Par zeimiejumu i eisūs stuostu gruomotu “Trusīni vessim reitā pi puiša”

Rubrikā "gruomotplaukts” Laura Melne itūreiz stuosta par Vinsenta Flikigera zeimiejumu i Edeitis Husaris eisūs stuostu gruomotu “Trusīni vessim reitā pi puiša”. Voi vīgli pīraksteit stuostu piec zeimiejuma? Dūmoju, ka nā. Tok taišni itai rodusēs naleluo gruomateņa “Trusīni vessim reitā pi puiša”. Vysapyrma beja šveicīšu muokslinīka i muzika Vinsenta Flikigera zeimiejumu sereja “Latgale laiku ritā”, kurā jis paruodejs Latgolys lauku dzeivi. Tū izstuodis formatā varēja apsavērt vairuokuos vītuos kai Latgolā, tai aiz Latvejis rūbežu. Juodasoka, ka muokslinīks labi zyna Latgolys dzeivi, nu itainis īt juo sīva muzike Ilze Grudule, te jūs saime mādz pavadeit vosorys. Vinsents gribiejs Latgolu īmyužynuot ari gruomotys formatā, partū uzrunuojs latgalīšu volūdys i kulturys aktivisti Edeiti Husari pīraksteit pi zeimiejumu stuosteņus. Niu ar zeimiejumim i stuostim var īpasazeit gruomotā. Kluotyn vēļ – stuostus var puorskaiteit latgaliski, angliski i vuocyski. Tys reizē ari taids kai atguodynuojums, ka latgalīšu rokstu volūda ir daļa nu latvīšu volūdys, partū navar saceit, ka latvīšu volūdys itamā gruomateņā navaida. Juosoka, ka sovā ziņā itei jau palīk par tendenci – beidzamajūs godūs izguojušys vairuokys gruomotys, kur rādā ir teksti latgaliski i angliski, tok nav latvīšu literarajā volūdā. Īmesli tam vys ruodīs ir atškireigi. Dzejis antologeja “Pādejais modeļs” ar angliski atdzejuotim Raibuo, Ligijis Purinašys i Ingridys Tāraudys tekstim izguoja storptautyskā izdevnīceibā uorpus Latvejis, bet vairuokys Jūrdžu i Cybuļsku dzymtys gruomotys puorizdūtys i reizē iztulkuotys angliski tyka piec ASV dzeivojūšuo latgalīšu kulturys mecenata Pītera Ragauša iniciativys. Ka nagribi skaiteit latgaliski, teik pīduovuota alternativa – skaiti kaidā nu pasauļa lelūs volūdu! Atsagrīžūt pi gruomotys “Trusīni vessim reitā pi puiša” iz reizis juosoka, ka stuosti nav piļneigi autobiografiski, kai varbyut kaidam varātu ruodeitīs piec pyrmuos tūs puorskaiteišonys. Kai stuosta Edeite Husare, tī kūpā sasavynuse juos pošys pīredze ar Vinsenta sīvys rodu pīdzeivuotū i ari koč kur dzierdātū. I izadevs tys veiksmeigai – dūmoju, ka vysmoz ar vīnu stuostu spēs leluokā voi mozuokā mārā identificētīs kotrys, kurs dzeivuojs Latgolys laukūs. Kai īvodā nūruoda autore, gruomotā atspīgeļuota myusu dīnu Latgola, kaidys, vystycamuok, iz prīšku nabyus. Pīna goldi, gūvs i cyti lūpi kotrā klāvā, garuos duorza vogys, molkys plita, maja dzīduojumi pi krysta, īšona iz bazneicu kotru svātdīni. Sūpluok tam myusu dīnu realejis – bārnu braukšona gostūs nu uorzemu. Tok nostaļgejis par tū, cik labi beja nazkod, tok vaira nabyus, te nav daudz. Te tys, kas dreiži var pagaist, pīfiksāts ar breineigu humoru i pasasmīšonu ari pošam par sevi. Kai roksta Edeite: “Nu, nikuo, tok byus cyta Latgola.” Interesanti ari saleidzynuot zeimiejumus ar tekstim. Kai gruomotys prezentacejā saceja tuos autori – cytreiz obeji iz vīnu i tū pošu lītu ir pasavāruši pavysam cytaiž. Ruodīs, ka tys varātu byut ari interesants rodūšuos raksteišonys treneņš latgalīšim – pajimt vīnu Vinsenta zeimiejumu i paraudzeit pīraksteit sovys asociacejis voi atminis par tū. Koč kaidā ziņā tys jau izadevs ar juo pīna golda zeimiejumu – taišni itys dorbs itūvosor izstuodē Lūznovā pamudynuoja Amandu Anusāni sataiseit Instagram kontu, kurā dokumentēt pīna goldus i tūs stuostus, cikom jī vēļ Latvejā ir. Gruomotys prezentacejā izskanēja ari redzīņs, ka stuostu autore Edeite asūt pīdūmuojuse i salykuse vysaiduokus latgalīšu vuordus, kurūs kasdīnā nadzierd. Itam da gola navariešu pīkrist – Edeitis volūda ir cīši dzeiva i latgaliska, atguodynojūt ari par pīmierstim vuordim voi tūs formom. Nu jauna nikas nav izdūmuots. Peizumi, izzaudys, struope, strēče, Vierbineica, īt kulā – vysi it kai zynomi, tok varbyut na regulari lītuoti vuordi. Ari izteiksmis veids līk secynuot, ka teksts eistyn pīraksteits latgaliski, ar latgaliskom teikumu konstrukcejom, na tom, kas mums automatiski pruotā parosti īsaslādz nu latvīšu literaruos volūdys. “Trusīni vessim reitā pi puiša” līk pasasmīt, padūmuot, atguoduot i pasapynuot par tū, kai beja, ir i byus Latgolā. Bez patosa i bez dramatiziešonys, eisti i tycami.