"Kā uz DELNAS"

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Agnesi Cimdiņu – sociālantropoloģijas doktori, pašlaik PricewaterhouseCoopers (PwC) dažādības un iekļaušanas prakses vadītāju Baltijā, vairāku grāmatu autori un līdzautori. Agnese specializējas biznesa antropoloģijā, dažādības vadībā un iekļaujošā līderībā, strādājot ar cilvēkkapitāla izaugsmi, organizāciju attīstību un starpkultūru sadarbību Baltijā, Ziemeļvalstīs un arī Tuvajos Austrumos.Sarunas centrā ir dažādības, iekļaušanas, taisnīguma un piederības tēmas darba vidē – tas, kāpēc, neskatoties uz pētījumiem un biznesa ieguvumu pierādījumiem, Baltijā situācija joprojām ir tālu no vēlamās. Agnese kritiski izskaidro biežākos pārpratumus, piemēram, kāpēc dažādības vadība nav dažādības skaitīšana, kā dažādu grupu "kastītēs likšana" atražo stereotipus un kāpēc stratēģijas uzrakstīšana bez dziļākas izpratnes par organizācijas realitāti bieži vien ir tikai formāls žests. Viņa uzsver, ka izšķirošais ir psiholoģiskā drošība, spēja patiesi sadzirdēt un vadīt atšķirīgus cilvēkus, kā arī vadītāju gatavība sākt ar kritisku skatu uz sevi – uz aizspriedumiem, privilēģijām un varas dinamiku.Īpašu uzmanību pievēršam arī pretkorupcijas kontekstam, proti, vai iekļaujoša kultūra var mazināt korupcijas riskus. Agnese to sasaista ar atklātību, taisnīgām izaugsmes iespējām un uzticēšanos iekšējām struktūrām. Ja karjera, iespējas un lēmumi organizācijā šķiet atkarīgi no “īstajiem cilvēkiem” un pazīšanās, rodas netaisnīguma izjūta, krītas piederība un lojalitāte – un pieaug risks, ka sistēma kļūst neuzticama un viegli manipulējama.Sarunā ieskicējam arī plašāku kultūru salīdzinājumu – vai Latvija ir Ziemeļvalsts vērtību ziņā? Agnese dalās pieredzē par Norvēģijas akadēmisko un darba vidi – par to, ko nozīmē justies vērtīgam arī kā “svešiniekam”, un kā atbalstoša, cieņpilna vide var kļūt par punktu cilvēka izaugsmei. Caur spilgtiem piemēriem no darba uz zvejas kuģa līdz starpkultūru pētījumiem un grāmatai par ilgtspējas meklējumiem Arābijas tuksnesī saruna izgaismo galveno motīvu, ka cilvēks kā vērtība un cieņa kā pamats gan organizācijās, gan sabiedrībā ir vissvarīgākais.Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša, ANO Jauniešu delegātu programmas pārstāvis Emīls Bergs un Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas eksperte Māra Sīmane sarunājas par to, ko īsti nozīmē ilgtspējīga attīstība, kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ir domāti ikdienas rīcībai un kā tie Latvijā tiek (vai netiek) pārvērsti praktiskā politikā, iesaistot sabiedrību un īpaši jauniešus.Sarunas pirmajā daļā dalībnieki “izsaiņo” ilgtspējas jēdzienu – no vēsturiskajām saknēm līdz dienaskārtībai 2030 ar 17 mērķiem. Māra Sīmane stāsta par savu profesionālo ceļu, ANO attīstības darba pieredzi un Latvijas plānošanas sistēmas veidošanos, uzsverot, ka mērķu ideja nav “izpildīt visus punktus”, bet caur IAM prizmu saprast, kas konkrētai valstij ir svarīgākais un kā valstis var salīdzināmā valodā runāt par politikas prioritātēm.Tālāk saruna ievirzās jauniešu iesaistē un ANO Jauniešu delegātu programmas darbā. Emīls Bergs skaidro, kā programma izglīto par ANO un IAM, kā jaunieši brauc uz skolām, rīko simulācijas un vāc vienaudžu viedokļus, lai tos "nestu" pie lēmumu pieņēmējiem – rezolūcijās, konferencēs, vizītēs institūcijās. Viņš uzsver, ka jaunieši labāk “aizsniedz” jauniešus, un aktualizē arī praktisku problēmu – Latvijas izglītībā ANO un ilgtspējīga attīstība bieži parādās fragmentāri, tāpēc vajadzīgi saprotami materiāli un mācīšanās forma, kas nepazūd birokrātiskā valodā.Noslēgumā diskusija kļūst praktiskāka – tiek apspriests Valsts kontroles revīzijas ziņojums par IAM ieviešanas pārvaldības nepilnībām un tas, kā sabiedrības pieprasījums un iesaiste var būt izšķiroša, lai mērķi nekļūtu tikai par kampaņveidīgiem saukļiem. Vienlaikus dalībnieki runā arī par to, kā nenolaist rokas sarežģītā ziņu fonā: stiprināt medijpratību, atpazīt dezinformāciju, fokusēties uz lietām, ko var ietekmēt īpaši vietējā līmenī, un skatīties uz ANO nevis kā “tikai runāšanu”, bet kā platformu, kur satiekas puses, top sadarbības un tiek aizstāvētas vērtības – miers, taisnīgums, un līdztiesība.Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar jauno domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu sarunājas par to, kā stiprināt Latvijas demokrātiju un labu pārvaldību mazinot nevienlīdzību, modernizējot valsts pārvaldi, padarot valsts budžeta pieņemšanas procesu caurspīdīgāku un veicinot sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā.S. Liepiņa uzsver, ka viņas kļūšana par “Providus” direktori viņai pašai ir loģisks turpinājums iepriekšējai karjerai – viņa sevi raksturo kā publiskās politikas praktiķi, kas pieradusi strādāt ar rīcībpolitikas jautājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Viņas motivācija ir izmantot uzkrātās zināšanas finanšu, izglītības, valsts pārvaldes un starptautisko institūciju vidē, lai veicinātu gudru, datos un zināšanās balstītu politiku un palīdzētu Latvijai kļūt par vienu no vislabāk pārvaldītajām valstīm ES un OECD. Viņa akcentē “Providus” lomu kā “slikto lēmumu sanitāram” – domnīcai ir jāpalīdz identificēt vājās vietas, piedāvāt risinājumus un attīstīt idejas, kas, lai arī ne vienmēr lineāri, tomēr nonāk līdz konkrētiem politiskiem lēmumiem. Svarīgi viņai ir tas, ka Latvija joprojām ir “iespēju zeme” – daudz kas notiek lēni, bet tieši tāpēc domnīcas un pilsoniskās sabiedrības pienesums var būt salīdzinoši lielāks nekā lielās valstīs.Otrs uzsvars sarunā ir demokrātijas noturība, ko S. Liepiņa redz cieši saistītu ar ekonomikas noturību un nevienlīdzības mazināšanu. Viņa brīdina, ka pieaugoša ienākumu nevienlīdzība un sociālā atbalsta trūkums rada politisku nestabilitāti un vēlmi pēc autoritāras varas, tāpēc nodokļu un sociālajai politikai mērķtiecīgi jāveicina atbalsta pasākumi mazturīgākajai sabiedrības daļai, piemēram, straujāk ceļot neapliekamo minimumu. