Pamanīt pirms notikusi nelaime: iespējas novērst pašnāvību

Latvijā biežākais ārējās nāves cēlonis (ĀNC) ir pašnāvības, turklāt ap 80% pašnāvības gadījumu ir saistāmi ar depresiju. Latvija arī ierindojas starp Eiropas Savienībā valstīm ar augstāko mirstību ĀNC dēļ. Anna Apīne uz sarunu aicināja biedrības “Ogle” pārstāvi Aļonu Aleksejevu un ārstu psihoterapeitu, RSU Psihosomatiskās medicīnas psihoterapijas klīnikas galveno ārstu Ernestu Pūliņu-Cini, lai runātu par pašnāvību iemesliem un iespējām tās novērst. Kas ir biežākās situācijas, kas noved cilvēku pie domām par pašnāvību un arī pie rīcības? Ernests Pūliņš-Cinis: Visbiežāk tie ir afektīvie stāvokļi – dažādi depresijas varianti, gan bipolārie traucējumi, gan šizofrēnija. Tā kā mums tagad ir decembris sācies, tad var runāt arī par sezonāli afektīvo depresiju – viens no tiem depresijas apakšvariantiem, kam raksturīgi sezonāli pastiprināties depresīvajam stāvoklim. Ja tā ir tik milzīga problēma, kā to būtu jārisina sistēmiski? Ernests Pūliņš-Cinis: Sistēmiski, man liekas, tas ir paaudžu jautājums. Tur viss sākas ar audzināšanu par emociju atpazīšanu, veselības pratību, rūpēšanos par sevi, par atbildības izjūtu. Un secīgi krietni mazāk cilvēku nonāktu depresīvos stāvokļos. Viņiem būtu stabilākas attiecības, stabilāki piesaistes modeļi, viņi spētu izveidot veselīgākas attiecības, nebūtu šis augstais alkoholisms, kas arī ir kā signāls tam, ka mēs netiekam galā ar emocijām. Tas būtu tā sistēmiski, bet tas patiešām ir dekāžu jautājums. Ja domā par īsākām, ātrākām, bet diemžēl ne tik efektīvām, tad, piemēram, biedrības “Ogle” aktivitātes, kur mēģina sasniegt tos cilvēkus, kas ir šobrīd sasniedzami. Visus nepārmācīsim, bet katra izglābtā dzīvība ir ārkārtīgi vērtīga. Visādas izglītojošās aktivitātes, atbalsta grupas, psihiskās veselības aprūpes ārstu pieejamība un arī atbalsta personu pieejamība, tajā skaitā psihologi un dažādu mākslu terapeiti.