P. Sohas, M. Utņikas-Strugalas "Tīrība. Higiēnas vēsture" un D. Rukšānes "Džikī"

Pjotrs Soha, Monika Utņika-Strugala. Tīrība. Higiēnas vēsture Skatot poļu ilustratora Pjotra Sohas radīto higiēnas vēsturi “Tīrība. Higiēnas vēsture” un lasot Monikas Utņikas-Strugalas rakstītos tekstus, var uzzināt daudz interesanta. Kā senie ēģiptieši tīrīja zobus? Kur pilsētnieki senāk izgāza naktspodu saturu un kā slaucīja dibenu, pirms tika izgudrots tualetes papīrs? Kāpēc savulaik uzskatīja, ka mazgāšanās ir kaitīga? Kādam nolūkam tika izgudrotas parūkas un kur dabiskās vajadzības kārto astronauti? Tie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildi sniedz šī asprātīgā un izglītojošā grāmata. Iedziļinieties tīrības – un arī netīrības – vēsturē un uzziniet, kā dažādos laikmetos un dažādās pasaules malās ļaudis kopuši savu ķermeni.  Dace Rukšāne. Džikī Daces Rukšānes jaunākais romāns "Džikī" savā ziņā ir turpinājums grāmatai "Krieva āda". Jaunā romāna centrā vairs nav Emīlija, kas bija uzdrošinājusies iemīlēt krievu, bet gan viņas meita Meldra, kura ieradusies Rīgā, lai sāktu jaunu dzīvi. Darbība aptver laikposmu no sociālisma agonijas līdz Latvijas neatkarības pasludināšanai, un rakstniece bez pārspīlēta dramatisma atklāj gan jūtu sarežģītos ceļus, gan laikmeta traģismu. Līdzīgi kā romānā Krieva āda caurviju motīvs ir leģendāras firmas Chanel smaržas Krievijas āda, kuru aromātu dievina Emīlija, arī Džikī liktenīga loma ir smaržām. Ar tām Meldras jūtu pasaulē ienāk vārds “unisekss”, par kuru 70. gadu Rīgā neviens nav dzirdējis. Raidījumā tiekamies ar izdevēju Renāti Punku un rakstnieci Daci Rukšāni.