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Eiropas Revīzijas palātas locekli Mihailu Kozlovu par palātas lomu un neatkarību ES budžeta uzraudzībā, ieteikumu ietekmi, sadarbību ar dalībvalstu revīzijas iestādēm, ētikas un interešu pārstāvības atklātības uzlabojumiem, auditu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem (piem., militārā mobilitāte) un mākslīgā intelekta izmantošanu revīzijās.M. Kozlovs uzsvēra neatkarības principu un atbildību pret ES budžetu kā “mūsu pašu” naudu. Revīziju ieteikumi nav saistoši, tāpēc palāta rada publisku un politisku spiedienu caur dažādu līmeņu institūcijām, tostarp Eiropas Savienības parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi, seko līdzi ieviešanai un cieši sadarbojas ar nacionālajām revīzijas iestādēm. Šobrīd aktuāls jautājums ES līmenī ir stiprināt ētikas kultūru, īpaši “pēcamata” ierobežojumus un rūpīgāk vērtēt NVO finansējuma atbilstību ES vērtībām. Tāpat M. Kozlovs norāda, ka auditus izvēlas pēc riskiem, panākot reālus uzlabojumus, piemēram, militārās mobilitātes pārvaldībā. Nākotnes efektivitātei nepieciešama vienotāka datu vide, lai mākslīgo intelektu varētu izmantot pilnvērtīgi, ne tikai kā palīginstrumentu. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu sarunājas par to, kā nodrošināt atklātību un sabiedrības uzticēšanos lielos infrastruktūras projektos, izmantojot integritātes pakta pieeju. Aktuālais piemērs – Kundziņsalas vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstības projekts.Ansis Zeltiņš uzsver, ka Rīgas osta mērķtiecīgi atveras sabiedrībai, skaidro gan paveikto, gan problēmas, un virza kravu kustību prom no apdzīvotām teritorijām tuvāk līcim.Vides mērķos osta sevi pozicionē kā zaļu – jaunie un modernizētie termināļi tiek veidoti slēgti un ar zemākām emisijām. Tāpat tiek saglabātas dabas teritorijas, attīstīts liels saules parks ar modeli, kur daļa saražotās elektroenerģijas nonāktu ostas rīcībā un klientu vajadzībām. Tiek pētīti ūdeņraža, enerģijas uzkrāšanas un kuģu emisiju mazināšanas risinājumi. Fokusā ir praktiska dekarbonizācija un inovācijas, saglabājot ostas konkurētspēju.Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par akadēmisko ceļu un pētījumiem, Auksto karu, Padomju Savienības sabrukumu un Baltijas valstu lomu šajos procesos, korupciju un mūsdienu ģeopolitisko situāciju ar Unu Bergmani sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. Raidierakstā U. Bergmane dalās savā pieredzē, pētot ārvalstu arhīvu materiālus un intervējot tā laika politiķus, atklājot, ka lēmumi bieži pieņemti nevis pēc stingras stratēģijas, bet sabiedrības spiediena rezultātā. Viņas grāmata "Politics of Uncertainty: The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" sniedz jaunu skatījumu uz šo periodu un izgaismo Baltijas jautājuma nozīmi starptautiskajās attiecībās. Sarunā skarts arī jautājums par korupciju, tās ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību. U. Bergmane uzsver, ka korupcija ne tikai grauj ekonomiku, bet arī attālina sabiedrību no valsts, radot nedrošību un ilgtermiņā vājumu, kā to pierādīja Padomju Savienības sabrukuma piemērs. Viņa atzīst, ka arī Ukrainas gadījumā korupcija ir bijusi drošības apdraudējums, kas ietekmējis valsts spēju pretoties ārējiem draudiem. Personiskā līmenī pētniece dalās atmiņās par bērnībā pieredzētajiem notikumiem 1991. gada augustā, kad Latvijā tika atjaunota neatkarība, un vēlāk – par līdzdalību protestos pret korupciju, piemēram, Lietussargu revolūcijā. Viņa atzīmē, ka Latvijas sabiedrība pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi aktīvāka, un īpaši jauniešu vidū iesaiste pilsoniskajos procesos kļūst par arvien pašsaprotamāku parādību. Raidieraksta noslēgumā aplūkojām mūsdienu ģeopolitisko situāciju. Bergmane uzsver, ka pašreizējie notikumi, tostarp karš Ukrainā, parāda Krievijas imperiālisma būtību un sarežģīto Rietumu lomu pasaules drošībā. Viņa brīdina par risku, ka spēcīgo valstu “oligarhiskā pārvalde” varētu lemt par mazāku valstu likteņiem, izslēdzot tās no sarunu galda. Vienlaikus pētniece akcentē, ka vēstures izpratne ir svarīga jaunajai paaudzei, lai iemācītos novērtēt demokrātiju un brīvību. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par KNAB darbību un plāniem, jauno tehnoloģiju lomu korupcijas apkarošanā un prevencijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tendencēm un interešu konflikta regulējuma reformu ar Sandiju Vectēvu sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.Sarunā Sandijs Vectēvs skaidroja, ka KNAB nākotnes stratēģiskajos plānos nozīmīga loma paredzēta nacionālajam korupcijas risku novērtējumam, kas ļautu precīzāk identificēt jomas ar visaugstāko korupcijas risku un pielāgot gan prevencijas, gan apkarošanas pasākumus. Šāda pieeja ļautu atteikties no fragmentāras un empīriskos novērojumos balstītas plānošanas, pārejot uz datos un faktos balstītu politikas plānošanu. Viņš arī uzsvēra, ka būtiska loma KNAB darbā būs jaunajām tehnoloģijām un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ļauj proaktīvi analizēt datus un pamanīt anomālijas, negaidot ziņojumus vai iesniegumus. KNAB patlaban pabeidz vērienīgu projektu automatizētai datu analīzei, kas sākotnēji orientēts uz apkarošanas funkciju, taču dod iespēju arī stratēģiskai prevencijai un iestāžu brīdināšanai par iespējamajiem riskiem. Vectēvs atzina, ka korupcijas shēmas kļūst arvien sarežģītākas, tāpēc nepieciešami jauni risinājumi, tostarp ciešāka sadarbība gan starp nacionālajām iestādēm, gan starptautiskā mērogā, piemēram, lai efektīvi cīnītos arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ārvalstīs.Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par praidu, dažādību, aktīvisma nozīmi un iecietību sabiedrībā ar Vitu Brakovsku, inovāciju praktiķi, biedrības "Zināšanu un inovācijas sabiedrība" (Biedrība ZINIS) vadītāju, Rīgas Tehniskās universitātes lektori un digitālās transformācijas treneri sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. Raidierakstā Vita dalās ar personīgu un vienlaikus sabiedriski nozīmīgu stāstu par to, kā viņas ceļš aizveda līdz aktīvai līdzdalībai un cilvēktiesību aizstāvībai. Viņa runā par pirmajiem soļiem nevalstiskajā sektorā, sastapšanos ar bailēm un šaubām, bet arī par drosmi, pārliecību un ticību tam, ka sabiedrību var mainīt. Vita atklāti stāsta par organizācijas Mozaīka dibināšanas laiku 2006. gadā – periodu, kad atklāta iestāšanās par LGBTQIA+ tiesībām Latvijā bija sabiedriski nepopulāra un trūka atbalsta gan no politiķiem, gan viedokļu līderiem un plašākas sabiedrības puses.Jūnijs ir praida mēnesis, un jau 28. jūnijā notiks Rīgas praids. Tieši šobrīd, kad demokrātijas un cilvēktiesību jautājumi pasaulē kļūst arvien trauslāki, šī saruna ar Vitu ir kā atgādinājums par līdzdalības nozīmi. Par to, ka pārmaiņas sākas ar vienu cilvēku, vienu sarunu, vienu soli. Un līdzās likumiem un politikas lēmumiem vienlīdz svarīga ir arī cilvēcība, empātija un spēja iestāties ne tikai par sevi, bet arī par citiem.Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par sarunu festivālu "Lampa" un brīvprātīgo nozīmi ar Egitu Prāmu, Fonda atvērtai sabiedrībai DOTS administratīvo direktori, juristi un festivāla "Lampa" līdzdibinātāju un direktori sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis RasnačsŠajā epizodē runājam par to, kāpēc pēc 10 gadiem festivāls joprojām spēj uzrunāt jaunus cilvēkus, kā cieņpilna saruna kļuvusi par nepieciešamu sabiedrības prasmi, kur sākas un beidzas vārda brīvība – un vai vispār šī robeža ir iespējama.  Mēs pieskaramies gan personīgajiem stāstiem par to, ko nozīmē piedalīties, rīkot, dzīvot "Lampas" ritmā, gan konkrētiem piemēriem, kā sarunu festivāls ir iedvesmojis pārmaiņas – likumos, attieksmēs, pat cilvēku dzīves izvēlēs.Egita dalās arī pārdomās par brīvprātīgo nozīmi un par to, kā būt festivāla sejai. Un, protams, uz sarunas beigām atgādinām, ka šogad "Lampa" notiks 20. un 21. jūnijā Cēsīs, ar vairāk nekā 350 pasākumiem un saukli, kas šogad īpaši aicina – nebūt vienaldzīgiem. Tiekamies tur!Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par revīzijām, publiskā sektorā nodarbināto skaita mazināšanu un Valsts kontroles pilnvarām ar Edgaru Korčaginu sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.Raidierakstā E. Korčagins norāda, ka attieksme pret Valsts kontroles revīzijām institūcijās ir dažāda – ir iestādes, kas ar atsaucību sagaida revīziju rezultātus un izmanto tos darbības uzlabošanai, taču ir arī tādas, kurās interese un gatavība īstenot ieteikumus ir ierobežota. Viņš uzsver, ka Valsts kontrole jau ilgstoši sistemātiski sniedz rekomendācijas publiskā sektora efektivitātes uzlabošanai, tostarp ierosinot funkciju apvienošanu. Piemēram, revīzijā par administratīvo naudas sodu izpildes reformu konstatēts, ka ar šo uzdevumu ikdienā nodarbojas aptuveni 1500 dažādu institūciju pārstāvji, lai gan efektīvu rezultātu varētu sasniegt ar mazāk nekā 40 darbiniekiem.Tāpat Korčagins norāda uz nepieciešamību pārskatīt pašvaldību attīstības pieeju – nereti tās cenšas vienlaikus attīstīt vairākas jomas, piemēram, tūrismu, kas būtu efektīvāk veicams kā kopīgs reģionāls sadarbības projekts. Viņš arī uzsver, ka Latvija būtiski atpaliek publisko iepirkumu centralizācijā, iepirkumu sliekšņi nav pārskatīti vairāk nekā desmit gadus un joprojām ir ļoti zemi. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par Delnas direktores darbu, ēku atjaunošanu Aizputē un Zemessardzi ar Inesi Tauriņu sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.Inese Tauriņa raidierakstā skaidro, ka Delnas finansiālā situācija ir stabila, organizācijas komanda ir pieredzējusi, un tas ļauj uzskatīt šo par piemērotu brīdi, lai atstātu organizāciju un turpinātu savu profesionālo ceļu citā virzienā. Viņa uzsver, ka, ja mēs vēlamies panākt pārmaiņas, tad tās sākas ar katru no mums. Papildus darbam korupcijas novēršanas jomā, Inesei svarīga ir arī aizsardzības tēma – pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā viņa iestājās Zemessardzē. Brīvajā laikā ar ģimeni Inese veicina vēsturisko ēku atjaunošanu Aizputē, no kurienes nāk viņas vīrs.Delnas raidieraksts — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. 

