Mūžīgās pilsētas varas gaiteņi un nemirstīgie

Raidījuma Kur kritiķiem nav vietas epizodē autori recenzē divus atšķirīgus darbus – pāvesta vēlēšanu trilleri "Konklāvs" un pašmāju vampīru dramēdiju "Mūžības skartie" –, kas daudzveidīgi aplūko žanra likumības, laicīgo un pārlaicīgo, kā arī to, kāpēc mūs piesaista vara, tradīcijas un mūžība. Astoņiem "Oskariem" nominētais vācu režisora Edvarda Bergera "Konklāvs" nonāk Holivudas un Eiropas kino tradīciju starpzonā. Klaustrofobiskais trilleris par varas intrigām, konspirācijām un politisko izrēķināšanos ieved katoļu kardinālu kolēģijā, kurai ir jāievēl jauns pāvests. Saduras ideoloģijas, ambīcijas un personīgās izvēles, kuru centrā ir kardināls Lorenss (Reifs Fainss), kurš cenšas saglabāt ticību un kalpību, neskatoties uz to, ka visi apstākļiem, iespējams, ir pret viņu. Viens no pērnā gada Eiropas kino spilgtākajiem darbiem maldīgi piedāvā vispārzināmo par Vatikānu, pamazām noaujot pāvesta sarkanās kurpītes, lai uzdotu vaicājumu: vai tradīcijā ir iespēja mainīties? Tikmēr kino un teātra režisors Mārcis Lācis savā otrajā pilnmetrāžas spēlfilmā "Mūžības skartie", kas nominēta deviņām "Lielais Kristaps" balvām, aizved uz Latvijas laukiem, kur Resnais (Andris Keišs, kurš arī saņēma "Lielo Kristapu" kā labākais aktieris) sastopas ar vampīriem, kuri atbildēs uz viņa kāroto vēlmi iemantot mūžību. Starp jaunības kultu, BDSM atribūtiku, ezotēriskajām praksēm, treilera omulību, teltīm šķūnī, sakostiem mirstīgajiem un asiņu krūzītēm Resnais meklē atbildi uz to, vai būt sliktam cilvēkam ir labāk nekā depresīvam vampīram. Lācis provocē, smīdina un apdomīgi uzlūko "mūžīgo", bet tikmēr vampīri ir gatavi nakts cēlienam, lai reivotu un dotos uz kūts aploku padzerties. Vai humora forma šoreiz ir arī tās saturs – šo un citus jautājumus epizodē aktualizēs abi kritiķi.