Nerimst Krievijas masveidīgie uzbrukumi Ukrainas teritorijai

Pēdējo dienu laikā par spīti pamiera procesa virzībai Krievija īsteno masveidīgus uzbrukumus Ukrainas teritorijai. Arī aizvadītajā naktī uz Ukrainu raidīti vairāk nekā 200 droni, dažādās valsts vietās nodarot postījumus. Kopš ceturtdienas vakara Krievija Ukrainai uzbruka ar 214 Shahed tipa bezpilota lidaparātiem un citiem droniem, no kuriem iznīcināt izdevās 114 dronus, bet vēl 81 drons uzbrukumu laikā pazuda. Droni skāruši vairākas Ukrainas apdzīvotās vietas ziemeļu, centrālajā un dienvidu daļā. Video kadros no Ukrainas pilsētām atkal bija redzamas bojātas un degošas ēkas. Piemēram, divus uzbrukumus Krievija veikusi dzelzceļa infrastruktūrai Dņipropetrovskas apgabalā, ievainojot četrus cilvēkus. Trāpīts arī Zaporižjas pilsētai un apgabalam. Zaporižjas apgabalā apšaudīts arī Dolinskes ciems. Īsi paklausīsimies sievietes Olenas komentāru, kuras māja cieta uzbrukumā. Taču vissmagāk cietusi dienvidos esošā Odesa. Ziņots par teju 20 sprādzieniem vairākās pilsētas daļās. Ievainoti vismaz trīs cilvēki un cietusi arī infrastruktūra. Odesā kā reiz ieradies Čehijas prezidents Petrs Pavels. Ukrainas premjerministra vietnieks Ukrainas atjaunošanas jautājumos Oleksijs Kuleba norādījis, ka viņa tikšanās laikā ar Čehijas prezidentu Krievija pilsētai uzbrukusi ar trīs Šaheda tipa dronu grupām. Jāatzīmē, ka Odesa ar 1 miljonu iedzīvotāju, kurā atrodas arī galvenā Melnās jūras osta, ir bieži cietusi no Krievijas bezpilota lidaparātu un raķešu uzbrukumiem. Lai gan mediji uzsver, ka Krievijas uzbrukumi notiek par spīti tam, ka Putins sarunā ar Trampu it kā apņēmies tos neveikt, tomēr jāatzīmē, ka neviena puse 30 pamieru, kurā būtu apņemšanās nešaut pa enerģētikas un citu infrastruktūru, oficiāli izsludinājusi nav. Kremlis šodien gan apgalvo, ka Putina rīkojums uz laiku apturēt Krievijas militāros uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai Ukrainā paliek spēkā un ir spēkā. Nav informācijas, vai pēdējā no uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūra būtu cietusi. Katrā ziņā izskatās, ka Krievija iespējamo atteikšanos no enerģētikas infrastruktūras apšaudēm kompensē ar masveidīgākiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai.