Mediju situācija pēc ASV ārvalstu palīdzības apturēšanas

ASV valdības lēmums uz trim mēnešiem apturēt ārvalstu atbalsta programmas nevalstiskajām organizācijām ir smagi skāris arī mediju jomu. ASV Kongresa piešķirtie vairāk nekā 268 miljoni dolāru neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un brīvas informācijas plūsmas atbalstam tagad ir iesaldēti. Kādas ir šī lēmuma sekas, skaidrojam Mediju anatomijā. ASV ārvalstu palīdzības programmas sasniedza medijus aptuveni 30 pasaules valstīs, tajā skaitā arī Eiropas Savienībā. Skaidrs, ka spējais finansējuma zudums ir graujošāks tur, kur mediju brīvība ir vistrauslākā, kā arī tur, kur ir smaga situācija kara dēļ, kā tas ir Ukrainā, tomēr riski pastāv arī citviet. Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” Eiropas Savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītājs Pavols Szalai norāda -  īstermiņā Savienotās Valstis varbūt iegūs kaut kādu naudu federālajā budžetā, bet ilgtermiņā šis lēmums iedragās žurnālistu cīņu ar korupciju un galu galā arī demokrātiju. ASV valdības lēmumu ir sajutuši arī mediji Latvijā, turklāt tie, kuri atrodas tuvāk Krievijas pierobežai un ir svarīgi instrumenti mūsu informatīvās telpas stiprināšanā - tas ir neatkarīgais interneta medijs Daugavpilī - "Chayka.lv", kā arī izdevums "Ezerzeme" Krāslavā. ASV finansējums gan neietekmē šo mediju pastāvēšanu kā tādu, jo tas ir saņemts atsevišķiem projektiem, turklāt Latvijā darbojas arī sava mediju atbalsta sistēma. Tomēr tā nav tik dāsna, lai tie paši reģionālie mediji varētu uzaudzēt muskuļus. "Ezerzemes" pārstāve Iveita Leikuma stāsta, ka ASV finansējums nelielās redakcijas apjomiem bija liels un dotu iespēju ne tikai finansēt sižetu sērijas izvedi, bet arī ieguldīties tehnikas iegādē, digitalizācijā, arī iekļūt jaunās interneta platformās. No piešķirtās naudas izdevums nepaspēja iztērēt ne centa.  Žurnalistu organizācijas aicina Eiropas demokrātijas domāt par atbalstu medijiem, lai mediji nav jāslēdz vai vēl trakāk - nonāk demokrātijām nelabvēlīgu spēku naudas atkarībā.