informācijai medijos atšķiras gan pēc funkcionālo traucējuma veida, gan invaliditātes smaguma pakāpes. Patlaban mediji raidījumu piekļūstamības risinājuma izvēlē pamatā izmanto zīmju valodas tulkojumus vai subtitrus, bet ne abus kopā. Mediji to skaidro gan ar izmaksām, gan ar grūtībām spēt titrēt un korekti pierakstīt to, ko reāllaikā konkrēta persona runā. Komercmediji kā galvenos šķēršļus min ārējā līdzfinansējuma trūkumu, nevienlīdzīgu konkurenci reklāmas tirgū un valsts valodas prasības, kas ierobežo ieņēmumus. Savukārt sabiedriskajan medijam plašāku piekļūstamību kavē ierobežoti cilvēkresursi, finansējums un specializētu speciālistu trūkums. Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Anete Ilves norāda, ka pastāv priekšstats, ka piekļūstamības nodrošināšana ir kaut kas ļoti dārgs, taču ir daudzas tehniskas lietas, kuru ieviešana neprasa papildu izmaksas.