Par notikumiem pasaulē: iedzīvotāji Eiropā, notikumu attīstība Armēnijā un Koreju sarunas

Izmirstošā Eiropa? Vēstures gaitā Eiropas iedzīvotāju skaits samērā ilgi saglabājis pārējai pasaulei līdzīgu dinamiku, pakāpeniski pieaugot, piedzīvojot atsevišķus krituma periodus, bet paliekot vidēji 15% robežās no pasaules kopējā iedzīvotāju skaita. Nozīmīgākas svārstības šai proporcionālajā ainā vērojamas aptuveni pēdējos piecsimt gados. Līdz ar jauno laiku sākumu tehnoloģiju un sociālo procesu attīstība izraisīja proporcionāli straujāku iedzīvotāju skaita pieaugumu tieši Eiropā, kas sevišķi pamanāms uz pārējās pasaules fona kļuva 19. gadsimtā. Pirms simt gadiem eiropieši veidoja apmēram 28% no planētas iedzīvotāju kopskaita, bet kopā ar Eiropas izcelsmes iedzīvotājiem citās pasaules daļās noteikti pārsniedza trešdaļu. Laikā starp 19. un 20. gs. vidu tieši Eiropa bija lielākais migrācijas resurss pasaulē, šais laikā šķiroties vismaz no 50 miljoniem iedzīvotāju un nodrošinot nozīmīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu tādos kontinentos kā Ziemeļamerika un Austrālija. Taču 20. gadsimtā divi postoši pasaules kari un vispārējā dzimstības samazināšanās tendence sociālo un kultūras procesu ietekmē strauji mainīja iepriekšējo gadsimtu tendences. Iedzīvotāju skaits Eiropā zaudēja līdzšinējo pieauguma tempu, kamēr vairākas citas pasaules daļās tas sāka augt straujāk. Sarunā piedalās demogrāfs Ilmārs Mežs, RTU profesors Agris Ņikitenko un žurnālists Aivars Ozoliņš. Attīstība Armēnijā Pēdējās nedēļas notikumi Armēnijā iezīmējušies ar strauju un daudziem negaidītu attīstību, un komentētājiem daudzviet pasaulē likuši tos jau pievienot postpadomju telpas „krāsaino” revolūciju reģistram. Ja pagājušās nedēļas vidū šķita, ka bijušajam prezidentam un jaunizceptajam premjeram Seržam Sargsjanam ar parlamenta vairākuma un prezidenta Armena Sarkisjana atbalstu izdosies saglabāt varas pozīcijas par spīti masu protestiem, tad pirmdiena atnesa ziņas, ka premjers Sargsjans atkāpies no amata. Opozīcija svinēja uzvaru, taču pēc pāris dienām sarunas starp pozīciju un opozīciju par jaunās valdības izveidi nonāca strupceļā un ielas atkal piepildījās protestētājiem. Nu jau viņu prasības saistās ar ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Koreju dialogs Kad pirms nepilniem 65 gadiem noslēdzās Korejas karš, starp abām karojušajām pusēm tika noslēgts tikai pamiera līgums, un teorētiski Dienvidkoreja un Ziemeļkoreja joprojām ir karastāvoklī. Arī praktiski Korejas pussala ir viens no militarizētākajiem planētas reģioniem ar augstu konflikta potenciālu. Tāpēc paziņojumi pirms rītdien gaidāmās Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna un Dienvidkorejas prezidenta Muna Džeina tikšanās, ka sarunās varētu apspriest mierlīguma noslēgšanu, izraisījuši dzīvu starptautisku interesi. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka, politologa Māra Andžāna vērtējums..