Sarunā ar Delnu Anita Skudra, SIA "Rīgas meži" valdes priekšsēdētāja dalās ar savu pieredzi – kādi bija lielākie izaicinājumi, 2021. gadā no privātā sektora pārnākot uz pašvaldības kapitālsabiedrību. Par uzņēmuma iekšējās kultūras maiņu, labas pārvaldības principu ieviešanu ikdienas praksē, izaicinājumiem, ar ko saskārās uzņēmuma vadība un darbinieki, lai ikdienas praksē ieviestu jaunu uzņēmuma pārvaldības modeli.  Anitu ikdienā vada misijas apziņa, ka viņa un arī “Rīgas meži” kalpo sabiedrībai. Tādēļ arī svarīga ir ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, sekmīga uzņēmuma darbība un mežu pieejamība iedzīvotājiem. Kā labas pārvaldības principus ieviest arī nacionālā līmenī, mazināt birokrātiju valstī – arī šo jautājām Anitai, tādēļ aicinām klausīties raidierakstu! Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk 

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” juridiskais un administratīvais direktors, AS “RB Rail” padomes loceklis Ģirts Rūda dalās ar savu pieredzi un atziņām par pāreju no advokatūras uz biznesa vidi, kā arī Rail Baltica izaicinājumiem un iespējām. Rail Baltica ir gan praktisks, gan simbolisks projekts, kura uzdevums ir novērst jau Krievijas impērijas atstāto mantojumu, kas saglabājis mūsu dzelzceļa savienojumu ar Krieviju līdz pat mūsdienām. Pārrunājām arī Latvijas uzņēmumu sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ģirta atziņas par jauno paaudzi un to, kas viņu pašu motivē būt enerģiskam, ieinteresētam un nepārtraukti attīstīties. Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par darbu ANO, atbalstu Ukrainai, iegūto izglītību, sieviešu tiesībām pasaulē, karjeru un izglītību – ar diplomāti, bijušo Latvijas vēstnieci ANO un tagadējo Ārlietu ministrijas starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktori Katrīnu Kaktiņu sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa. Raidierakstā K. Kaktiņa dalās savā pieredzē par diplomātisko darbu starptautiskajās organizācijās, īpaši par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi. Pēc 2022. gada februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, diplomātiem bija jāstrādā pie tā, lai izolētu Krieviju starptautiskajā arēnā. Tāpat K. Kaktiņa norāda, ka tādas organizācijas kā ANO un EDSO nereti ir ierobežotas globālajā konfliktu novēršanā, tomēr norādīja, ka tās veic nozīmīgu darbu, piemēram, cilvēktiesību un drošības veicināšanā. K. Kaktiņa pauda pārliecību par Latvijas drošību, uzsverot, ka tai jābūt gatavai reaģēt uz draudiem, vienlaikus turpinot ieguldīt starptautiskajā sadarbībā un skaidrošanas darbā. Runājot par dramatisko sieviešu tiesību pasliktināšanos pasaulē, diplomāte uzsver sarežģīto situāciju, ar kuru saskaras sievietes Afganistānā, īpaši pēc "Taliban" atgriešanās pie varas. Viņa izceļ, ka starptautiskajai sabiedrībai jābūt aktīvākai, lai aizsargātu sieviešu tiesības, jo tā ir ne tikai traģēdija pašām sievietēm, bet arī nopietns drauds valsts attīstībai un reģiona stabilitātei kopumā. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par programmēšanu, uzņēmējdarbību, IT sistēmām un godīgu konkurenci – ar uzņēmēju, "eazyBi" dibinātāju Raimondu Simanovski sarunājas biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa. Tāpat kā mākslinieki izjūt prieku par radīšanu, arī tehnoloģiju pasaulē cilvēki rod gandarījumu no jaunrades. Maldīgs ir priekšstats, ka programmēšanas attīstība notikusi tikai pēdējo 10–20 gadu laikā. Programmēšanas pamatprincipi veidojās jau 20. gadsimta 60. un 70. gados, un to būtība kopš tā laika nav būtiski mainījusies. Raimonda interese par programmēšanu aizsākās 1980. gadu beigās, kad piekļuve datoriem bija sarežģīta. Lai atvieglotu piekļuvi, Raimonds izmantoja iespēju, ka viņa tēvs un brālis strādāja universitātē. Piedalīšanās olimpiādēs, padziļināta pievēršanās matemātikai, algoritmiem, datubāzēm un matemātiskajai loģikai – viņš norāda, ka šie programmēšanas pamati, tāpat kā interese par praktisko pielietojumu datorzinātnēs, ir aktuāli arī mūsdienās. Raimonds sevi neuzskata par klasisku uzņēmēju – viņš ir programmētājs, kurš apguvis biznesa prasmes. Ar tehnoloģiju izglītību un pieredzi IT jomā, pirms 13 gadiem viņš dibināja "eazyBi" (easy business intelligence), kas specializējas datu analīzē, apkopojot informāciju no dažādiem avotiem un veidojot pārskatus, grafikus, analītikas risinājumus un publikācijas. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 30 darbinieku, un tas eksportē savus pakalpojumus visā pasaulē, sasniedzot ievērojamu apgrozījumu daudzu miljonu apmērā. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Par juridisko karjeru un daudzveidību ar Ievu Andersoni, Sorainen Latvijas biroja vadošo partneri un zvērinātu advokāti sarunājas Evita Goša, Delnas padomes priekšsēdētāja. Ieva Andersone savu akadēmisko ceļu uzsāka ar filozofijas studijām, kas viņai deva spēcīgu intelektuālo pamatu turpmākajai karjerai. Pēc četriem studiju gadiem viņa pievērsās jurisprudencei, iegūstot jurista izglītību Latvijas Universitātē. Pēc tam Ieva devās uz Kembridžu, kas tolaik bija populāra izvēle studentiem, kuri aktīvi piedalījās starptautisko tiesību izspēlēs. Ceļš uz šo prestižo universitāti sākās ar viņas panākumiem intelektuālā īpašuma tiesību izspēlēs, un šeit viņu vadīja izcilais intelektuālā īpašuma tiesību eksperts Bils Kornišs. Kembridžā Ieva pavadīja aizraujošu gadu, kurā viņa, lai gan nebija jāizstrādā maģistra darbs, aktīvi piedalījās sarežģītās tiesu lietu analīzēs. Sarunā Ieva dalās pārdomās par to, kā mainās uzņēmumu pieeja ilgtspējai un korporatīvajai atbildībai, īpaši fokusējoties uz uzņēmumu mijiedarbību ar sabiedrību un vidi. Viņa stāsta par to, kā Sorainen pielieto daudzveidības un iekļaušanas principus, veicinot gan iekšējo darba kultūru, gan plašākas sabiedrības izpratni par sociālo atbildību, tostarp iekļaujot un atbalstot cilvēkus kolektīvā neatkarīgi no dzimuma, vecuma, etniskās piederības, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem. Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā vēsturnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētais profesors Gustavs Strenga stāsta par to, kā ar vēsturnieka pieredzi var raudzīties nākotnē — kas mainās un kas atkārtojas vēsturē. G. Strengas galvenā pētniecības joma ir viduslaiku vēsture, pie kuras viņš nonāca, sākot interesēties par baznīcas vēsturi. Lai gan šo tēmu daži uzskata par "dīvainīšu nodarbošanos", tā ir nozīmīga vēstures daļa, kas ļauj dziļāk izprast cilvēka dzīvi un darbību dažādos laikmetos. Piemēram, pētot viduslaiku tirgotājus, atklājas, ka jau toreiz bija izpratne par korupciju un "sliktām dāvanām". Delnas raidieraksti — jēgpilnas sarunas par būtisko — kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Raidierakstā žurnāliste Olga Dragiļeva stāsta par to, kas sniedz gandarījumu žurnālistikā, vai valoda veido identitāti un ar kādiem aizspriedumiem var nākties sastapties žurnālistei – sievietei. Runājot par valsts attīstību, Olga Dragiļeva norāda, ka, ja mēs vēlamies līdzināties Ziemeļvalstīm, mums ir jāstiprina sodu neizbēgamība un sabiedrības kultūra attiecībā uz likumu ievērošanu. Piemēram, cilvēkiem jābūt pārliecībai, ka tie tiks sodīti, ja neievēros noteikumus, nevis, ka varbūt gadīsies tikt sodītam. Tas ir svarīgi, jo tā tiek mazināta arī savstarpējā neuzticēšanās sajūta. Delnas raidieraksti – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par korporatīvo pārvaldību, biznesa ilgtspēju, taksonomiju un aktīvu dzīvesveidu ar Māri Vainovski –zvērinātu advokātu, zvērinātu advokātu biroja "Eversheds Sutherland Bitāns" vecāko partneri un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekli. Klausītājam taksonomija varētu izklausīties pēc saraksta ar nodokļiem, kas jāsamaksā, taču Eiropas Savienības taksonomija ir daļa no ES zaļā kursa ieviešanas normatīvā regulējuma, kas veido klasifikācijas sistēmu, ietverot vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību sarakstu, lai veicinātu ilgtspējīgas investīcijas. Runājot par Māra plašo tēmu loku gan darbā, gan ārpusdarba aktivitātēs, viņš atzīst, ka ikvienam cilvēkam ir svarīgi atrast savu nodarbi, lai dzīvesveidu padarītu aktīvāku – tā var būt gan skriešana, gan sporta dejas, gan kas cits, jo tas tomēr palīdz kļūt spēcīgākam un pārliecinātākam arī profesionālajā dzīvē. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par finanšu sektora "kapitālo reformu", drošību un energoneatkarību ar Ilzi Znotiņu, AS "Augstsprieguma tīkls" valdes locekli, starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Globālā koalīcija cīņai pret finanšu noziegumiem" (GCFFC) Eiropas nodaļas vadītāju, Latvijas Universitātes lektori un bijušo Finanšu Izlūkošanas dienesta (FID) vadītāju. Ar I. Znotiņu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. Banku sistēma arī ir kritiskā infrastruktūra, kas Latvijā pirms finanšu sektora "kapitālās reformas" bija cieši saistīta ar Krievijas un NVS valstu finansēm.  Mums jābeidz pieļaut ekonomiskos kompromisus, kad runa ir par drošību. Eiropai ir jākļūst energoneatkarīgai, un Baltijas valstis ir pēdējais posms, kas vēl ir savienots ar Krieviju un Baltkrieviju. 2024. un 2025. gada galvenais izaicinājums būs veiksmīgi atdalīties no šiem tīkliem un ,pareizi pievienoties Eiropas kopējam enerģētikas tīklam. Tā nav vienkārša vadu "pārgriešana", bet sgan sarežģīts, daudzpusīgs uzdevums, kas prasa daudzas koordinētas darbības. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

We delve into how 33 young people from Latvia, Rumania, Slovenia, Italy, and Greece were engaged in civic participation and democratic processes, while supporting their efforts to monitor local governments and advocate for change. Trīne Žagare from TI Latvia (Delna) chats with youth from Latvia – Liepāja and Dienvidkurzeme about their experiences, motivations, and voluntary work.  Join us as we discuss the ERASMUS+ project for young civic monitors – CIVIC EU, led by the Romanian Center for European Policies, contributed by Transparency International Latvia (Delna), and partners from Italy, Slovenia, and Greece.  The project is implemented with co-financing from the European Union. The content of the project activities is the responsibility of Transparency International Latvia (Delna) and does not necessarily reflect the opinion of the European Union or the Education and Culture Executive Agency of the European Union. Neither the European Union nor the granting authority can be held responsible for them.  Mēs motivējām 33 jauniešiem no Latvijas, Rumānijas, Slovēnijas, Itālijas un Grieķijas iesaistīties pilsoniskajā līdzdalībā un demokrātiskajos procesos, atbalstot viņu centienus uzraudzīt pašvaldības darbu un iestāties par pārmaiņām. Trīne Žagare no Delnas runā ar jauniešiem no Latvijas – Liepājas pilsētas un Dienvidkurzemes novada par viņu pieredzi, motivāciju iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs un brīvprātīgo darbu.  Klausies raidierakstu, kurā apspriežam ERASMUS+ projektu "Jaunieši nakamie pilsoniskie uzraugi – CIVIC EU". Projekta vadošais partneris ir Rumānijas Eiropas politikas centrs, projekta partneri – biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un partneri no Itālijas, Slovēnijas un Grieķijas.  Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Par projekta aktivitāšu saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras viedokli.

Saruna par ornitoloģiju, ilgtspējību un Satversmes tiesas spriedumu ar Viesturu Ķeru, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, rakstnieku un vides aizsardzības aktīvistu. Ar V. Ķeru sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. Sarunā par to, ka atceltie noteikumi par jaunāku koku ciršanu ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu Latvijā izvērtēts Satversmes tiesā. Turklāt, domājot par mežu vērtību naudas izteiksmē, daudzi aizmirst ierēķināt tādas lietas kā saražotais skābekļa daudzums, ogulāji un meža sēnes. Pietiekami nerūpējoties par dabu, cilvēki mantiskajā pasaulē aizmirst ilgtspējības aspektu – atstāt nākamajām paaudzēm tos pašus labumus un dabas vērtības, kas viņiem ir šobrīd. Ko par savu pieredzi stāsta Viesturs Ķerus – klausieties raidierakstā. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna par enerģētiku un ilgtspējību ar Daci Cīruli, zvērinātu advokāti un FICIL Zaļās ekonomikas attīstības darba grupas vadītāju. Par enerģētiku un ilgtspējību, to nozīmi ikdienā un pārvaldē ar Daci Cīruli sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa. Enerģētika un ilgtspējība ir ārkārtīgi daudzšķautņaini temati, par kuriem ir dažādas izpratnes un atbildes. Pirms 20 gadiem šīs tēmas nebija aktuālas, taču šodien ar tām saskaramies arvien vairāk – gan pārvaldības, gan drošības, gan ģeopolitiskajā kontekstā. Ko par savu pieredzi stāsta Dace Cīrule – klausieties raidierakstā. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Saruna ar Andri Grafu – Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju, Liepājas Universitātes padomes priekšsēdētāju un Rīgas Stradiņa universitātes lektoru. Dažādība padomēs ir jāveicina ne tikai no reprezentācijas un dzimumu līdztiesības aspektiem, tas var veicināt labākas iespējas inovācijām un izaugsmei. Latvijā par to sākam runāt arvien biežāk, un mums ir viss nepieciešamais potenciāls apsteigt kaimiņvalstis. Igaunija, veidojot uzņēmumu padomes, skatās caur vērtību prizmu, savukārt Lietuva nebaidās no ārvalstu speciālistu piesaistes pieredzes paplašināšanai. Par labu pārvaldību Latvijā, tās jaunākajām tendencēm un pēdējā laika skandāliem ar Andri Grafu sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa.   Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. 

