Par kādiem jautājumiem būtu jaunais sabiedriskais līgums? Saruna ar Tāli Tīsenkopfu

Sociologi esot tie, kuri parādot, kā dažādas cilvēciskās darbības top un kā tās veidojas, kā tās attīstīsies nākotne. Kas ir nākotne, ko mēs varam prognozēt un kas notika ar tām prognozēm, kuras mums bija par nākotni iepriekš? Kādēļ vienas sabiedrības vēlas paātrinātu desovjetizāciju, bet citi turpināja nedzīvot mentāli Latvijā? Vai ir iespējams jauns sabiedriskais līgums un kas būtu tie jautājumi, par ko mums vienoties, par klusēšanu un runāšanu, un gatavību X stundai. Par to saruna raidījumā “Brīvības bulvāris” ar sociologu Tāli Tīsenkopfu. "Es domāju, ka nākotne pieder tiem, kuriem piemīt saprāts, prāts, gudrība, griba, līdz zināmai robežai arī emocionalitāte. Pamatlietas īstenībā. Es saprotu, ka lielie dati un dati ir ārkārtīgi ietekmīgi, bet saprāts tik un tā ņem virsroku, pat situācijās, kad cilvēki apmulst ar vienkāršākām digitālām tehnoloģijām, viņi nespēj tās lietot, atslēdzās e-pasts, vairs nevar iekļūt savās sistēmās. Ko tad - dzīve apstāsies? Nē, tā ikdienas gudrība un tas prāta pamats, lai no kurienes tas nāktu, tad tas ir daudz drošāks ceļš uz nākotni, vērtē Tālis Tīsenkopfs. Par laikmeta varot spriest tikai tad, kad tas ir pagājis, bet mums vienalga gribas saprast to, kur mēs esam tagad. Ko sociologs var pateikt par laikmetu, kas vēl nav pagājis, un kā mēs uzzināsim, ka kāds laikmets ir beidzies? Tālis Tīsenkopfs: Ir tie slavenie burbuļi, kas tagad ir iegājusies kā metafora un tāds apzīmējums, ka katrs tagad dzīvo savos burbuļos, saucamajos. Kādreiz teica sociālās grupas vai šķiras, vai  etniskās grupas, nacionalitātes, valstiskie veidojumi. Tagad ārkārtīgi mums tā dzīve ir pārcēlusies uz tā saucamajiem burbuļiem un n viņi diezgan nenoturīgi un ātri pārejoši. Tā ir tā mūsu sabiedrība.  Nezinu, kā tālāk ar to rīkoties un kas ir tās jaunās integritātes vai kolektivitātes formas, un cik lielā mērā tās ir noturīgas. Socioloģija principā radās reizē ar to moderno sabiedrību, klasisko sabiedrību, kas būvējās ap nacionālām valstīm, kopīgu valodu, nacionālo ideju, lielā preses, lielās avīzes, lielā publika, liela auditorija. Un tagad tas kaut kur pagaist un uz kādiem pamatiem pārceļas mūsu sociālā dzīve. Tas ir tāds jautājums.