Neredzu partiju, par ko es varētu balsot. Saruna ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu

Rietumu līderi reaģē pārāk lēni - sankcijām pret Krieviju jābūt vēl stingrākām. Par to ir pārliecināts Jūlijs Krūmiņš. Par biznesu deviņdesmitajos un tagad, par politikas aizkulisēm un skandāliem saruna ar vienu no pirmajiem Latvijas miljonāriem Jūliju Krūmiņu Laikmeta krustpunktā.   Arnis Krauze: Šis ir Saeimas vēlēšanu gads, zinot jūsu interesi par politiku un dažbrīd arī iesaistīšanos dažādos politikas procesos, kāds ir jūsu skats uz rudeni, kāda būs nākamā Saeima? Vai kādu stutēsiet, atbalstīsiet, vai beidzot būsiet tikai vērotājs no malas? Jūlijs Krūmiņš: Es nekad neesmu interesējies par politiku. Bet, tā kā es neinteresējos par politiku, politika interesējas par mani. Viena vai otra partija noteikti grib, lai kaut ko ieskaita. Viņi nāk, viņi kaut ko pārliecina, nē, es vairāk neiesaistos nekādās politiskās spēlēs. Atklāti sakot, es šodien neredzu partiju, par ko es varētu balsot. Visi, kas ir nākuši pie varas, kas šodien ir, viņi neviens nav turējuši solījumu. Es vienkārši varu vēlēties, ka gribētu, lai vienreiz nāk normāla Saeima. Un Saeima tomēr pieņemtu lēmumu, ka mums ir vajadzīgs vēlēts prezidents. Saprotiet, šodien vairāk kā 30 gadus visi, kas ir bijuši, mēs esam pēdējā vietā no Baltijas valstīm un nav neviena vainīgā. Visi, kas nāk jaunie ministri, saka, tas bija pagājušais... Būtu vismaz viens cilvēks. Es nesaku, ka pirmais prezidents būs tas, kas to darīs, bet mums vajadzīgi tādi kā Kārlis Ulmanis, kas dzīvo divistabu dzīvoklī un viņam divi uzvalciņi. Kas nedomā par to, domā par valsti. Mums vajadzīgi cilvēki, kas patiešām domā pa valsti. Mums ir visas iespējas, es esmu pārliecināts, ka latvietis ir zemnieks, viņš ir strādīgs. Viņi nav politiķi. Bet vajadzētu tomēr, lai Saeima saprastu, ka mums vajadzīgs. Jūlijs Krūmiņš min, ka ir tapis uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju veidots memorands, lai valdība pieņem politiskus lēmumus, bet uzņēmēju pārstāvji – ekonomiskos. Jūlijs Krūmiņš: Mums ir jāizdzīvo. Mēs ar saviem septiņiem deputātiem, kur ir 720 citās valstīs, kas domā par savām interesēm, mēs nevaram izmainīt valsti, bet mums  ir jādomā, kā nopelnīt, kā izdzīvot, kā tam pensionāram samaksāt vairāk pensiju. Kā uztaisīt vairāk darbavietas. Tie jautājumi ir jādara. Es to varu darīt, tas ir mans, tā ir mana profesija, es esmu ekonomists. Es zinu, kas ir jādara, bet ir vajadzīgs ar ko runāt.  Kā jūs raugāties uz tiem, kas jau ir bijuši politikā un tagad vēlas atgriezties? Jūlijs Krūmiņš: Es neredzu, es neredzu, kas ir bijuši un vēlas atgriezties, ka no viņiem kaut kas varētu būt. Man nav ticības. Saukļi jau labi, bet kas tur notiks, es nezinu. Es neredzu nevienu tādu, kas būtu šodien ar mieru atteikties no saviem īpašumiem un strādāt 12 - 16 stundu valsts labā. Es neredzu tur nevienu tādu cilvēku.