Saruna ar Lindu Freimani – žurnālisti, juristi, uzņēmēju, Zviedrijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes priekšsēdētāju. Par laipnību Latvijā un tās nozīmi uz sabiedrības attīstības procesiem ar Lindu Freimani sarunājas “Sabiedrības par atklātību – Delna” padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa. Laipnība ir stūrakmens sabiedrībai, kurā cilvēki jūtas labi. Tā iet roku rokā ar cilvēku savstarpējām attiecībām, iecietību pret citādo, kā arī iestāšanos pret korupciju. Maziem soļiem, bet arī Latvijā redzam progresu šajās jomās. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

Trauksmes celšanas sistēma dod iespēju ikvienam ziņot par iespējamiem pārkāpumiem savā darba vietā, kas kaitē sabiedrības interesēm. Tādēļ viennozīmīgi varam teikt, ka Trauksmes celšanas likums veicina atklātību un iespējamu pārkāpumu novēršanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Vai Latvijā un Eiropā prakse ir atšķirīga? Par Trauksmes celšanas likuma piemērošanu Latvijā sarunājas: Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante, Jēkabs Kārlis Rasnačs, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītājs, Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultante labas pārvaldības jautājumos. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Augstāka kvalitāte par zemāku cenu, lielāka konkurence Eiropas Savienībā un ilgtspējība – tās ir tikai dažas lietas, ar kurām saistās jaunākās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Grozījumu mērķis ir veicināt publiskā iepirkuma digitālo pārveidi, samazinot administratīvo slogu atkārtotas informācijas ievadei. Plānots, ka tiks nodrošināta arī daudz lielāka iegūto datu precizitāte un līdz ar to lietderība, piemēram, politikas plānošanā, uzraugošo institūciju darbībā, piegādātāju piesaistīšanā. Par izmaiņām Publisko iepirkumu likumā sarunājas: Katrīne Pļaviņa-Mika, zvērināta advokāte, vada zvērinātu advokātu biroja Sorainen Publisko iepirkumu praksi, ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko iepirkumu likuma komitejas vadītāja, Trīne Žagare, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” projektu vadītāja, pētniece. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Pašvaldībām nav pienākums veidot iedzīvotāju padomes, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. No 2025. gada pašvaldībām būs jāisteno līdzdalības budžets – vēl viens iedzīvotāju līdzdalības instruments. Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās un abpusējo sadarbību sarunājas: Ilze Oša, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Iedzīvotājiem ir dažādas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā savā pašvaldībā. Aktuāls ir jautājums – cik ļoti pašvaldībās būs jūtama sabiedrības ietekme uz lēmumiem. Lai to vērtētu, būs nepieciešams analizēt – kā jaunie pilsoniskās līdzdalības mehānismi ir mainījuši lēmumus pašvaldībās. Par sabiedrības līdzdalību pašvaldībās, sadarbošanos lēmumu pieņemšanā, sarunājas: Ivita Peipiņa, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos, Krista Asmusa, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” juridiskā konsultante. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ļoti aktīvi iesaistās jaunu tehnoloģiju meklējumos, arī tādu risinājumu meklēšanā, kas vēl netiek izmantoti citviet pasaulē. Arī ārvalstu dienesti skatās uz Latvijas iestādi kā piemēru, novērtējot FID pieredzi mašīnmācīšanās, jaunu sistēmu, datu bagātināšanas un dokumentu aprites jautājumos. Par to, cik strauji attīstījies Finanšu izlūkošanas dienests sarunājas: Olafs Grigus, biedrības “Sabiedrības par atklātību – Delna” pētnieks un projektu vadītājs, Ligita Pula, Finanšu izlūkošanas dienesta inovāciju un IT nodaļas vadītāja. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Saeima ir pieņēmusi Interešu pārstāvības atklātības likumu. Ministru kabinets gatavo noteikumus, kas precīzāk noteiks interešu pārstāvības kārtību. Par aktuālo situāciju par normatīvo aktu, reģistra un sistēmas izstrādi skaidro: Inese Voika, pretkorupcijas eksperte, bijusī Saeimas deputāte, lobēšanas likuma autore, Olga Zeile, Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta direktore, Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Ar žurnālistu Paulu Raudsepu par korupciju Latvijā un pasaulē sarunājas "Sabiedrības par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktore Inese Tauriņa. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. Šī raidieraksta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Vai Latvijā īstenotie pretkorupcijas pasākumi sasniedz rezultātu? “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2023. gada 30. janvārī prezentēja jaunākos Transparency International Korupcijas uztveres indeksa (Corruption Perception Index) Latvijas rezultātus. Salīdzinot ar 2021. gadu, Latvijas rādītājs nav mainījies – saglabājies 59 punktu līmenī. Saņemtais punktu skaits joprojām ir ievērojami zemāks nekā virknē citu Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstu. Turklāt 2022. gada nemainīgais punktu skaits rada arvien lielākas bažas par to, vai Latvijai izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Aicinām noklausīties Delnas direktores Ineses Tauriņas un pētnieka Olafa Grigus prezentāciju par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem un Delnas rekomendācijām Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu no korupcijas brīvu vidi. Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Vai jaunie grozījumi politisko partiju finansēšanas likumā spēcinās politiskās partijas un politisko kultūru Latvijā? Valsts prezidents 2022. gada 15. martā izsludināja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Prezidenta rosinātie un izsludinātie grozījumi risina tikai mazu daļu ar politisko partiju finansēšanu saistītu problēmu, proti, tie samazina finansējumu tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beidz pastāvēt vai zaudē divas trešdaļas deputātu. Šie grozījumi ir neveiksmīgs mēģinājums novērst likuma nepilnības un nerisina konstatētās ar politisko partiju darbību un attīstību saistītās problēmas. Aicinām noklausīties interviju ar “Sabiedrības par atklātību – Delna” (Delna) pētnieku Olafu Grigus par grozījumu ietekmi uz politisko partiju dzīvotspēju nākotnē. Olafs runā arī par problēmām, ko grozījumi nerisina un par kuriem demokrātiskā sabiedrībā būtu jārunā, domājot par veselīgu politisko partiju konkurenci, politisko atbildību un vēlētāju pratību. Tai pat laikā Olafs vērš uzmanību uz grozījumu izskatīšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kuras deputāti rosināja likumprojektu atzīt par steidzamu, tādējādi izvairoties uzklausīt ekspertu viedokli un apmainīties analīzē balstītos viedokļos. Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. 

Conversation on student participation on student networking and school participatory budgeting. Exchange of experience with youth education and participation professionals from Germany. Conversation participants: Victoria Mrowetz, Student household service point youth participation, Germany Gunnar Storm, Project management student household Service point youth participation in the youth center, Germany Liene Dreimane, TI Latvia project manager Krista Asmuss, TI Latvia legal consultant Donor: Germany Federal Foreign Office, Transparency Fund.

