Pa nakti sašūtie karogi. Gaudeamus vēsture. Saruna ar J. Siliņu, A. Teikmani, A. Auziņu

Raidījums "Dziesmusvētku tīklos" turpina ielūkoties Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" aizkulisēs un vēstures stāstos. 1927. gadā Tartu pirmo reizi izskan ideja par kopīgiem Baltijas studentu dziesmu svētkiem. Līdz pirmajiem svētkiem pagāja gandrīz trīsdesmit gadu, nosaukums "Gaudeamus" nāks vēl vēlāk - pa vidu deviņu gadu aizliegums, 1988. gada Viļņa ar nacionāliem karogiem un miliciju meža malās. Šajā raidījumā - vēsture un atmiņu stāsti. Studijā teātra režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš - viens no svētku mākslinieciskajiem vadītājiem, diplomāts un vēstnieks Andris Teikmanis - kora "Juventus" bijušais dziedātājs un prezidents, un filologs un žurnālists Alnis Auziņš - nesen klajā nākušās grāmatas par vīru kora "Gaudeamus" vēsturi autors. Raidījumu vada Linards Kalniņš un Ieva Jurga. Raidījumā runāsim par to, kāpēc tieši studenti uzdrīkstējās darīt to, ko citi nedrīkstēja, kāpēc svētkus aizliedza uz deviņiem gadiem, kā 1988. gadā Viļņā pa nakti sašūtie karogi gājienā kļuva par politisku aktu, kā repertuāra veidotāji lavierēja starp cenzūru un latvisko, par himnas “Gaudeamus igitur” nozīmi svēkos, kā arī kāpēc “Gaudeamus” joprojām ir vienīgais regulārais triju Baltijas tautu kopīgais mākslinieciskais projekts. Raidījumā dzirdams arī unikāls 1967. gada skaņu ieraksts no trešajiem svētkiem Tartu. Režisors Jānis Siliņš par studenta lomu "Gaudeamus" svētkos padomju laikos saka: "Students vienmēr varēja aiz visas tās pašas ideoloģijas izpaust citādāku viedokli — arī dziedot tās obligātās padomju repertuāra dziesmas. Bet sanākot trim tautām, tie kļūst drosmīgāki." Par šo un vēl - klausieties jaunākajā raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" sarunā. *Raidījums tapis ceļā uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus".