Par piederību Latvijai, iekļaujošu darba vidi, dažādības vadības mītiem un taisnīgumu organizācijās ar sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Agnesi Cimdiņu – sociālantropoloģijas doktori, pašlaik PricewaterhouseCoopers (PwC) dažādības un iekļaušanas prakses vadītāju Baltijā, vairāku grāmatu autori un līdzautori. Agnese specializējas biznesa antropoloģijā, dažādības vadībā un iekļaujošā līderībā, strādājot ar cilvēkkapitāla izaugsmi, organizāciju attīstību un starpkultūru sadarbību Baltijā, Ziemeļvalstīs un arī Tuvajos Austrumos. Sarunas centrā ir dažādības, iekļaušanas, taisnīguma un piederības tēmas darba vidē – tas, kāpēc, neskatoties uz pētījumiem un biznesa ieguvumu pierādījumiem, Baltijā situācija joprojām ir tālu no vēlamās. Agnese kritiski izskaidro biežākos pārpratumus, piemēram, kāpēc dažādības vadība nav dažādības skaitīšana, kā dažādu grupu "kastītēs likšana" atražo stereotipus un kāpēc stratēģijas uzrakstīšana bez dziļākas izpratnes par organizācijas realitāti bieži vien ir tikai formāls žests. Viņa uzsver, ka izšķirošais ir psiholoģiskā drošība, spēja patiesi sadzirdēt un vadīt atšķirīgus cilvēkus, kā arī vadītāju gatavība sākt ar kritisku skatu uz sevi – uz aizspriedumiem, privilēģijām un varas dinamiku. Īpašu uzmanību pievēršam arī pretkorupcijas kontekstam, proti, vai iekļaujoša kultūra var mazināt korupcijas riskus. Agnese to sasaista ar atklātību, taisnīgām izaugsmes iespējām un uzticēšanos iekšējām struktūrām. Ja karjera, iespējas un lēmumi organizācijā šķiet atkarīgi no “īstajiem cilvēkiem” un pazīšanās, rodas netaisnīguma izjūta, krītas piederība un lojalitāte – un pieaug risks, ka sistēma kļūst neuzticama un viegli manipulējama. Sarunā ieskicējam arī plašāku kultūru salīdzinājumu – vai Latvija ir Ziemeļvalsts vērtību ziņā? Agnese dalās pieredzē par Norvēģijas akadēmisko un darba vidi – par to, ko nozīmē justies vērtīgam arī kā “svešiniekam”, un kā atbalstoša, cieņpilna vide var kļūt par punktu cilvēka izaugsmei. Caur spilgtiem piemēriem no darba uz zvejas kuģa līdz starpkultūru pētījumiem un grāmatai par ilgtspējas meklējumiem Arābijas tuksnesī saruna izgaismo galveno motīvu, ka cilvēks kā vērtība un cieņa kā pamats gan organizācijās, gan sabiedrībā ir vissvarīgākais. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.