Oskars Teikmanis: Apvienības mērķis ir veicināt, lai Latvijā ir vairāk jauno zinātnieku

Latvijas jauno zinātnieku apvienībai decembrī apritēja 20 gadi. Patlaban tā pulcē ap 300 biedru un arī pērn jauno pētnieku pulks kopumā ir palielinājies. Taču ar kādiem izaicinājumiem saskaras organizācija, kā arī par akadēmisko brīvību, starptautisko konkurenci un jauno pētnieku vietu zinātnes nozarē, sarunā ar Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāju Oskaru Teikmani. Kā jūs skaidrotu, kāda ir šīs organizācijas loma, virsmērķis? Kāpēc jaunajiem zinātniekiem ir būtiska sava kopiena, kurā var pulcēties, pārrunāt kaut kādas lietas? Oskars Teikmanis: Ja man būtu jādefinē, kas ir Latvijas Jauno zinātnieku apvienības virsmērķis, es teiktu, ka tas ir veicināt to, ka Latvijā ir vairāk jauno zinātnieku. Pasaule arvien vairāk pieprasa to, ka ir tiešām ļoti augsti izglītoti cilvēki valstī, un vēsturiski arī Latvijai nav izdevies izveidot tik lielu zinātnieku īpatsvaru kā, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs un Rietumeiropā. Ir jūtams, ka mums ir nepieciešamas šīs jaunās asinis ar cilvēkiem, kas ir pieraduši strādāt pie jaunu zināšanu apgūšanas. Turklāt vēl ir tas aspekts, ka tie, kas izvēlas Latvijā uzsākt doktorantūras studijas, ļoti bieži - aptuveni 70% gadījumu - nonāk situācijā, kur viņi beigās izvēlas tomēr pārtraukt šīs studijas. Nereti tas ir tāpēc, ka ir kaut kādas sistemātiskas problēmas, vai uznāk galēja vientulība, tāda sajūta, ka vienkārši nav atbalsta ne no kurienes, vai arī kāds projekts beidzas. Lai atbildētu uz šo jautājumu, viena lieta, ko šī kopiena var darīt, ar ko mēs varam palīdzēt, ir iedot sajūtu, ka tu neesi viens, kas cīnās ar šādām lietām. Mēs varam apmainīties ar domām, mēs varam kopīgi strādāt pie kopējiem mērķiem, un mēs varam arī runāt ar sistēmas veidotājiem, lai to uzlabotu mūsu un visu pārējo zinātnieku vajadzības.