Saruna par to, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu, kā attīstīt skolēnu iespējas būt pilsoniski aktīviem un kādi ir labie prakses piemēri līdzdalībā. Pārrunājam arī to, ko nozīmē būt aktīvam pilsonim un ko mēs katrs un sabiedība kopumā no tā iegūstam. Sarunas dalībnieces: Evija Rutmane, Lēdmanes pamatskolas sociālais pedagogs, Ogres novada sociālā dienesta sociālā darbiniece darbā ar ģimenēm un bērniem Lēdmanes pagastā, Krista Asmusa, "Sabiedrība par atklātību – Delna" juridiskā konsultatnte, projekta "Skolēnu līdzdalības tīkls" vadītāja, Liene Dreimane, "Sabiedrība par atklātību – Delna" projektu vadītājā (iepriekš: Olaines 1. vidusskolas vēstures, politikas un tiesību skolotāja, mācību satura "Skola2030" eksperte). Saruna par jauniešu līdzdalību organizēta “Sabiedrība par atklātību – Delna” īstenotā projektu “Skolu līdzdalības tīkls” ietvaros. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija un Atklātības fonds.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gada 25. janvārī publicēja jaunākos Latvijas rādītājus Transparency International Korupcijas uztveres indeksā (Corruption Perceptions Index). Latvijas rādītājs 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu ir pieaudzis par 2 punktiem, sasniedzot 59 punktus (no 100). Latvijas pieaugumu vērtējam kā soli pareizā virzienā, taču tas ilgstoši atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm un nerada pārliecību, ka izdosies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā (2021–2027) noteikto mērķi – 2024. gadā sasniegt 64 punktus un 2027. gadā – 67 punktus. Aicinām noklausīties Delnas direktores Ineses Tauriņas un pētnieka Olafa Grigus prezentāciju par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rezultātiem un Delnas rekomendācijām Latvijas valdībai un lēmumu pieņēmējiem, lai veicinātu no korupcijas brīvu vidi. Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Conversation between Mr Olafs Grigus (Transparency International LATVIA researcher) and Mr Tor Dølvik (Transparency International NORWAY special advisor). Experts discuss why it is important for every member of a democratic society to think about transparency, especially in their local authorities in Latvia and Norway. Experts also discuss how municipalities can use "Transparency Index of Local Authorities" to improve their work and promote public participation. On November 30, 2021 Transparency International Latvia ("Sabiedrība par atklātību – Delna") and TI Norway presented the results of the Transparency Index of Local Authorities. More information https://transparencyindex.lv/  “Strengthening Integrity and Transparency in Local Municipalities and in Cooperation with Private Companies” receives grants of EUR 49 000 from Iceland, Liechtenstein and Norway within the framework of the EEA and Norwegian grants. The aim of the project is to strengthen the transparency of local governments in Latvia and Norway.

Sarunājas Līga Stafecka, Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS vadošā pētniece labas pārvaldības un pretkorupcijas jautājumos un Olafs Grigus, "Sabiedrības par atklātību – Delna" pētnieks. Eksperti diskutē par to, kāpēc ikvienam demorkātiskas sabiedrības pārstāvim būtu svarīgi domāt par atklātību, jo īpaši savās pašvaldībās. Tāpat eksperti pārrunā, kā “Pašvaldību atklātības indeksu” var izmantot pašvaldības, lai uzlabotu savu darbu un veicinātu sabiedrības iesaisti. 2021. gada 30. novembrī notika “Pašvaldību atklātības indeksa” rezultātu prezentācija, ko izstrādāja Transparency International (TI) Norvēģijas nodaļa un “Sabiedrības par atklātību – Delna” (TI Latvijas nodaļa). Sīkāka informācija https://atklatibasindekss.lv/  “Godprātības un atklātības veicināšana pašvaldībās un to sadarbībā ar uzņēmējiem” saņem dotācijas 49 000 EUR no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ un Norvēģijas grantu ietvaros. Projekta mērķis ir stiprināt pašvaldību atklātību Latvijā un Norvēģijā.

Kā skolēnam kļūt pilsoniski aktīvam? Ko tas vispār nozīmē? Kādas ir skolēnu iespējas būt pilsoniski aktīviem? Jautājām Sintijai Tarasovai–Dubkevičai, domnīcas PROVIDUS pētniecei pilsoniskās sabiedrības un līdzdalības jomā. Sintija ir vairāku publikāciju līdzautore, kā arī projektu vadītāja nevalstiskajā bezpeļņas organizācijā "QUO Tu domā?", kas veicina debašu kultūras un debašu izglītības attīstību Latvijā. Sintija dalās savā līdzšinējā pieredzē darbā ar jauniešu iesaistīšanu pilsoniskajās aktivitātēs, runās par to, kas mudināja pievērsties darbam ar jauniešiem, kādi veidi tam tiek izmantoti un, kāpēc ir būtiski veicināt jauniešu pilsonisko aktīvismu. “Sabiedrība par atklātību – Delna” 2021. gada rudenī aicināja skolas iesaistīties projektā “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija.

Kāpēc skolēniem iesaistīties lēmumu pieņemšanā? Kāpēc skolēniem būt pilsoniski aktīviem un interesēties par to, kā uzlabot dzīvi skolā un pašvaldībā? Jautājām Nilam Mosejonokam – jaunatnes jomas ekspertam, kura ikdienas darba pienākumi Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā ietver projektu un stratēģisko partnerību vadību par tādām tēmām kā jauniešu iesaiste demokrātiskā dzīvē, sociālā iekļaušana, zaļais un digitālais darbs ar jaunatni. Pēdējo gadu laikā Nils strādā arī pie skolēnu pašpārvalžu tīkla attīstības Latvijas izglītības iestādēs. Iespējamās Misijas absolvents, bijis vēstures un kulturoloģijas skolotājs Valmierā un Cēsīs. “Sabiedrība par atklātību – Delna” 2021. gada rudenī aicināja skolas iesaistīties projektā “Skolēnu līdzdalības tīkls”. Projektu finansē Vācijas Federālā ārlietu ministrija.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) jau vairāk nekā 16 gadus atbalsta iedzīvotājus, kuri vēlas ziņot un novērst pārkāpumus, kas kaitē sabiedrības interesēm. Katru gadu Delnas Trauksmes celšanas centrs saņem vairākus desmitus iedzīvotāju ziņojumu, un ikvienam sniedzam savas konsultācijas un atbalstu. Pēc Alianses pret korupciju Latvijā iniciatīvas ir izveidota mājaslapa www.celtrauksmi.lv, esam arī izstrādājuši un tiešsaistē publicējuši Rokasgrāmatu trauksmes cēlējiem. Šajā ierakstā uz sarunu esam aicinājuši Kristu Asmusu, kas ir Delnas juridiskā konsultante, kā arī ikdienā sniedz atbalstu Delnas Trauksmes celšanas centrā. Podkāstā runājam par to, kas ir trauksmes celšana, ko nozīmē ziņot par pārkāpumiem, kas kaitē sabiedrības interesēm, iepazīstināsim ar Latvijā līdz šim dzirdētajiem trauksmes celšanas piemēriem un trauksmes cēlējiem garantēto aizsardzību. Šī aktivitāte ir īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

