Nasabeisti, runoj i roksti latgaliski! Par latgalīšu volūdu oficialajā saziņā

Latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu Latvejis kulturviesturyskuo montuojuma. Šudiņ jū sorgoj lykums. Jei skaņ radejā, televizorā, skaitama rokstūšajā presē i socialajūs medejūs, dzieržama vysaidūs pasuokumūs. Tok oficiālajā saziņā ar vaļsts i pošvaļdeibu īstuodem komunikaceja nūteik latvīšu literarajā volūdā. Kur beidzās tradiceja i suocās volūdys praktiskuo puse, cik lelā mārā latgalīšu rokstu volūda publiskajā telpā ir tikai kulturys, cik vaļsts volūdys politikys vaicuojums, diskutej Vaļsts volūdys centra direktore Inese Muhka i diveji aktivi latgalīšu volūdys lītuotuoji runā, rokstūs i juridiskā saziņā ar īstuodem – „Kolnasātys” rubriku autors, muzikis i viesturnīks Arņs Slobožanins (Arnis Slobožaņins) i dzīsminīks Aņss Ataols Bierzeņš (Ansis Ataols Bērziņš). Piec pādejūs godu statistikys datu var sprīst, ka latgalīšu volūdā kasdīnā runoj gondreiž 100 tyukstūšys Latvejis īdzeivuotuoju, kas ir ap 8 %, Latgolā – vaira nakai trešuo daļa. „Daže, ka jūs byutu symts, kai lībīšu nazcik desmišu, vysleidza vajag tū volūdu paturēt i raudzeit jū vaira īdzeivynuot,” izsver Aņss Ataols Bierzeņš. Vaļsts volūdys centrā ir latgalīšu volūdys apakškomiseja i latgalīšu rokstu volūdys konsultants, i, pasateicūt obejim kungim, kuri aktivi volūdu lītoj oficiālajā saziņā ar īstuodem, tys ir pamaneits plotuokā sabīdreibā, stuosta Inese Muhka, i „myusu latgalīšu volūdys apjūms kai konsultaceju ziņā, tai dažaidu puorlykumu dokumentu ziņā ir cīši pīaudzs. Itei funkceja ir pareiza, tys vīnkuorši ir juodora i juoatteista.” Svareigi, ka īstuodēs, sajamūt oficialus dokumentus latgaliski, izatur ar cīnu pret latgalīšu volūdu, par sovu pīredzi stuosta Arņs Slobožanins: „Laika gaitā es saprotu, ka mes tai kai vīnā laivā eistyn siežam niu kūpā ar vaļsti. Ka maņ beja sajiuta pyrma desmit godu, ka vaļsts ir pret mani, kod es grybu kū ta latgaliski dareit, tod niu maņ ir sajiuta, ka tai kai suoc īsaklauseit tevī.”