"Sabiedrība par atklātību – Delna" (Delna) 2021. gada vasarā publicēja pētījumu par nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas (naudas atmazgāšanas) gadījumiem Baltijas valstīs.  Šajā ierakstā Delnas projektu vadītāja asistente Laura Tvardovska iepazīstinās ar pētījumā secināto – sarežģīto naudas atmazgāšanas shēmu, kas tika veiktas caur Latvijas un citām Baltijas valstu bankām, galvenajām iezīmēm, Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu, kā arī norādīs uz jaunajiem Latvijas finanšu sistēmas apdraudējumiem – elektronisko naudu, čaulas veidojumiem un profesionālajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šis ieraksts ir tapis Globālā pretkorupcijas konsorcija (GACC) finansēta projekta ietvaros un atspoguļo biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” viedokli.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” jau vairākus gadus pēta interešu pārstāvības (lobēšanas) jomu Latvijā un kopš 2019. gada aktīvi piedalās lobēšanas atklātības regulējuma izstrādē un atbalsta 13. Saeimu šī regulējuma izstrādāšanā un pieņemšanā.  Lai gūtu lielāku priekšstatu par lobēšanas jomu Latvijā, uz sarunu ar Delnas pētnieku Olafu Grigus esam aicinājuši Viktoriju Soņecu – juridiskā biroja "Sorainen" juristi, žurnāla "Jurista Vārds" tieslietu redaktori un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūras studenti. Viktorija 2020. gadā ir publicējusi pētījumu "Lobēšanas regulējuma nepieciešamība Latvijā kā demokrātiskā tiesiskā valstī" un klausītājus iepazīstinās ar demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincipiem un priekšrocībām, ko sniedz lobēšanas jomas regulēšana. Šī aktivitāte ir īstenota ar Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas atbalstu caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”. Par aktivitātes saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International (TI) ir publicējusi korupcijas uztveres indeksa (KUI) 2020. gada rezultātus. Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par 1 punktu, sasniedzot  57 punktus (no 100), un Latvija ieņem 42. vietu kopā ar Kipru un Kostariku. Lai arī pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas KUI ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Eiropas sadarbības un attīstības organizācijas valstīm (OECD). Klausieties "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktores Ineses Tauriņas prezentāciju par Latvijas rezultātiem. Sīkāka informācija Delnas mājaslapā ->. Šī podkāsta sagatavošanu finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un  Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Klausieties Delnas sarunu ar "VA Government" vadošo partneri Vladlenu Kovaļevu par to, kas ir lobēšana – vai lobēšana ir tas pats, kas interešu aizstāvība, kādēļ Latvijai nepieciešams lobēšanas atklātības regulējums un, kādi būtu nākamie nozares soļi pēc regulējuma pieņemšanas. Ar Vladlenu Kovaļevu sarunājās Delnas direktores vietniece, Delnas projekta Alianse pret korupciju vadītāja Inese Tauriņa. Saruna notika 2020. gada 7. oktobrī. Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Klausieties Delnas sarunu ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) prokuroru Gati Doniku. Uzziniet, kas ir EPPO, kāds ir tās darbības uzdevums un kādas ir Eiropas prokuroru pilnvaras. Ar Gati Doniku sarunājās Delnas direktore Liene Gātere. Saruna notika 2020. gada 2. oktobrī. Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild “Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Klausieties diskusijas “Rīgas dome bez korupcijas” pilnu ierakstu. Uz diskusiju aicinājām to Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus, kas pēc jaunākajiem reitingiem varētu saņemt vismaz 2% vēlētāju balsu. “Saskaņa” solīja piedalīties, bet tomēr neviens pārstāvis neieradās. Jautājumus uzdeva un diskusiju vadīja Delnas direktores vietniece, Delnas projekta Alianse pret korupciju Latvijā vadītāja Inese Tauriņa. Diskusija norisinājās 2020. gada 17. augustā. Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild "Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Uz diskusiju “Rīgas dome bez korupcijas” aicinājām to Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus, kas pēc jaunākajiem reitingiem varētu saņemt vismaz 2% vēlētāju balsu. “Saskaņa” solīja piedalīties, bet tomēr neviens pārstāvis neieradās. Jautājumus uzdeva un diskusiju vadīja Delnas direktores vietniece, Delnas projekta Alianse pret korupciju Latvijā vadītāja Inese Tauriņa. Diskusija norisinājās 2020. gada 17. augustā. Ir publiskoti auditoru ziņojumi par Rīgas kapitālsabiedrībām. Kandidātiem jautājām trīs lietas, ko viņi darītu jau pirmajās dienās esot Rīgas domē, lai auditos identificētās problēmas risinātu. Atbilžu secība: Dainis Turlais (Partija “Gods kalpot Rīgai”) Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienība) Juris Žuravļovs (Jaunā Saskaņa) Miroslavs Mitrofanovs (“Latvijas Krievu savienība”) Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija) Lauris Gruntmanis (Politiskā partija “KPV LV”) Mārtiņš Staķis (Attīstībai/Par!, “PROGRESĪVIE”) Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Ints Ķuzis (Jaunā VIENOTĪBA) Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild "Sabiedrība par atklātību – Delna”.

Uz diskusiju “Rīgas dome bez korupcijas” aicinājām to Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus, kas pēc jaunākajiem reitingiem varētu saņemt vismaz 2% vēlētāju balsu. “Saskaņa” solīja piedalīties, bet tomēr neviens pārstāvis neieradās. Jautājumus uzdeva un diskusiju vadīja Delnas direktores vietniece, Delnas projekta Alianse pret korupciju Latvijā vadītāja Inese Tauriņa. Diskusija norisinājās 2020. gada 17. augustā. Šogad Rīgā ir ieviests līdzalīgās budžetēšans princips, kad apkaimes var iesniegt savus projektus un saņemt finansējumu, tā lemjot, kas tieši ir nepieciešams. Kandidātiem jautājām, kā viņi iesaistīs sabiedrību lēmumu pieņemšanā Rīgā, kā līdzdalīgās budžetēšanas rīku var izmantot, kādus vēl inovatīvus risinājums viņi ieviestu, lai sabiedrībai dotu lielāku līdzdalību, atbildību par savu pašvaldību, pilsētas pārvaldību. Atbilžu secība: Ints Ķuzis (Jaunā VIENOTĪBA), Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība), Mārtiņš Staķis (Attīstībai/Par!, “PROGRESĪVIE”), Lauris Gruntmanis (Politiskā partija “KPV LV”), Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), Miroslavs Mitrofanovs (“Latvijas Krievu savienība”), Juris Žuravļovs (Jaunā Saskaņa), Einārs Cilinskis (Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Latvijas Reģionu Apvienība), Dainis Turlais (Partija “Gods kalpot Rīgai”). Ieraksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ieraksta saturu atbild "Sabiedrība par atklātību – Delna”.